Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau ilguoku šaļti pastuov vysā osys diskusejis par navaļdeibys organizaceju vajadzeibu i pīnasumu sabīdreibai, kai ari dabuotuo finansiejuma jiedzeigu izlītuojumu. Juosoka, ka iz itim vaicuojumim vys jau nav vīnys konkretys atbiļdis, kam ir gona daudzi breineigu bīdreibu, kurys eistynoj vierteigus i jāgpylnus projektus, tok ir bejuši ari taidi pīmāri, kuri līk aizdūt vaicuojumus. Itūreiz apsaveram divejus lobus pīmārus, nu kurūs vīns ir teira vītejūs ļaužu iniciativa, ūtrys ir jau reals projekts ar finansialu atbolstu. Kai vīnā, tai ūtrā gadīnī vysa pamatā ir pošu gribiešona izdareit nazkū lobu sovejim i apleicejim.

Pīterkolna iniciativa – atjaunuot kūpā byušonys tradiceju piec kopusvātku

Keramikys darbneica “Pīterkolns” ir saleidzynūši jauna kulturvīta i amatnīceibys īpazeišonys punkts Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā. Keramikys zeimyna i vītys, kur tys fiziski atsarūn, saiminīki Imants i Dace Losāni poši ir riezeknīši, tok ilguoku laiku tyka dzeivuojuši uorzemēs i Reigā, cikom 2022. godā atsagrīzuši Latgolā, Rēzeknis nūvodā. Imanta vacvactāvs beja Pīters, kas nazkod itepat ari dzeivuoja i vede sovu saimisteibu, sovpus Dacei vactāvs beja Pīters, nu tuo i nu geografiski kolnainuos apleicīnis ari “Pīterkolns”. Vēļ pyrmajā portala lakuga.lv sarunā ar Imantu i Daci jī stuosteja, ka ar laiku grybātu īdzeivynuot tradiceju Pīterkolnā svieteit Pīterdīnys. Niu tei jau ir palykuse par atpazeistamu vosorys nūtikšonu, kam itūgod Pīterdīnys Pīterkolnā tyka svieteitys jau catūrtū reizi.

Itūgod Imants ar Daci aizsuokuši ari jaunu tradiceju i rauga atjaunuot kūpā byušonu i saīšonu piec kopusvātku Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Ūsveišūs. Seņuok taida kūpā byušona beja pošsaprūtama, kam vairums ļaužu dzeivuoja sovā dzymtajā pusē i piec kopusvātku rodi, sābri i draugi puļcejuos kaidā nu sātu. Tei beja vareiba nasteidzeigi pasarunuot, pīminēt aizguojiejus, daleitīs atmiņuos i vīnkuorši byut kūpā.

Laikam īmūt, itei tradiceja ir gondreiž pagaisynuota. “Daudzi myusu pusis cylvāki niu dzeivoj Rēzeknē voi cytvīt Latvejā, ari uorzemēs, iz dzymtū pusi jī atbrauc tik dažys reizis godā. Kopusvātki nareši ir vīna nu tūs nadaudzūs reižu, kod vysi sasateik, tok piec ceremonejis kotrs dūdās sovuos gaituos,” stuosta pīterkaļnīši Imants ar Daci.

“Deļtuo mums roduos dūma atjaunuot itū kūpā byušonu drupeit cytaižuokā veidā. Natuoli nu kopu Ūsveišūs pastatejom teļts i goldus, kab sevkurs varātu pīstuot i satikt seņ naradzātus cylvākus, apsarunuot i nasteidzeigi pavadeit kūpā laiku. Myusu mierkis nabeja izveiduot lelu pasuokumu, dreižuok gribējom radeit vītu, kur cylvākim sasatikt, styprynuot saitis sovā vydā i saglobuot kūpīnys sajiutu, kas laukūs vysleidz bejuse tik svareiga. Cīši ceram, ka itei iniciativa paliks par skaistu tradiceju, kas ik godu puļcēs myusu cīma i apleicīnis dzeivuotuojus, atguodynojūt, ka kopu svātki nav tikai pīminis dīna, tok ari vareiba satikt sovejūs i styprynuot pīdareibys sajiutu sovai dzymtajai vītai.” Dace ari darunoj, ka koč ari itei beja pyrmuo saīšona, kotrys tyka aicynuots pajimt leidza kaidu “grūzeņu”, i kai jau Latgolā, goldi asūt aizapiļdejuši tai, ka vysu salikt asūt bejs pagryuši.

Daleitīs pīredzē i nūdūt sovys prasmis cytom paaudzem

Kai par sevi soka poša bīdreiba “Projekts Plus Platforma” – tei ir vīta, kur idejis puortūp dorbūs. Bīdreibys kūduls ir Preiļu nūvoda mārgys, jaunītis Annija Stašulāne i Asnāte Dzene. Sarunā Annija stuosta, ka pandemejis laika attuolynuotais studeju režyms beja īmeslis, kas jū atveds atpakaļ iz Latgolu, tymā laikā jei ari pījāmuse lāmumu, ka grib palikt dzeivuot i struoduot dzymtajā pusē. Annijis saime pandemejis laikā aizsuoce ari sovu turysma vītu – lauku sātu “Dzeņi”, kurā regulari gastejušys vysaidys bīdreibys, eistynojūt sovus projektus, nūmetnis, vysaiduokys nūtikšonys, meistarklasis i tamleidzeigai. Tys asūt ari paviers plotuoku skotu iz tū, kū i kai var dareit bīdreibys. “Tūlaik maņ īguoja pruotā, ka ari es lobpruot dorbuotūs taidā bīdreibā, bet tod tei beja tik taida moza ideja,” stuosta Annija. Piečuok jei ir īkruojuse gona plotu pīredzi, struodojūt par audzynuotuoju dažaiduos nūmetnēs, par breivpruoteigū pasuokumūs, cyta storpā, ari Ukrainys sīvīšu nūmetnē – kai paleigs vyrtuvē. Pārņ Annija ar muosineicu Asnāti piec vīna nu taidu nūmetņu nūslāguma izdūmuoja, ka pošys lobpruot organizātu taidys nūtikšonys i dybynuoja bīdreibu “Projekts Plus Platforma”.

“Myusu pyrmais pasuokums beja labdareibys formatā – Zīmyssvātku rūķu darbneica, kur tyka aicynuoti Preiļu i Rēzeknis nūvoda bārni nu moznūdrūsynuotūs saimu i bārni ar invaliditati. Tys beja myusu bīdreibys zamais starts, tok piečuok beja tik loba sajiuta, taids gondarejums i lapnums par padareitū, ari poši bierneni beja tik prīceigi, ka tys nūteikti nūstruoduoja par dzynuli nazkū taidu dareit ari iz prīšku. Leldīnē mums beja taids kai integracejis pasuokums deļ latvīšu i mozuokumtauteibu bārnu, guojom rūtaļuos, skriejom stafetis, ari piec ituos nūtikšonys palyka taida loba piecgarša,” stuosta Annija.

Niu bīdreibai apstyprynuots pyrmais realais Sabīdreibys integracejis fonda projekts “Mācību stacija senioriem”. “Tai kai myusu bīdreiba roduos saimis lūkā, vīnu reizi ar Asnāti siediejom pi golda i runuojom ar sovu vacmamu, jei stuosteja, ka Preiļūs ir senioru bīdreibys, kurom ir vysaiduoki pasuokumi, ka seniori ir gona aktivi i lobpruot vysu kū vuicuos. Nu tuo roduos dūma, ka byutu labi seniorim snēgt zynuošonys par myusu laikim svareigom temom. Mums beja svareigi tū informaceju padūt interesantā, naformalā veidā, i ari tys, ka tū informaceju padūd jauni cylvāki, kas ir breineiga zynuošonu nūdūšona nu jaunīša senioram. Suokumā drupeit taustejomēs, guojom gostūs da senioru bīdreibys “Mūsmājas”, kab apzynuot jūs vajadzeibys. Kod projektu apstyprynuoja, suocem ar seniorim saskaņuot nūdarbeibu grafikus, partū ka jī ir gona aizjimti ļauds, tok itūšaļt vysi reizi nedeļā cīteigi apmeklej nūdarbeibys. Mums beja digitaluos prateibys nūdarbeibys, prīcynoj, ka seniori nasabeist praseit: “Kū tī telefonā vajag sabaksteit?” Vēļ beja darbneica par kritiskū dūmuošonu, ari tī beja konkreti vaicuojumi par ziņu olūtim – kurim dreikst uzaticēt, kurim nā. Taipoš seniori dalejuos sovā pīredzē, pastuosteja tū i cyts cytam, i mums. Finanšu prateibys nūdarbeibā seniori izviertēja, kurs veikals itūmienes Preiļūs pīduovoj izdeveiguokuos cenys, plānuoja sovu budžetu. Vēļ beja nūdarbeibys par breivpruoteigū dorbu, par kūpīnys īsaisti, par īspiejom pošim seniorim deļ seve pīraksteit kaidus projektus. Itūs nūdarbeibu laikā daudz sajam na tik poši seniori, tok ari mes, jaunīši, partū ka tei ir zynuošonu puornese i mes asam īpazynuši breineigus cylvākus, kuri ir energiski i gotovi dorbuotīs.” Annija ari darunoj, ka iz prīšku bīdreiba grybātu izveiduot projektu, kur obejis socialuos grupys – seniori i jaunīši – tyktu apmaineitys vītom. “Myusu vacmamom i vactāvim ir tik daudz zynuošonu, kuruos jī lobpruot grybātu nūdūt tuoļuok, deļtam mes grybātu eistynuot taidu projektu, kab ituos realuos prasmis, mainūtīs paaudzem, napagaistu.” Annija ari darunoj, ka bīdreibys “Latvijas Lauku forums” organizātais apvuiceibu cyklys “NVO Inkubators”, kur ari jūs bīdreiba ir īsasaistejuse, ir cīši nūdereigs taidim jaunim cylvākim, kuri vēļ tik taustuos i rauga saprast, kū i kai lobuok dareit. Nūslādzūt Annija soka, ka mes poši veidojam sovu vidi i apsavīnojūt varim veiduot lobuoku vidi mums pošim i apleicejim.