Paguojušuo goda beiguos Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izdūts dzejnīka Romona Spaitāna trešais dzejūļu kruojums “Atceļnīks”.

Dzejnīks Romons Spaitāns – eistajā vuordā Romualds Zarembo – dzims 1925. goda 28. septembrī Rēzeknis apriņča Dricānu pogosta Rūtaļu muojuos tureiga zeminīka saimē. Piec vītejuos pamatškolys beigšonys (1938) vuicuos Rēzeknis Vaļsts latvīšu gimnazejā (1943), breivlaikā vuocūt folkloru, pīrokstūt melodejis.

Atsagrīzs nu kara gaitom, īsastuoj Latvejis Vaļsts universitatis Filologejis fakultatis Klasiskūs volūdu nūdaļā, ari Muzykys školys vijūlis klasē. Universitati pabeidz ar viesturnīka diplomu (1966) i myuža leluokū daļu struodoj Ūgris rajona Liedmanis pamatškolā par viesturis školuotuoju i školys direktoru. Ir rūseigs sabīdriskajā dorbā, voda kori i ansambļus. Saimē izaudzynuoti divi bārni – meita i dāls, i niu jau izaugušs i aug jaunys atlaseitis: septeni unuki i septeni mozmozbārni. Par ilggadeju pedagoga i sabīdriskū darbeibu apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordiņa Sudobra gūda zeimi.

Leidza ar Atmūdu pasaruoda dzejnīka publikacejis latgalīšu presē, lai gon, kai soka autors pats, “muns dzejis olūteņš atsavēre vēļ sovulaik nacarātuos tautys atmūdys godūs, kod lauzēs uorā vyss dvēselis orūdūs aizturātais”. Izguojuši dzejūļi kruojumi: “Trešī gaiļi” (1999) i “Rudiņa orums” (2006).

Romona Spaitāna dzejai pīmeit gaišs sirds syltums, seviški rokstūt dzymtajā volūdā i par dzymtū Latgolu. Bet juo dzejā jaušama ari dziļa suope par myusdīnu dzeivis nabyušonom i nataisneibom – i tod te ir gon drastisks humors, gon osa satira.

Zemis gors nav palaids vaļā dzejnīku leidz pat šai dīnai: “Zeme mani tur, nas i prosa sajimtū mīlesteibu i svieteibu atdūt koč ar syltu, breižim sasuopiejušu vuordu tamā pošā mīlajā muotis volūdā.”