Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Arheologu bīdreiba (LAB), sasadorbojūt ar Atašīnis pogosta pošvaļdeibu i piļskolna eipašnīku, organizej arheologiskūs izrokumus Atašīnis piļskolnā. 12.–16. junī LAB dūd unikalu vareibu septenim Latvejis jaunīšim jimūs pīsadaleit. Izrokumus vadeis Dr. hist Juris Tālivaldis Urtāns, kai viestej LAB sātyslopa.

Ka esi 18–35 godus jauns i nikod naesi pīsadalejs arheologiskajūs izrokumūs – dasasoki da 4. juņa: Rūta Vecmuktāne r.kraukle@gmail.com

Atašīnis piļskolns itūgod ir bīdreibys Goda arheologejis pīmineklis. Taipat itūgod 15. junī nūtiks pyrmuos Francejis organizātuos Arheologejis dīnys Latvejā. Atašīnies kulturys nomā (Krustpiļs nūv. Atašīnis pog. Atašīnē, Cereņu īlā 1) tiks nūlaseitys treis saistūšys lekcejis par arheologejis vysaideibu, bet dīnys ūtramā daļā paradzātys aktivitatis piļskolnā – izrokumu apmekliejums, maizeitis cepšona guņskurī, vierpšona ar vuorpsteņu, folklorys draugu kūpys “Trejasmens” koncerts i “Kroma kolna bruolistis” arheologiskūs tārpu, īrūču i rūtu paraugdemonstriejumi.

Atašīnis piļskolnam ir naparosta viesture – jis atklāts 1925. godā, tok 1980. godā puorprotuma piec piļskolns pīzeits par nūroktu. 2018. godā Atašīnis piļskolns pīdzeivuoja sovu “atdzimšonu” – tyka atkluots ūtru reizi. Ar LIDAR (aerolazerskenniešonu) muosa i bruoļs – Ilona i Edgars Vilcāni – pi Atašīnis Piļskolna karjera, nagaideiti i nacarāti, datora ekranā īraudzeja reljefa puorveiduojumu, kas atguodynuoja piļskolnu. Itei vīta tyka atrosta i apsakuota. Šuorbu nabeja – tys beja kai ba graņtī nūroktais i par zudušū uzskateitais Atašīnis piļskolns, kas sasaglobuojs gondreiž taids pats, kai jū attāloj E. Brastiņa 1925. gods uzmierejums i aproksts. Karjers beja apsastuojs napylnu 100 m attuolumā nu piļskolna. Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde ir jau suokuse ituo pīminekļa statusa atjaunuošonys proceduru. Krustpiļs nūvods, Atašīnis pogosts i zemis eipašnīks atbolsta juo izpieti, revitalizaceju i atgrīšonu aizsorgojamūs pīminekļu sarokstā.