Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Augustā medejūs izskanēja latgalīšu navaļstiskūs organizaceju satraukums par latgalīšu volūdys vuiceibu nūdrūsynuošonu jaunajā vuiceibu godā. Taipat itūvosor jau 14. reizi nūtyka latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona”, kuru pamatauditoreja ir školuotuoji. Nūsaslādzūt kursim, tūs dalinīki i cyti interesenti pīsadaleja diskusejā par latgalīšu volūdys vuiceišonys izaicynuojumim i vareibom Latgolys školuos niu. Piec kursu nūslāguma i diskusejā sacynuotuo “Vosoruošonys” reikuotuoji – Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceja i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” – kursu dalinīku vuordā sagataveja i aizsyuteja aicynuojumu Latgolys plānuošonys regiona i Latgolys viesturiskuos zemis pošvaļdeibom, tūs izgleiteibys puorvaļdem i školom aktivuok īsasaisteit latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys nūdarbeibu nūdrūsynuošonā.

Leidza ar 19 latgalīšu navaļstiskūs organizaceju paraksteitū atkluotū viestuli Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejai, Izglteitibys i zynuotnis ministrejai i Tīslītu ministrejai, nūtykušū Latgolys apakškomisejis sēdi i vairuokumim medeju sižetim i stuostim aktualizāts vaicuojums par latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu Latgolys školuos iz prīšku. Pādejūs divejūs godūs latgalīšu volūdai kai interešu izgleiteibys nūdarbeibai beja atseviškys finansiejums, kurs nu ituo vuiceibu goda vaira nav daīmams. Aktualizejūt vaicuojumu par latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu iz prīšku, Izgleiteibys i zynuotnis ministreja plānoj praseit i paredzēt finansiejumu latgalīšu rokstu volūdai nu 2024. goda, tok reizē vairuokys reizis nūruodejuse, ka pošvaļdeibom i izgleiteibys īstuodem ir vareiba izmontuot kūpejū interešu izgleiteibys finansiejumu i ka ministrejai datryukst informacejis, kai ari nateik justa pošu Latgolys pošvaļdeibu i školu interese latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonā, koč ari da ituo latgalīšu volūda divejus godus ar specialuos programys paleigu beja daīmama jau 26 školuos, bet jaunajā vuiceibu godā gataveibu vuiceit volūdu beja izsacejušys vaira nakai 40 školu.

Aicynuojumā, kas augusta vydā nūsyuteits Latgolys plānuošonys regiona i Latgolys viesturiskuos zemis pošvaļdeibom (Augšdaugovys, Bolvu, Jākubpiļs, Leivuona, Ludzys, Kruoslovys, Preiļu i Varakļuonu nūvodim, Daugovpiļs i Rēzeknis vaļstspiļsātom), tūs izgleiteibys puorvaļdem i školom (ar aicynuojumu var īpasazeit ITE), kai pošvaļdeibys, tai izgleiteibys īstuodis teik aicynuotys byut aktivuokom, īsasaistūt latgalīšu rokstu volūdys kai latvīšu volūdys vierteibys saglobuošonā i atteisteišonā i eistynojūt, ka Latgolys školuos jaunajā vuiceibu godā interešu puļceņūs voi fakultativi tiktu vuiceiba latgalīšu rokstu volūda, īmūt iz tū, ka latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona iz prīšku byutu daīmama vysūs vyspuorejuos izgleiteibys pūsmūs.

Taipat aicynuojuma autori nūruoda, ka Vaļsts volūdys lykuma 3. panta catūrtuo daļa vaļstei izlīk par aizdavumu nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Bet Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma 4. panta ostoituo daļa nūsoka, ka vaļstei i attīceigajom (Latgolys viesturiskuos zemis) pošvaļdeibom ir juonūdrūsynoj latgalīšu volūdys kai latvīšu volūdys paveida vuiceišona, tymā vydā izgleiteibys īstuodēs. Dīvamžāļ da ituo Latvejis Republikys izglteitibys sistemā jau vaira nakai 30 godu latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai mierktīceiga i sistematiska vierzeiba, kai ari pastuoveiga vīta nav atsaroduse.

Aicynuojuma autori atguodynoj, ka itūšaļt nateik runuots par obligatom latgalīšu rokstu volūdys stuņdem, bet par breivpruoteigu, tok pastuoveigu pīduovuojumu ar atsevišku i mierktīceigu finansiejumu. Kai pošvaļdeibys, tai školys teik aicynuotys byut aktivim i dūmuot par latgalīšu volūdys kai latvīšu volūdys dalis i Latvejis kulturys vierteibys saglobuošonu i atteisteibu. “Kūpejā izgleiteibys programā itūšaļt informaceja par Latgolys personeibom, nūtikšonom i procesim nav pīteikama, deļtuo vīns nu veidu, kai školānim vaira zynuot pošim par sovu nūvodu, ir sistematiski vuiceit latgalīšu rokstu volūdu ar nūvoda vuiceibys elementim. Tys ir cīši svareigi patriotiskys audzynuošonys i vaļstiskuos apzinis kontekstā,” tai Veronika Dundure, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociacejis vadeituoja.

Vaicuojumu, naskaidreibu gadīnī, kai ari, ka gribīs izzynuot vaira, pošvaļdeibys i izgleiteibys īstuodis drūsai aicynuotys sasazynuot ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceju, rokstūt ltgasoc@gmail.com.