Latgalītis sirds/Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss

Latgalītis sirds/Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss

Ari itūgod LaKuGa pīduovoj puorskaitet latgaliski topušūs dorbus Latgolys lauku školu jaunradis konkursa ītvorūs, kas veļteits  literatei Naaizmierstulei. Konkursa tema beja “…soki, kū gribi dzeivē sasnēgt? Uz kū nasās tovs prōts un sirds?”. Itūreiz pīduovojam puorskaiteit Preiļu 2. vydsškolys 11. klasis škoļneicys Agitys Kažys dorbu.

Zīma Latgolā ir vysu breineiguokuo. Varbyut šūgod tei izspēliejuse napateikamu jūku, apsagdama tik pošu zemeitis viersu, bet taipat tei ir tei poša zīma ar snīgu i solu. Kūki jau kurū godu piec kuortys dižojās ar sovim siermajim kažukim, kuram boltuoks i skaistuoks, kuram otkon izdiļs i boltumu aizkluoj īluopi. Sātu škūrstyni peipej vysu dažaiduokūs zeimiejumus nu dyumu. Dīva vysu radzūšuo acs myus uzmona i sorgoj iz kotra styura.

Mes vysi asam kai pučis storp dodzim, kurys gryb izaugt i zīdēt vysu kruošņuok, kurys gryb tikt pamaneitys i topt nūplyuktys pyrma. Mes gribim tīktīs iz augšu ar sovim mierkim i īcerem.

Ari es asu taida pat puče, kas gryb izaugt i pylnveiduotīs. Pošlaik asu taidā stuovūklī, kod osns jau ir izaspraucs i gatavejās sprauktīs iz gaismys i mīlesteibys storim – Dīvu. Leluokuos pučis jau ir tuos, kas sasnēgušys eistū vītu dzeivē i ar taidom mozom radeibeņom kai es var pasadaleit ar pīredzi.

Es tycu, ka Dīvs vysod ir sūpluok manis. Jis maņ paliedz i dūd nalelus nūruodejumus, kai īt pareizu ceļu i nanūīt nu tuo.

Aizejūt iz Bazneicu i apsaverūt, ar kaidu dedzeibu i mīlesteibu Rūžukrūni skaita kotrys siermgaļvs i piec ticeibys izsluops cylvāks, tai i gribīs dasavīnuot. Voi esit redziejuši, ar kaidom acim izmysušī i bezpaleidzeigī lyudz mīru pi Jaunovys Marijas? Es pi sevis nūdūmuoju, ka es ari grybu ar taidu dedzeibu lygt Dīvu. Vysod…

Vyss, kū es grybu nu dzeivis, ir byut maņ pošai, byut par lobu cylvāku sev i cytim, īprīcynuot i paleidzēt cytim cylvākim. Tys ir mierkis, iz kū es tīcūs, muns šuo breiža aizdavums, jo es tū izdoru, es jau sevi pylnveidoju i atteistu. Ar Dīva paleidzeibu maņ tys izadūs, deļ tam maņ ir juotic nu vysys sirds. Jums tys ruodeisīs sovaiži, bet cylvāks ir naizdybynojams. Var jau byut, ka muns mierkis nav taids kai cytu munu vīnaudžu īgrybys, bet maņ tys ir svareigs atspierīņa punkts dzeivē.

Var jau byut, ka naasu atroduse voi ari beistūs pasceit sovu leluokū atspierīņa punktu dzeivē, nu es zynu, kaidi seikumi i īceris mani gaida, es zynu, kū maņ sagaideit nu dzeivis, bet es nazynu, kaidi škieršli maņ ir prīškā, lai tū sasnēgtu.

Maņ pats golvonais ir byut lobam cylvākam ar ticeibu sirdī. Es tycu, ka es byušu lobs cylvāks – loba latgalīte…

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums

Kalenders

May
12
Ūtr
15:00 Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 12 @ 15:00 – 16:30
Māra Čačkys personalizstuode konceptualizej zīdiešonu kai eksistencialu stuovūkli, na attālojamu motivu. Tys ir dzeivis pūsmys, kad sakruotuo pīredze daboj radzamu formu – na kai kulminaceja, bet kai laika brīdynuota byušonys kluotyn kvalitate. Dorbu pamatā ir[...]
May
15
Pīk
16:00 Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
May 15 @ 16:00 – 17:30
15. majā 16 stuņdēs ar izstuodis atkluošonu Rotko muzejā nūsaslēgs 14. Storptautyskais keramikys muokslys simpozejs “Ceramic Laboratory 2026”, atruodūt pīcpadsmit muokslinīku dorbus, kas radeiti treis nedelis ilgā rodūšā rezidencē Daugovpilī. Simpozejā i izstuodē pīsadola Robins[...]