Intervejis autore: Renāte Lazdiņa

Domeniks ar “e”, na “i”, ar Upīti sirdī i dvēselē – tai par muziki i tūpūšū akteri Domeniku Slišānu roksta Dailis teatra 10. studejis Instagram kontā. Ar sovu bolsu jis varūt aizgiut eistuos dvēselis steigys i taipoš iz skotivis byut ari “metamorfozis Mefistofeļs, glupeibu kungs i karaļs”. Na tik muzyka i skotive, bet ari folklora, saime, latgaliskuo identitate i volūda sasavyn jaunuos paaudzis rodūšuos vidis puorstuova Domenika Slišāna darbeibā. Jau pavysam dreiži, 18. septembrī, jis byus radzams iz Latgolys viestnīceibys “Gors” skotivis jaunajā muzykys stuostā “Poema par O. R.”.

Ka tagad vajadzātu drukuot vizitkarti, kū tu pats itymā sovys dzeivis pūsmā raksteitu zam Domeniks Slišāns?

Nu, vysupyrma, tūpūšais akters. Vēļ na akters, bet tūpūšais muzykalais akters. Tod, prūtams, muziks, kas roksta sovys dzīsmis. Komponists eistyn ar nā, bet, nu, raugu komponēt. Prūtams, tradicionaluos muzykys puorstuovs, daudzu tradicionalūs instrumentu spieļuotuojs i basa bolsa eipašnīks.

Iz skotivis esi jau nu pavysam mozu dīnu, kam tovi vacuoki (Andris Slišāns i Ligita Spridzāne – R. L.) kūpā ar puorejim bruolim i muosom jēme leidza, popularizejūt sovys pusis folklorys montuojumu. Absolvieji ari Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys Tradicionaluos muzykys nūdaļu, kur esi nūsaukts pi spūdruokūs absolventu. Bet niu – aktermeistareiba.

Nui, tys ir koč kas jauns ari maņ. Nikuo naasu sovā dzeivē da šam saistejs ar aktermuokslu. Bet niu vysa tei kompaneja i vyss tys, kas nūteik, mani ir pacieļs i īdvasmuojs. Eistineibā piec vydsškolys beigšonys es navarieju izdūmuot, kū grybu tuoļuok dareit, i muna taņte, tāva muosa Lienīte Slišāne (gaismu muokslineica Latvejis Nacionalajā teatrī – R. L.) īsaceja – teik veiduots koč kas jauns i nabejs Latvejā, paraugi. Pīsasaceju. Pajēme. I tai nu asu tī tagad.

Tys jaunais ir 2023. godā Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā izveiduotais dramatiskuo teatra akteru kurss ar muzykaluos izgleiteibys īvierzi sadarbeibā ar Dailis teatri ci Dailis teatra 10. studeja. Saīt, ka nikur tuoli nu muzykys naesi vystik nūguojs?

Nu, pamatā tei vystik ir aktermeistareiba. Mes byusim akteri, kas var ari dzīduot, spieļuot, doncuot. Bet pamats i leluokuo daļa lekceju taipat mums ir aktermeistareibā, par pīmāru, ari pi breineiguo Pētera Krilova (režisors, skotivis muokslys pedagogs – R. L.).

Studejis Reigā, folklorys škola i meistarklasis Upītē, sovs raidīroksts “Atpakaļ pi seve”, daleiba vysaidūs Latvejis i uorvaļstu folklorys festivalūs, lūmys Dailis teatra repertuara izruodēs “Meža gulbji” i “Runcis zābakos”, jau pavysam dreiži ari ari diveji pasuokumi Latgolā, kurūs tu pīsadoli, – teatra festivals “Soli pa solim” i “Upītes uobeļduorzs”. Tev ir cīši pīpiļdeits grafiks, kai tu vysu paspiej?

Vīnkuorši juoplānoj laiks, tod jau vysu var salikt, ari breivajam laikam ir vīta i vysam puorejam. Bet ir bejs i tai, ka dīnu īprīšk atsatūpu, ka nuokušajā dīnā ir koč kas, kū asu apsūlejs. Tod nu vīnkuorši juoizdora i vyss. Bet puorsvorā jau sasalīk tī laiki. Pādejā laikā vys tuo nasaīt, bet raugu, lai vysmoz dīna storpā ir – padūmuot i atsatapt. Tagad gon vyss septembris ir tuods, ka eisti nav vītys, kur atsatapt, vīnkuorši juomauc iz prīšku, bet…

…bet tev pateik?

Maņ pateik, nui! Es naprūtu atsapyust, nikuo nadorūt. Maņ ruodīs, ka vysulobuok atsapyust var, dzīdūt cytim i spieļojūt.

Iz sarunu sasateikam pyrma mieginuojuma muzykalajai izruodei “Poema par O. R.”, kas veļteita latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubilejis atguoduošonai i jau 18. septembrī byus iz “Gora” skotivis. Kū tev pošam nūzeimoj ituo Latgolys dyžgora stuosts i kai caur sevi tū nessi?

Es nesšu cauri cylvāku, kurs sovā laikā ari darejs vysu, kas viņ jam ir saguojs – bejs i komponists, i dirigents, i režisors, i rakstnīks, politikā ari bejs. Īspaideiga persona tymā laikā i vēļ da šam īdvasmoj. I es jimā lelu leidzeibu saradzu ari ar sovu vacūtāvu, ar juo dorbim, dareišonu. Kod es spieļoju, raugu jū atguoduot. Es napazynu Rupaini, bet saprast tū, kuods jis beja, cik plašs jis beja, vīgļuok caur koč kū jau pazeistamu, i maņ tys ir Ontons Slišāns.

Gondreiž vysuos intervejuos, sarunuos tu pīmini sovu tāva tāvu Ontonu Slišānu. Kū jis tev nūzeimuoja i cik jis tevi ir īdvasmojs iz tū, kas tu esi niu?

Nu, vysupyrma, es dūmoju, ka jis beja vīns nu pyrmūs, kū es tai atguodoju, ka mes ar jū dzīdovom kūpā. Naktī, kod vysi aizguojuši gulēt, mes ar jū vyrtuvē. Jis struodoj, es pīīmu pi juo, jis dzīd nazkū, es dzīdu leidza. Caur jū taišni ir guojs tys muzykalais i tys, ka maņ patyka dzīduot. I taišni munys Upītis pusis dzīduotuos tautysdzīsmis, veiru dzīsmis. Ari pyrmuos tautysdzīsmis, kurys es īsavuiceju, beja taišni veiru dzīsmis. Mums, folklorys kūpai, ir diskys izdūts ar juo laseitajom veiru dzīsmem. Deļtuo, nui, muzyka i taišni dzīduošona caur jū ir guojuse.

Jis ari pyrma 25 godu īdybynuoja meilys aiļu i dzīšmu festivalu “Upītes uobeļduorzs”. Kū tev itys festivals nūzeimoj?

Asu izaudzs ar jū. Vysod, nu goda iz godu, ir bejs tys gaideišonys process – kuodys jaunys dzīsmis dzierdiešu, kuodus jaunus dzejnīkus redziešu. I, verūtīs iz tū, kuods beja “Upītes uobeļduorzs” suokumā i kuods ir tagad, jis ir dīzgon izaudzs. I tys, ka ari vysi tī gosti, kas sabrauc, i ir dzīduošona i runuošona tikai latgaliski. Nu vysim pasuokumim, kurūs asu bejs, tys ir latgaliskuokais pasuokums! I tuo kuo latgaliskais maņ ir sirdī, tys pasuokums manī vysod byus. Itymā godā mes ari rokstom jaunys dzīsmis ar Ontona Slišāna vuordim. Ari es kuopšu iz skotivis, prūtams, ar folklorys kūpu. I ari koč kas nabejs deļ mane – kūpā ar Amandu Lapu izpiļdeišu jaunu dzīsmi “Tovuos rūkuos”. Tei ari dzīsme ar vacika Ontona Slišāna vuordim.

Tys, ka ej nu Latgolys i kasdīnā runoj latgaliski, tev paleidz voi varbyut koč kaidā ziņā traucej?

Nūteikti natraucej. Nu, vīneigi varbyut tys akcents, kas ir, runojūt latvīšu literarajā volūdā. Bet jau vairs ari na tik cīši. Jau asu īsapraktiziejs, sasavuicejs vysu pastīpt, vysu salūceit pareizi.

Saīt – ka tu ej nu Latgolys i gribi studēt aktermeistareibu, tev sovā ziņā suokumā ir dubults dorbs ar sevi?

Nui, bet na tikai, īmūt nu Latgolys, tys pat ari, īmūt nu Sielejis, voi, kai maņ kaids pedagogs saceja, kūrzemnīkim ir vēļ gryutuok. Bet, nā, latgalīšu volūda nikod nav trauciejuse, nikod.

Bet paleidziejusi varbyut kai?

Nu, tagad, par pīmāru, zynu latgalīšu volūdu i varu spieļuot izruodē par Ontonu Rupaini. Bet paleidz tys, ka Dailē ir daudz latgalīšu, par pīmāru, Vīsturs Kairišs (režisors, Dailis teatra muokslinīcyskais vadeituojs – R. L.) voi Jurs Vaivods (komponists, Dailis teatra muzykaluos dalis vadeituojs – R. L.), ar jim šod tod parunojam ari latgaliski. Vīgļuok sasarunuot.

Jaunuos paaudzis režisora Klāva Meļļa izruodē “Meža gulbji” spieļuoj vīnu nu golvonūs lūmu – jaunokū bruoli. Kaida ir tei kuopšona iz leluos Dailis teatra skotivis i dorbs kūpā ar pīredziejušim akterim?

Tagad maņ jau catūrtais kurss, i dūmoju, ka jau juosuoc justīs beidzūt kuo akteram. Bet tys beja ūtruo kursa pyrmais pusgods, kod mes suocem struoduot pi izruodis “Meža gulbji”. I tod, prūtams, beja tuo – strykts grafiks, tev juobyut laikā, ka nabyusi laikā tod principā nuokušuos lūmys vari i nadabuot. Bet vyspuor ar jau asūšajim “vacajim” akterim ir cīši vīnkuorši sasadorbuot i vīgli sasarunuot. Bet vēļ jau eisti naasu spieļovs taidā bezmuzykalā izruodē. Nacionaluo teatra izruodē “Ilgu tramvajs” maņ ir pīcu minutu lūma, bet grybātūs ari paraudzeit, kuo ir nūspieļuot leluoku lūmu izruodē ar leluoku tekstu monologūs voi ar partneri dialogā.

Jiusu saime vysod i vysur ir nasuse latgalīšu volūdu ir ar vysim runojuse latgaliski. Kaida ir tova kai jauna latgalīša vīta Reigys jaunūs i rodūšūs cylvāku burzeņā? Pīsalāgoj vaira jaunajai videi voi vystik nes sev leidza latgaliskū?

Es nasu kai vīnu, tai ūtru. Kod ir koč kuodi tusini, tod parosti tī jau nav tik muni kursabīdri voi akteri, voi ari tik reidzinīki, tī atīt ari, par pīmāru, muna draudzine, ar kuru es tikai latgaliski runoju. I tod es sasarunoju obejuos volūduos, kod vajag puorsaslādzu, atbyldu vīnam tuo, ūtram – tuo. Bet, prūtams, es ari asu runovs latgaliski ar sovim kursabīdrim i cytim, bet es pats uzskotu, ka niu maņ vajag īsavuiceit, kuo soka, stabili i labi runuot ari latvīšu literarajā volūdā. Bet tuo Reigā nikod naasu sasaskuors ar koč kaidu nagativismu pret latgalīšim voi latgalīšu volūdu. Varu runuot latgaliski voi sevkurā breidī voi vītā byut latgalīts.

Iz skotivis vīgļuok runuot sovā dzymtajā volūdā voi latvīšu literarajā?

Tagad, pyrmajūs Rupaiņa izruodis mieginuojumūs, beja gryutuok. Ari tymā pat munā raidīrokstā ir gryuts, ka tev ir materials prīškā, kas juolosa. Tei laseišona ir daudz gryutuoka, nakai latvīšu volūdā. It īpaši tagad, vuicūtīs Reigā akterūs, tī kasdīnā tev ir juolosa, juorunoj i juoatguodoj daudzi teksta. Deļtuo sasarunuot maņ ir vīgļuok latgaliski i vīgļuok pasaceit sovu dūmu, bet tys, kas saisteits ar tekstu, pīraksteitu tekstu, i teksta atguoduošonu, tod niu maņ vīgļuok ir latvīšu volūdā tū dareit.

Bet muzyka latgaliski vaira?

Es pats komponeju tikai latgaliski, i puorsvorā uorpus studejom dzīdu tikai latgaliski. Varbyut ir daži izjāmumi.

Jiusu saime ir dabuojuse vysaidys bolvys un apbolvuojumus, i ari pats pyrma vairuoku godu esi sajiems latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Bet kū iz prīšku ar sovu rodūšū dorbuošonūs Domeniks Slišāns grybātu īnest Latgolā, Latvejā i pasaulī, i par kū varbyut iz prīšku sajimt vēļ kaidu atzineibu?

Latgolā vys vēļ ir dīzgon stypri etnomuzykologi, tautyskais vierzīņs, i tradicionalajā ir daudzi gryutuok izasist Latvejā kūpumā. Mums tepat blokus ir daudzi pamonomi i zynomi vysā Latvejā muziki. Bet, dzīduot poša komponātuos dzīsmis, tys koč kuo ir drusku pagaiss Latgolā. Nu, par pīmāru, nu tūs pošu kursabīdru dzierdēt, ka jī klausuos ari koč kaidu latgalīšu dzīsmi. Tys ir tys, kū es grybātu padareit – atgrīzt, kuo soka, tūs “Borowa Mc” laikus.