Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

“Saglobuot nadreikst aizmierst” – ite komatu kotrys līk piec sovys izpratnis, vierteibu sistemys i sirdsapzinis. Tradicionali Latgolys regions lapnojās ar sovu kulturviesturyskū boguoteibu. Senejuos ākys, arhitektura i sentimentaluo “Latgaleite” publiskajā telpā teik daudzynuota nu turysma ceļvežu da patriotisku dzīšmu i reklamys džinglu. Tok, kaida eistyn ir realuo situaceja, cik daudz mes asam gotovi īguļdeit i maineit sev pīrostūs uzskotus, kab myusu kulturviesturyskais montuojums reali tyktu saglobuots paaudzem iz prīšku na tik gruomotuos i digitaluos datu bāzēs. Rokstu serejā raudzeisim škatynuot i saprast realū situaceju i pošvaļdeibu plānus iz prīšku. Itymā rokstā izvaicuosim Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu puorstuovus.

Suocūt nu 2023. gods, lykumā par kulturys pīminekļu aizsardzeibu tyka īvīstys redakcionalys izmainis. Ka da tuo Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde (NKMP) beja tīseiga delegēt pošvaļdeibom atseviškus aizdavumus, kas atsatīc iz vītejuos nūzeimis nakustamūs kulturys pīminekļu aizsardzeibu i izmontuošonu, tod nu 2023. gods lykumā pošvaļdeibom tyka nūsaceita tīšuo kompetence attīceibā iz vītejuos nūzeimis kulturys pīmineklim. Zeimojās – nu 2023. gods pošvaļdeibys atbiļdeiguo instituceja ari izsnādz atļuovis pīminekļu atjaunuošonai, konservacejai i cytim dorbim, ari struopis par nasaskaņuotim ci napareizi padareitim dorbim izlīk pošvaļdeiba. Tikom regionaluos i vaļsts nūzeimis pīminekļu uzraudzeiba palīk NKMP puorziņā. Kulturys montuojuma pīminekļa saiminīki var byut privatpersonys, vaļsts, pošvaļdeiba, religiska organizaceja i.c., tok lykums par pīnuokumu uzturēt pīminekļus vysim ir vīns. Ar sevkurys Latvejis piļsātys ci nūvoda viesturyskū montuojumu var īpasazeit sātys lopā mantojums.lv, tamā ar filtru paleidzeibu var atlaseit kai regionu, tai vierteibys grupu, pīmāram, vītejuos nūzeimis, taipoš ari tipologiskū grupu, pīmāram, arhitektura, muoksla i c.

Rēzeknis vaļstspiļsātā i Rēzeknis nūvodā kūpā ir 107 vītejuos nūzeimis kulturys pīminekli. Piļsātys teritorejā tuos pamatā ir administrativuos ci dzeivojamuos ākys. Vairums nu tūs atsarūn piļsātys dīnavydu daļā, kas ari ir piļsātys viesturyskais centrys, tok ir ari atseviškys ākys, kas atsarūn nūstuok. Interesanti, ka nivīna nu tūs nav pamasta, tok ir realā kasdīnys lītuojumā, vys āku vizualais i tehniskais stuovūklis ir gona atškireigs.

Sovpus Rēzeknis nūvodā vairums nu vītejuos nūzeimis pīminekļu ir vysaida veida senejī kopi, tim sekoj bazneicys i cyta veida religiskys ākys ci atsevišku objektu palīkys, par pīmāru, Ūzulmuižys pogosta kapleica, zvonu tūrņs i vuorti, kas atsarūn Lūznovys pogostā. Taipoš ir atseviškys ākys, pīmāram, Cyskoda (Veitulu) škola, zemnīku sāta (bejušuo škola) “Osīši”, Babru muižys kungu sāta i c.

Rēzeknis nūvoda gadīņs

Rēzeknis Kulturys i turysma puorvaļdis vadeituoja Daiga Miščenko stuosta, ka pošvaļdeiba jau nu 2014. goda pīduovoj leidzfinansiejuma programu kulturys pīminekļu atbolstam. Summa kotru godu nadaudz mainuos atkareibā nu pošvaļdeibys budžeta vareibu, tok pādejūs godūs finansiejums ir bejs ap 20 tyukstūšom. “Ar itū atbolstu ir kai gleznys restaurātys, tai lūgi maineiti, taiseiti vysaida veida syltumizolacejis uzlobuojumi i cyti dorbi. Te ir diveji varianti – voi nu ir izstruoduots atseviškys projekts, kuram prosa pošvaļdeibys finansialu atbolstu, voi ari kulturys pīminekļu eipašnīki vieršās Nacionalajā kulturys montuojuma puorvaļdē, īsnādz projektu konkursā sovu dasacejumu, daboj atbolstu, sovpus ar nūvoda pošvaļdeibys atbolstu sadz leidzfinansiejuma daļu. Attīceigi tod eipašnīkam saīt 100 % atbolsts, kur vīnu pusi sadz Kulturys montuojuma puorvaļde, ūtru – nūvoda pošvaļdeiba.” Puorvaļdis vadeituoja ari darunoj, ka iz prīšku teik plānuots paplašynuot leidzfinansiejuma izlītuojuma atbolsta veidus, pīduovojūt ari vysaida veida konsultacejis. Tys asūt svareigi, kam bīži viņ kulturviesturis pīminekļu atjaunuošonai ir vajadzeigi specialistu, pīmāram, arhitektu atzynumi, kuri na vysod ir vīgli daīmami. “Mes vysaiduos dzeivuotuoju sapuļcēs asam aicynuojuši nasakautrēt i īt da myusu iz puorvaļdi. Lai ari myusu pošu zynuošonys, īspiejams, nav tik plašys, tok mes nūteikti varim pasadaleit ar kontaktim i īsaceit, pi kuo grīztīs,” tai Daiga Miščenko, kura ari paturpynoj, ka itūšaļt atbolsts nateikūt izmontuots pylnā apmārā. “Kotru godu ir nūteikti cylvāki, kuri jau zyna par itom īspiejom, grīžās pošvaļdeibā i turpynoj jau aizsuoktūs dorbus. Tok cīši grybātūs, kab tei auditoreja turpynuotu augt. Kod mes īmam puorguojīņūs (puorguojīņu cyklys “Debespuses” pa Rēzeknis nūvoda apleicīnem – L. S.), raugom apmeklēt ari dažaidus kulturys pīminekļus kai nu uorspusis, tai nu īškpusis, i, prūtams, redzim, ka vēļ ir gona daudzi vītu, kur pīlikt rūku – žūgi, bazneicu krysti i daudz kas cyts. Eistyn grybātūs cylvākus mudynuot izmontuot itū atbolstu. Vaicuota par sovu redziejumu, deļkam cylvāki vystik naizmontoj taida veida atbolstus, jei izsoka pījāmumu, ka daudzim arviņ ir baile uzajimt atbiļdeibu par projektu gaitu, ilgtermiņa saisteibom i atskaitem. Tok jei pastreipoj, ka pošvaļdeibys konkursim dasasaceišonys i atskaišu formys ir cīši vīnkuoršys. “Myusu golvonuo gribiešona ir atbaļsteit sovus ļauds, lai kulturys pīminekli eistyn tyktu saglobuoti, atteisteiti i lai tūs varātu izmontuot ari daudzveideiguokim mierkim kulturys nūtikšonom i kūpīnys vajadzeibom.”

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys atbolsts vītejuos nūzeimis kulturys pīminekļu atjaunuošonys dorbim ir daīmams vysu godu, cikom nav izlītuots vyss finansiejums. Attīceigi – vēļ pat itūgod ir vareiba dasasaceit atbolstam i snēgt īguļdejumu kaida kulturys pīminekļa saglobuošonā ci pat gluobšonā.

“Vairuokuos vītuos ir eistyn radzams, ka dorbi teik plānuoti, par pīmāru Nagļu draudzē, Rozentovys bazneicā i cytur. Izviertiešonā mes parosti sasadorbojam ar Kulturys montuojuma puorvaļdi, i mes kūpeigi redzim, ka projektūs teik dūmuots racionali – nu suoku sataisa jumtu, tod sīnys i piečuok cytus dorbus. Tok ir ari bejuši švakuoki pīmāri, kur dorbi teik dareiti haotiski. Taipoš ir bejuši naveiksmeigi gadīni i navālama prakse, kur cylvāki grīžās ar lyugumu piec finansiejuma, kod dorbi jau ir padareiti. Itymūs gadīņūs var saīt mīts ar divejim golim. Mes vysi gribim, kab ituos ākys byutu dzeivuotspiejeigys, tok, ka tī bez saskaņuošonys salīk plastmasa durovys, kurys uorā ari eisti narausi, kam lobuok taidys, nakai vyspuor nikaidys, tok nu ūtrys pusis – tuos durovys ir absoluti naatbylstūšys praseibom.” Daiga ari papyldynoj, ka nūvoda pošvaļdeibys puorziņā asūšī kulturys montuojuma objekti kai muižys, tūs kompleksu ākys, prosa īvārojamys investicejis, kuru pošvaļdeibai vysubīžuok nav. Tod ir juovaicoj attīceigī Eiropys leimiņa projekti, kur ari leidzmoksuojumi veidoj gona īvāruojamys summys. “Mums ir bejuši vairuoki ideju generiešonys pasuokumi veļteiti, par pīmāru, Odumovys muižys ākai, kur itūšaļt ir dzeivūkli, Bieržgaļa muižys ākai. Ideju ir eistyn daudzi, tok skaidrys, ka tuos ir lelys investicejis, kurys par reizi navar īvīst. Deļtam pagaidom koncentrejamēs iz mozajim darbenim i dzeivuotuoju pošu iniciativu.” Kai vēļ vīnu lobū pīmāru Daiga pīmiņ Zosnys muižys veiksmis stuostu, kur tyka organizātys vairuokys eipašumtīseibu izsūlis, tok niu muiža ir Dobys aizsardzeibys puorvaļdis puorziņā, kur pošvaļdeibai asūt izaveiduojuse loba sadarbeiba i daudzsūlūši gaidomī rezultati.

Vīns nu pādejuo laika skaļuokajim pīmārim par kulturys montuojuma saglobuošonu ir Lūznovys muižys kūka školys naapstyprynuotais atteisteibys projekts. Itymā gadīnī pošvaļdeiba suokumā beja īsnāguse projektu, tys tyka atbaļsteits, tok pyrma projekta suoku pošvaļdeiba atsasaceja nu tuo tuoluokys eistynuošonys i daškiertuo finansejuma. Vaicuota par itū pīmāru, Daiga stuosta, ka tuoluokī pošvaļdeibys plāni saisteibā ar itū āku nav juos kompetencē, tok, nu sovys pusis, jei pastreipoj, ka sevkurs projekta ideju skaita par lobu, vys sausais atlykums varātu byuts taids, ka itei šaļts nav eistuo, kod uzajimt tuo turpynuošonu. “Projekts tyka īsnāgts, kod beja vēļ īprīškejais deputatu sasaukums, īspiejams, deļtam kaidā šaļtī beja komunikacejis klaida, tok nivīns eistyn nav pret, bet ari niu nav pīmāruotuokais breids.”

Rēzeknis piļsātys gadīņs

Rēzeknis Piļsātvidis i atteisteibys puorvaļdis vadeituojs Georgijs Orlovs stuosta, ka itūšaļt kulturviesturis pīminekļu eipašnīkim nav daīmams eipašs finansials atbolsts. Vystik jis pastreipoj, ka pošvaļdeibā ir spākā saistūšī nūsacejumi i atbolsts, kas atsatīc iz daudzdzeivūkļu sātu renovacejom i pogolmu labīkuortuošonu. Jis soka, ka caur itū programu vysmoz daļa nu piļsātys teritorejā asūšūs vītejuos nūzeimis kulturviesturis pīminekļu varātu pretendēt iz atbolstu. Jis pīmiņ, ka pyrma laika asūt bejuse ideja papyldynuot saistūšūs nūsacejumus, īvīšūt atbolstu taišni viesturyskuos Latgolys īlys apbyuvei i āku fasažu uzlobuojumim, tok, kai tys mādz gadeitīs, saistūšī nūsacejumi varys gaitiņūs īstrāguši i pagaisuši. Lai ari cikom kas nav vīnuota kūpejuo atbolsta vītejuos nūzeimis viesturis pīmineklim, itūgod pošvaļdeibā radeits jauns atbolsta mehanismys taišni sakralūs (kai vaļsts, tai vītejuos nūzeimis) āku i prīškmatu saglobuošonai i uzturiešonai. Vīna dasacejuma apmārs ir leidz 10 tyukstūšu godā, itūgod kūpumā paradzātys 40 tyukstūšys.

Georgijs Orlovs ari skaidroj, ka piļsātai ir atseviškys jaunu āku ci byuvnīceibys praseibys. Par pīmāru, Latgolys īlā, kura 2018. godā pīdzeivuoja vierīneigu rekonstrukceju, ari itūšaļt ir spākā izstruduotuo kruosu palete, kuru pošvaļdeiba āku eipašnīkim aicynoj īvāruot. Taipoš pošvaļdeibā ir izstruoduota apzaļumuošonys strategeja. Orlovs skaidroj, ka jaunu āku ci pīgulūšūs zemu rekonstrukecejis laikā eipašnīki teik aicynuoti naveiduot plykus sagumus, tok padūmuot ari par apzaļumuošonu.

Orlovs pīzeist, ka Latgolys īla Rēzeknē ir interesanta i arhitektoniski vierteiga, vystik daudzvīt arviņ nasakuortuota. Jis izceļ nazkodejū pošvaļdeibys iniciativu par āku sīnu gleznuojumim, kas, nu vīnys pusis, ir vīnkuorši šmuki, tok ari koč kaidā mārā nūsadz āku nasakuortuotuos dalis. Vēļ jis skaidroj, ka pošvaļdeiba piec senejuos teatra studejis “Joriks” nūjaukšonys 2015. godā (sūpluok ākai Latgolys īlā 70 – L. S.), ir raudzejuse īdzeivynuot zaļuo ci zemnīku tierdzeņa ideju, tok tys naasūt bejs aktuali, kam cylvākim ir sovi parodumi, itymā gadīnī – apmeklēt sūpluok asūšū t.s. “lelū tiergu”.

Itūšaļt ari īprīšk pīmynātuo “leluo tierga” teritoreju ir puorjiems jauns eipašnīks, kurs ir aizsuocs teritorejis atjaunuošonu i labīkuortuošonu. Vīns nu pluotuokū radzameibu izapeļnejušūs gadīņu ir plāns Rēzeknis upis īlejā tierga rajonā izbyuvēt tierdznīceibys centru, kas ir daļa nu kūpejuo tierga rekonstrukcejis plāna. Dorbu laikā teik plānuots ari puorceļt Līpuojis īlys vītu tyvuok lelveikalam, kuru vītejī vysuvaira atpazeist ar nūsaukumu “Gigants”, kam tī atsarūn attīceigais mebeļu veikals. Tys ir vajadzeigs, kab uzlobuotu satiksmis organizaceju plānuotuo tierdznīceibys centra teritorejā i tam pīgulūšajā stuovlaukumā, veidojūt tū par vīnuotu vasalumu bez sadolūšys īlys pa vydu.

Saisteibā ar ituo tierdznīceibys centra ceļšonu sabīdreibā beja gona daudz vaicuojumu – voi i kai tys īsader piļsātys viesturyskajā centrā. Orlovs soka, ka, pa jam, taidam centram piļsātā ir juobyut, kam itūšaļt teritoreja itamā Rēzeknis upis apleicīnē ir degradāta i napīviļceiga. “Vīnnūzeimeigi – itys objekts byus daudz lobuok integrāts vidē, nakai tī, kas ir izbyuvāti īprīšk. Dūmoju, ka seņuok, kod tyka byuvātys cytys ākys, vajadzēja pīvērst leluoku viereibu, tok sevkurā gadīnī ari tūlaik vyss tyka saskaņuots ar NKMP i pošvaļdeibu. Plānuots, ka jaunais centrys labi īsaderēs vidē, jis nabyus smagnejs. Pa munam, taidu centru, kaids ir plānuots, mums jau seņ vajadzēja. Byus dažaidi veikali, kopejneicys, tam centram byus multiplikativs efekts, deļ kuruo iz piļsātu brauktu ari cylvāki nu apleicīnis.” Vaicuots par zemnīku tiergu, kurs itūšaļt beja plānuotuo lelveikala stuovvītys vītā, Orlovs stuosta, ka tys vysudreižuok tyks puorcalts “augšuok” iz Centraltierga pusi. Koč ari Georgijs Orlovs īprīšk sarunā pastreipoj, ka piļsātys vadeiba jaunajūs projektūs rauga sekot leidza tam, kab byuvnīks īvīstu ari apzaļumuošonys strategejis īsacejumus, izīmūt cauri tiergam, kurs, vys juosoka, vēļ ir byuvnīceibys stadejā, radzams tikai “plyks” stuovvlaukums i jaunbyuvis. Zynoms, vēļ jau var cerēt, ka tiks pastateiti kaidi eipaši puču pūdi ci cyti apzaļumuošonys elementi, vystik niulejais skots līcynoj, ka projektā taidi nav paradzāti. Attīceigi – ari cyti piļsātys pošvaļdeibys puorstuova apgolvuojumi sovā ziņā zaudej tycameibu.

Pošvaļdeibā ari ir apstyprynuots Rēzeknis kulturys noma projekts, kur niu teik plānuots realizēt energoefektivitatis dorbus i uorejuos fasadis sakuortuošonu. Dorbi, īspiejams, varātu suoktīs jau itūrudiņ. Taipoš pošvaļdeibā itūgod tyka izsludynuots īpierkums iz piļskolna piļsdrupu elementu restauraceju, kur dorbi varātu suoktīs cytupavasar. “Tī ir problematiskys vītys, eipaši vīna sīna, kur dobys i cylvāku īdarbeibys rezultatā piļs akmini rypoj lejā, tūs vajag nūstyprynuot. Deļtam ir itys īpierkums, kab mes varātu apsavērt potencialuos izmoksys i raudzeit tuos īkļaut cyta gods budžetā. Tī paredzim styprynuošonu, atjaunuošonu i īkonserviešonu.” Puorvaļdis vadeituojs pastreipoj, ka pošvaļdeiba ari grīzsīs NKMP, kab dasaisteit itim dorbim papyldu finansiejumu.