Roksta autors: Mārtiņš Mikažāns

Vosorai pīstuov kai atpyuta, tai ari produktivi pavadeits laiks. Mani vysod ir fascinējuse latgalīšu volūda, latgaliskuos kulturvierteibys, kulturviesturyskī nūtykumi, sirsneigī Latgolys ļauds i spylgtuos personeibys. Tī ir cylvāki, kas spiej motivēt i īdrūšynuot sevkuru, deļtuo pīsasaceju latgalīšu volūdys seminaram “Atzolys 2026”. Itūgod tys nūtyka Kuorsovys vydsškolā pīcu dīnu garumā. Zeimeigai, ka “Atzolys” aizasuoce pyrma 22 godu taišni Kuorsovā, bet itūgod simboliski atsagrīze tūs pyrmajā nūtikšonys vītā. Kūpā seminarā “Atzolys 2026” puļcējuos 20 jaunīši nu vysaidu Latgolys i Latvejis vītu, puorstuovūt ari Reigu. Itūreiz golvonais uzsvors beja lykts iz atzolīšu radeitū saturu latgalīšu volūdā.

Pyrmuo dīna īsasuoce ar seminara atkluošonu, dzīžūt latgalīšu himnu “Skaidruo volūda” muzika i aktera Kristapa Rasima vadeibā, runom i īpasazeišonu, kam sekuoja rodūšuo darbneica ar kuorsavīti, mūdis muokslineicu Laimu Jurču. Kab vaira īpazeitu Kuorsovu, gastejom kulturviesturis centrā “Līču mājās”. Vokora pusē mums beja aizdavums sasadaleit komanduos i dūtīs izzynūšā orientiešonuos aktivitatē pa Kuorsovu, kū organizēja vītejī “Pūgys” jaunīši. Kristaps Rasims sovā meistarklasē atzolīšus īpazeistynuoja ar skotivis muokslys sovpateibom, elpuošonys i dikcejis treniešonys vyngrynuojumim. Pyrmuo dīna tyka aizvadeita rodūšuo gaisūtnē i Kuorsovys zeimē.

Ūtrajā dīnā mes izzynuojom bīdreibys “Volūda” organizātuos aktivitatis, jaunīšu īspiejis dareit latgaliskajā. Bīdreibys puorstuove Amanda Anusāne dalejuos pīredzē par juos ceļu, vuicūtīs latgalīšu volūdu, tuoļuok mes vuicejomēs latgalīšu rokstu volūdys pamatus. Juopīzeist, ka rokstu volūdys nūsacejumi nav tik sarežgeiti, kai suokumā ruodejuos, tī ir leidzeigi latvīšu literaruos volūdys pareizraksteibai, bet, prūtams, nu suokuma prosa pyulis. Mes rakstejom individuali diktatu latgalīšu volūdā, tys beja muns pyrmais diktats latgaliski. Tuoļuok gasteja Leivuona nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Dāvids Rubens, kas ari sovulaik beja seminara “Atzolys” dalinīks. Diskusejā “Jauneiba i atbiļdeiba: par meru 24 godūs” runuojuom par jaunīšu leidzdaleibu i atbiļdeibu, tuos laikā tykom pi vierteigu atziņu, īdrūšynuojuma īsasaisteit školys pošpuorvaļdē, jaunīšu dūmēs sovā apleicīnē. D. Rubens mudynuoja nasabeist i nūteikti dūtīs politikā deļtuo, ka tei kontrolej vysys dzeivis jūmys i dūd vareibu īvīst jaunys puormainis. Mers pastreipuoja izgleiteibys byutyskū nūzeimi personeibys atteisteibā i īsasaisteišonūs navaļstiskajuos organizacejuos. Nuokušais gosts beja Regita Zeiļa – bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” vaļdis lūcekle, bīdreibys “Latvijas Pilsoniskā alianse” padūmis prīšksādātuoja, NVO inkubatora mentore. Itamā stuņdē mes atsavērem iz daleibnīku piļsūniskuos leidzdaleibys pīredzi i izvierzejom vēļ jaunys darbeibys sabīdryskajā dorbā. Regitys Zeilis nūdarbeibā mes apsazynuojom, cik vitali nūzeimeiga ir piļsūniskuo nūstuoja, parkū ir juobyut aktivam piļsūņam, styprynojūt Latveju kai demokratisku, tīsysku vaļsti.

Atzolīši izmieginuoja improvizacejis teatri Mārtiņa Kozlovska ci Kozmena vadeibā. Mums vajadzēja vuiceitīs trenēt publiskū runu publikys prīškā. Tai beja breineiga pīredze i izkuopšona nu komforta zonys sevkuram. Juoatzeimoj, ka Kozmens treis dīnys beja ituo seminara “mikroklimata specialists”, humora pavysam natryuka! Piec pozitivys atmosferys i skaļu aplausu improvizacejis teatrī tyka aizvadeits kinys vokors, kūpeigi verūtīs pyrmuo seriala latgalīšu volūdā turpynuojumu “Fati II”, smejūtīs i jiutūt leidza varūnim. Cyta storpā, vuords “fati” apzeimoj jaunus, napīredziejušus i naivus cylvākus. Itei dīna beja cīši pīpiļdeita i jaunim īspaidim boguota.

Trešuos dīnys pyrmajā pusē mes, jaunīši, pīsadalejom meistarklasēs i mentoru vadeibā izveiduojom koncepceju sovom jaunajom kaitom latgaliski. Myus īdvasmuoja pyrmuo plānuotuoja latgaliski “Giut breidi” i kaitys “A kas ite?” idejis autore Līga Springa, golda kaitys “Čipierkstneits” idejis autore i dizainere Jolanta Keiša, muokslineica Inese Krivmane i cytys latgaliskūs kaitu ideju autoris. Piečuok dizainere Liāna Merņaka vadeja rodūšū darbneicu, kurā mes vizualiziejom kaitys. Itamuos aktivitatēs vaļdeja ideju boguoteiba, iztiele, breiveiba i īdvesme, mes bejom cīši gondareiti par padareitū. “Atzoluos” gostūs beja ari norvegu volūdys školuotuojs, tulkuotuojs, Volūdu sātys vadeituojs Snorre Karkonens-Svensons, tyka aizvadeita lekceja i seminars “Mozuok lītuotuos volūdys. Kas kūpeigs Norvegejai i Latgolai?”. Vālu vokorā tyka organizāti ļusteigi daņči latgalīšu Antrys Toporkovys i Ērikys Ruhmanis vadeibā leidz nakts vydam. Itys beja breineigi pavadeits laiks, vysi atzolīši pīzyna, ka seņ nabeja tik aizrauteigi i nu sirds doncuojuši. Svīdri beja naatjamama ituo vokora sastuovdaļa, juopīzeist, ka ari mīga kvalitate beja byutyskai cālusēs. Cik breineigi, ka i sovstarpejuo komunikaceja, i fiziskuos aktivitatis var eistyn uzluodēt!

Catūrtū dīnu suocem ar latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituojis i latgalistiskys specialistis Edeitis Laimis nūdarbeibu par latgalīšu rokstu volūdu. Lektore atzolīšim skaidruoja rokstu volūdys gramatiku, mes piļdejom aizdavumus, apsprīdem i pastyprynuojom latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys i prasmis. Kab īpazeitu Kuorsovys apleicīni vēļ vaira, gastejom pi vītejūs uzjāmumu i LBTU Malnovys koledžā. Mes apsavērem koledžys laboratorejis i izzynuojom vaira par profesionaluos izgleiteibys programom, kai ari studeju īspiejom i kasdīnu.

Atsagrīžūt Kuorsovys vydsškolā, myus gaideja Latgolā dzeivojūšuo portugalīte, muokslys pasnīdzieja Mafalda Garsija. Seminara daleibnīki pīsadaleja rodūšajā darbneicā, muzykys pavadejumā zeimejūt sovys emocejis i sajiutys. Vokora kulminaceja beja kaita “Latgolys erudits”, kurā mes puorbaudejom sovys zynuošonys par Latgolys kulturu, viesturi, personeibom, vierteibom, kinu i muzyku. Izzynuojom jaunus faktus i cīši sasalīdejom sovā vydā. Catūrtdīnis vokora nūslāgumā draudzeigā i sirsneigā gaisūtnē cepem desenis iz grila, dalejomēs sovūs īspaidūs par seminaru i kūpā pavadeitū laiku, tuo rezultatā īpazynom cyts cytu tyvuok, atkluojūt jaunus talantus.

Pīktdīne beja nūslādzūšuo dīna mums vysim. Seminara pādejā stuņdē komunikacejis studejis “Sistering” puorstuove atzolīšus īpazeistynuoja ar satura marketingu, grafiskuo dizaina niansem. Izzynuojom ari metodis, kai mes efektivuok varim eistynuot itamā nūmetnē radeitūs kaitu koncepceju, kab sasnāgtu sovu mierkauditoreju. Mes raudzejom puordūt sovys kaitys, izmontojūt lifta runys prezentaceju. Itei nūdarbeiba atguodynuoja ekonomikys stuņdis školā. Piečuok latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” raudzeis kaitys puorvērst eistynūs i plotuok lītojamūs produktūs. Vāluok sekuoja apbolvuošona, teikluošonuos i interveju snīgšona Latvejis Televizejai.

Vysu nedeļu mes, atzolīši ci jaunī osni, bejom kai vīnuota kūpīna. Seminara laikā daleibnīkim beja breineiga vareiba atkluot sovu latgaliskuo identitati i satikt īdvasmojūšus cylvākus. Taišni maņ itei latgaliskuo vide lyka na tikai atguoduot skaneiguos i sirdi syldūšuos latgalīšu dzīsmis, bet ari deve vareibu kasdīnā beidzūt suokt runuot latgaliski. Eipaši nūviertieju tū, ka seminara programa beja cīši daudzveideiga i pīsuotynuota, kas ļuove laiku pavadeit vierteigi i satureigi, tikt pi jaunu zinuošonu i pīredzis. Latgolys gora spāks tuos ir cylvākūs, tradicejuos, vierteibuos, volūdā. Tū ir svareigi saglobuot i kūpt, kab latgaliskums skanātu na tikai svātku reizēs, bet ari kasdīnā.