Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Jaunū sezonu suocs Daugovpiļs teatris. Ari itūreiz tys pīduovuos jaunus īstudiejumus latgaliski – senejūs greku dramaturga Eiripida tragedeju “Hekube” veidoj režisore nu Fraņcejis, sovutīs jaunuokūs klašu školānus prīcynuos izbraukuma izruode “Plykspuorneiša puorsacenis”. Par obejim jaunumim portalam lakuga.lv vaira pastuosteja aktrise i ari Daugovpiļs teatra vaļdis prīšksādātuoja paleidze muokslinīcyskajūs vaicuojumūs Kristīne Veinšteina.

Senejūs greku tragedeja latgaliski

15. novembrī Daugovpiļs teatrī pymizruodi pīdzeivuos Fraņcejis režisoris Tatjanys Stepančenko-Bogdanys īstudiejums “Hekube”. Tuo pamatā ir Eiripida tragedeja, kurū daudzi varbyut lobuok pazeist ar nūsaukumu “Hekabe”. Vystik šaļtim olūtūs atrūnams ari nūsaukums “Hekube”, kū piec garom diskusejom i konsultacejom ar latgalīšu i senejūs greku volūdys ekspertim Daugovpiļs teatris izalasejs kai lobskaneiguoku. Dramatiziejuma autore ir poša Kristīne Veinšteina, jei lyudz sevi saukt taišni tai, na par tulkuotuoju, kam napuorzyna senejūs greku volūdu. Dramatiziejumu jei kūpā ar režisori veiduojuse, izmontojūt “Hekubis” tulkuojumu fraņču, vuocu, angļu, krīvu i leitovīšu volūduos, deļtuo, ka ari latvīšu literarajā volūdā da šam nav publicāts “Hekubis” tulkuojums. Pi tuo beja suocs struoduot volūdnīks i tulkuotuojs Ābrams Feldhūns, tok dīvamžāļ napaspiejs pabeigt. Kristīne stuosta, ka īsadvasmuojuse nu cytys juo iztulkuotuos Eiripida tragedejis – “Trojietes” –, kas paleidziejuse saprast lugys ritmiku i volūdu.

Kristīne soka, ka ideja par “Hekubis” īstudiejumu latgaliski rodusēs Daugovpiļs teatra vadeituojam Olegam Šapošnikovam kūpā ar režisori Tatjanu Stepančenko-Bogdanu, ar kurū jis īpasaziņs kaidā nu teatra festivalu. Režisorei jau asūt īkruota pamateiga pīredze dorbā taišni ar senejūs greku dramaturgeju. Ari itūreiz jai bejuse izalaseišona storp pīcom dažaidom lugom, tok par atbylstūšuokū pīzeita “Hekube”. Sovutīs Olegs pīduovuojs tū īstudēt taišni latgaliski. “Īprīšk nav bejs senejūs greku dramaturgejis īstudiejuma latgalīšu volūdā,” pastreipoj Kristīne. Daugovpiļs teatris turpynoj dorbu pi jaunys latgaliskūs īstudiejumu tradicejis, kū pārņ aizsuoce ar Šapošnikova izruodi “Kaids nūteikti atīs”. Tuos vaira nav komedejis, lokaliziejumi, kai īrosts īprīšk, teik ruodeits, ka latgaliski var īstudēt nūpītnu i spieceigu dramaturgeju, naatsakuopūt nu originala. Kristīne soka, ka jai par tū lela prīca: “Itys ir ari materials, kas runoj par šudiņdīnys temom caur saimis prizmu. Lugā darbeiba nūteik Trojis kara laikā, niu natuoli ir kars Ukrainā, nūtykumi Gazys sektorā.” Mieginuojumi suokušīs tik naseņ, partū vēļ gryuši sprīst par gola rezultatu, tok izaver, ka tys, vysudreižuok, byus myusdīneigs, na klasiskys īstudiejums.

Īstudiejumu veidoj storptautyska komanda. Bez jau pīmynātuos fraņču režisoris tamā ir ari scenografs Marijus Jacovskis nu Leitovys, kai ari vītejī muokslinīki Inga Bermaka (kostimi) i Sergejs Vasiļjevs (gaismys). Izruodis aprokstā pīmynāta ari muzykaluo konsultante Alisa May, partū vaicuoju, voi tys byus muzykals īstudiejums. Kristīne stuosta, ka, kai jau sengreku teatram rakstureigi, cīši lela nūzeime izruodē byušūt kora dzīduojumam.

Golvonajā – Hekubis – lūmā izruodē īsajuss aktrise Jūlija Ļaha. Cytuos lūmuos byus jau zynomi Daugovpiļs teatra akteri Eduards Beļnikovs, Marks Šelutko, Agnese Laicāne, Margers Eglinskis, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums, Zanda Mankopa, Alise May, Inese Ivulāne-Mežale, kai ari diveji debitanti, kuri itūvosor absolviejuši teatra akteru kursu, – Kristaps Saulītēns i Kaspars Krauklis.

Izbraukuma izruode bārnim

Jau nu ituo gods suoku Daugovpiļs teatris školom pīduovoj izbraukuma izruodi “Plykspuorneiša puorsacenis”, kas paradzāta 1.-3. klasis školānim. Īsuokumā tys bejs kai eksperiments, kab saprostu, voi eistyn školānim i školuotuojim byutu interesanti, ka teatris atbrauc pi jūs, na školys brauc iz teatri. Tok niu ideja puorbaudeita i pīzeita par lobu, partū itūrudiņ izruodis golvonī varūni Voguleņš (Kristīne Veinšteina) i Plykspuorņs (Inese Ivulāne-Mežale) turpynuos ceļuot pa školom, bet jaunajā godā tiks sagataveita ari jau ūtrei jūs pīdzeivuojumu daļa.

Izruodis laikā školys klase (na aktu zāle, kai pastreipoj Kristīne) puortūp par teatra skotivi i bārni paleidz izbūrt puosoku ainys, vuicuos latgalīšu volūdu, dzīd dzīsmis i īpasazeist ar teatra muokslys elementim. Tei ilgst vīnu vuiceibu stuņdi, i izruodei var dasasaceit, sasazynojūt ar Daugovpiļs teatri. Ari “Plykspuorneiša puorsaceņu” dramaturge ir Kristīne Veinšteina, rodūšajā komandā ir režisors Vadims Bogdanovs, scenografs i kostimu muokslinīks Egils Viļumovs i komponists Mikus Frišfelds.

Izruodis pamatvolūda ir latgalīšu, tok šaļtim teik izmontuota ari latvīšu literaruo volūda, kam vaira ir paskaidrojūša nūzeime. “Na vysi bārni runoj latgaliski, ir ari tī, kuru dzymtuo volūda ir krīvu. Mes ar bārnim izspielejom treis puosacenis – par zvaigznem, začim i jiuru. Lai jī varātu saprast sižetu, ik pa laikam parunojam ari latvīšu literarajā volūdā. Bet tei ir mozuokumā – saceitu kaidi 30 % pret 70 %,” komentej Kristīne.

Lela daļa Latgolys i vys jau ari cytu Latvejis molu školānu ir apmekliejuši Daugovpiļs teatra izruodi “Spreideits”. Tei ir labi pīpraseita i īmeiļuota. Voi iz prīšku teatris plānoj ari kaidys jaunys izruodis bārnim latgaliski, kas byutu radzamys iz tuo poša skotivis? Kristīne soka, ka nūteikti byus ari vēļ kaida leluos formys bārnu izruode latgaliski. Taipat vacuokū klašu školāni programā “Latvijas skolas soma” mādzūt apmeklēt ari pīaugušūs auditorejai dūmuotuos izruodis latgaliski – i “Kaids nūteikti atīs”, i, pošai Kristīnei par lelu puorsteigumu, ari “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku”. Interese par latgaliskajom izruodem nu školu pusis asūt lela, eipaši vys jau nu tūs, kur aktivai teik vuiceita latgalīšu volūda – školuotuojim ir vareiba paruodeit, ka latgalīšu volūda var izskanēt vysur – ari nu teatra skotivis.