Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgola ir kulturviesturyski sovpateigs Latvejis nūvods, kura ilglaiceiguo viesturyskuo nūškierteiba nu puornūvodu radejuse eipašu, tik itam regionam rakstureigu kulturys, tauteibu i tradiceju sajaukumu. Latgolu vaira nakai cytus Latvejis nūvodus ītekmiejušys krīvu, pūļu, ebreju i cytu tautu tradicejis, tok, īspiejams, vysuleluokū ītekmi pamatuse katuoļticeiba. Ir atseviški godskuortu svātki voi svātku tradicejis, kurys Latgolā svietej drupeit cytaižuok nakai puornūvodūs. Itūreiz atguoduosim, kas ir Aizgavieņs.

Par Latgolā tradicionalū Aizgavieni labi pīrakstejuse Sandra Ūdre. Jei skaidroj, ka Aizgavieņs ir laiks nu vīnys da treju dīnu pyrma Leluo gavieņa. Katuoliskā sapratīnī Aizgavieņs īzeimej styngru rūbežu storp izprīcom i gaviešonu, poguoniskā – zīmu i pavasari.

Kai roksta Sandra Ūdre, atmūda dobā tautu mitologejuos paruodeita kai pavasara/vosorys uzvara par zīmu. Partū svātku dalinīki pīsadola ritualuos ceiņuos. Latgolā Aizgavieņa i vacticeibnīku Maslenicys nūtikšonuos kristeiguos moralis ītekmē sasaceņsšona sovā storpā nav agresiva – zyrgu skrīšonuos, rūtalis, pasapykuošona.

Sovpus muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele sovā rokstā pīmiņ, ka Aizgavieņs voi Meteni kai godskuortu svātki ir atzeimejama i svietejama dīna voi pat nedeļa. Taidi svātki sastūpami vysā Eiropā i uorpus tuos, par pīmāru Užgavēnis (Užgavėnės) ir leitovīšim, Zapusti (Zapusty) pūlim, Masopust čehim, Pustni slovenim, Masnica (Масниця) ukrainim, Sirna sedmica (Сирна седмица) bulgarim, Karnevals brazilīšim, venecuelīšim, panamīšim i tt.

Evija Maļkeviča-Grundele ari skaidroj, ka navar nūviļkt skaidru rūbežu storp itūs svātku poguoniskū izdareibu izpausmi i katuoliskuos bazneicys tradiceju sinkretismu, tok var konstruktivi vaicuot kūpsakareibys i logiskys leidzeibys svātku nūzeimei. Katuoļu bazneicā ar Aizgavieni suocēs gavieņs i gatavuošonuos bazneicys Leldīnei, sovpus piec Saulis kalendara i, pīsaturūt senejuoku tradiceju aprokstim, ap itū laiku tyka svieteitys zīmys beigys, nūsaslēdze masku guojīni, svātkus svieteja ar jautrom izdareibom, kai laisšonūs nu kaļneņa, kūrmuļu dzeišonu, mūdynojūt pavasari i gaidūt pavasara vīnuodeibys aba Lelū dīnu (ap 21. martu). Katuoliskajā izpratnē itī datumi i svieteišonys laiks var drupeit atsaškiert, Saulis kalendarā zīmys beigys parosti ir ap 6. februari, kod ari dobā ir vārojamys nalelys puormejis.

“Tys, kai mes itūs svātkus saucam niu, namaina tūs byuteibu, svareiguokais ir itim svātkim daškiertuo nūzeime – deļkam i kaidā kontekstā mums tī ir svareigi. Ka ir īrosts pīsaturēt pi katuoliskūs tradiceju, tod ir jāgpylni svieteit bazneicys Aizgavieni. Sovpus, ka tyvuoks ir dobys ritiejums, Saulis kalendars i pyrmakristīteibys nostaļgeja, tod, prūtams, var svieteit zīmys beigys piec astrologiskuo kalendara. Da šam maņ nav izadevs tautysdzīsmēs i tradiceju aprokstūs atrast, ka Latgolā itūs svātkus sauktu par Metenim, vysod ir Aizgavieņs. Svātku nūsaukuma ziņā mes Latgolā pi tuo varātu ari pīsaturēt, sovpus izapaust – kai pošim redzīs pījamami, īmūt tematiskajuos latgalīšu rūtaļuos, dzīžūt tautysdzīsmis par zīmys aizīšonu i tamleidzeigai,” dūmuos doluos muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele.

Ari volūdneica, Latvejis Universitatis profesore Lideja Leikuma izsoka sovu redzīni: “Mums nav juoaizmierst sova kulturtelpa. Mes vysleidz raugom nazkū puorjimt nu čyuļu, a jī germaņu īspaidā, tok mums vajag turētīs pi sova, kas sakreit ar leitovīšu “Užgavėnės”. Tok dīvamžāļ myusu kulturys darbinīki pasaļaun vyspuorejai tendencei i nu sovys volūdys atsasoka.” Jei ari papyldynoj, ka Aizgavieņa laikā dora i ād tū, kū piečuok, gavieņa laikā, nadreikstēs. “Latgolā Aizgavieņa laikā vajag izadurnavuot piec sirds patikšonys, pīmāram, tai, kai ruoda “Cylvāka bārnā”, kod vysi īt iz kolna ar ragaveņom, vužynojās, kersta vīns ūtra, pykojās, reikoj saceņseibys, taisa ari grīztaukys, kod ladā īsaļdej mītu, pi juo dastyprynoj kuorti, juos golā dasīn ragavenis, kuorteņa grīžās i ar ragaveņom var uzjimt lelu uotrumu,” taidus svātku svieteišonys pīmārus miņ Leikuma.

Pīminēsim ari vēļ cytys tradicionaluos izdareibys, kurys byutu juodora Aizgavieņa laikā: juoād devenis reizis, vālams tuklu iedīni; juovuorej mīžus ar ziernim voi pupom i ar cyukys ausi, kab cytugod izadūtu mīži, zierni, pupys i cyukys; juosavyzynuoj nu kolna; juojiudz zyrgi i juosavyzynuoj rogovuos, juocap pluociņus, kakorku voi blīnus, kab gūdynuot opolū sauleiti; juoatsabreivoj nu vysa navajadzeiguo; nadreikst struduot, kab nasamastu vysaiduokys slimeibys; juogrīž motus i juolīk zam zyrga silis, kab moti augtu gari kai zyrga aste i tt.

Kai jau skaidruots, Latgolā tradicionali tyka svieteits Aizgavieņs. Meteni idejiski i tematiski ir leidzeigi svātki, tok puornūvodūs. Vys pādejā laikā Latgolys kulturtelpā publiskūs pasuokumūs bīžuok radzams, ka ļauds teik aicynuoti iz Meteņu, na Aizgavieņa svieteišonu. Uzrunuojom vairuokus regiona kulturys i tautys nomu vadeituojus, kab saprast, parkū vys ratuok teik lītuots Latgolā tradicionalais svātku apzeimiejums. Vysi uzrunuotī kulturys puorstuovi pīzeist, ka itys svātku apzeimejums varātu byut puorsamejs pyrma 5–7 godu, vys, deļkuo tys tai nūtics, eisti skaidreibys nav.

Rēzeknis nūvoda Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” ar plotom izdareibom i maskuošonūs ari tiks svieteiti Meteni. Tok pats muzejs sovā socialuo teikla Facebook lopā sūpluok afišai, kur ir aicynuojums iz Metenim, aprokstā pīmiņ, ka Latgolā vystik svietej Aizgavieni. Muzeja vadeituoja Inta Deksne stuosta, ka nūvodā, izaveidojūt pogostu apvīneibom, kulturys darbinīki saguojuši kūpā i sadūmuojuši, ka taišni “Kolnasātā” varātu svieteit Meteņus. Deļkuo tūlaik tai nūguojuse saruna i damiersts par vuorda “Aizgavieņs” lītuošonu, jau vaira nivīns napīmiņ. Vystik nūtikšonai īmūt tautuos i palīkūt atpazeistamuokai, saglobuots Meteņu nūsaukums, kab ļauds godu nu goda atpazeitu, ka tys ir vīns i tys pats pasuokums. Inta Deksne ari soka, ka Aizgavieni atpazeist vacuokūs godu ļauds, a par jaunajim juosaprīcoj, ka vyspuor zyna, kas ir Meteni. Inta pastreipoj, ka koč i publiskajā vidē teik aicynuots svieteit Meteņus, pošā nūtikšonā muzeja darbinīki rauga atraktivā veidā stuosteit par tradicejom i skaidruot, kas tod ir Aizgavieņs. “Itūgod mums byus na tikai Drycānu apvīneibys, tok vysa nūvoda svātki, deļtam sagaidom, ka dalinīku byus daudz, aicynojam sevkuru īsaisteit ari pošam, īsarūnūt poštaiseitā maskā, byus rodūšuos darbneicys, rūtalis i gordumi,” tai “Kolnasātys” muzeja vadeituoja Inta Deksne.

Sovpus Ludzys nūvoda Gološovys kulturys nomā plānoj svieteit taišni Aizgavieni. Tī pyrmū godu kai pasuokumu organizatore struodoj Junora Streļča, kura pīzeist, ka dorbs itymā kulturys nomā prosa lelu adaptiešonūs i izpratni. “Kod es atguoju iz itīni struoduot, saprotu, ka ite svietej taidus svātkus, kurūs es kai latvīte nikod naasu svietejuse i pat napazeistu, te vystik ir cyta vide. Par pīmāru, te parosti nasvieteja Juoņa dīnu, bet slāvu saulgrīžus 6. julī, sovpus 1. augusts tradicionali ir Svātuo Serafima dīna, 15. augusts Pokrova svātki aba Pokrova tiergs. Struodojūt ite, taustūs, raugu īvīst latvyskys tradicejis, tai Maslenicys vītā itūgod pyrmū reizi svieteisim Aizgavieni. Svareigi ir saprast svātku pamatu i tod jau var apveit ar vysaiduokom izdareibom i dūt tradicejom jaunys nūskanis,” tai Junora, kura poša dzymuse Kuorsovā, tok studej Reigā i niu ir pa vydu Reigai i Latgolai.

Rēzeknis nūvoda Ratinīku tautys nomā ari svieteis Meteņus. Tuo vadeituoja Vija Jeršova stuosta, ka nazkod eistyn tyka svieteits Aizgavieņs, vystik nazkurā šaļtī ir puorīts iz Metenim i tai ari pamasts, kab ļauds zynuotu, ka itei ir vīna i tei poša nūtikšona. Vystik Vija Jeršova izsoka nūceju, ka iz cytu godu kulturys plānūs varātu īlikt Aizgavieņa svieteišonu.

Portals lakuga.lv ari uzrunuoja sovus socialūs medeju sekuotuojus, kab dazynuot jūs redzīni par svātku svieteišonu ar tradicionalom paražom. Vaicuojumā “Voi godskuortu svātkus vajadzātu svieteit (svinēt), piec vareibys precizi īvārojūt vysys tradicejis?”, leluokais vairums atbiļdēja, ka izalaseišona, kai svieteit svātkus, ir atkareiga nu situacejis. Taipoš vaicuojom, voi ļauds svietej Meteņus. Ite vaira nakai puse respondentu atbiļdēja, ka vystik nasvietej. Interesanti, ka nuokušajā vaicuojumā, partū, voi svietej Aizgavieni, pat 80 % nu respondentu saceja, ka nasvietej. Raudzejom ari drupeit pajūkuot i vaicuojom respondentim: “Voi tu zynuoji, ka Aizgavieni ir Latgolys Meteni?”, ite vaira nakai puse – 66 % – saceja, ka nazynuoja vys.

Prīcynoj, ka itūreiz sajēmem gona daudzi rakstisku atbiļžu iz vaicuojumu, kai teik svieteiti vysaiduoki godskuortu svātki. Vīns nu portala skaiteituoju atbiļdēja itai: “Kod mama beja dzeiva, jei vysod pasaceja, kaidi svātki i kū juodora voi navajag dareit! Tagad, kod godu jau nav, šudiņ tik īraudzeju, ka Sveču dīna, i izlaseju, kū dareit! Es prīcuotūs, ka jums byutu spāka par svātkim apraksteit koč bišku!” Itei atbiļde īzeimej vysumā izplateitu paruodeibu, kas ir aktuala vyscaur, na tik Latgolā – nūīmūt myužeibā vīnai paaudzei, pamozam pagaist tuos zynuošonys i prasmis. Tys ir vaicuojums kotram pošam – cik byutiski mums ir saglobuot tradicejis, voi jom ir piecteceiba? Te juopastreipoj, ka itymā vaicuojumā vysudreižuok nav pareizu voi napareizu atbiļžu, kam muoksleigi uzturātys tradicejis tālaini varātu apzeimuot kai tukšu kasti, kas puorsagta ar lelu, kruosainu baņti. Tradicejom vystik ir juoīt nu patīsys interesis i gribiešonys tuos uzturēt dzeivys, tod ari cyti ļauds byus gotovuoki tom sekuot i īvīst kasdīnā.

Vēļ cyts skaiteituojs pīzeist, ka myusu dīnuos, kod cylvāka kasdīna vaira nav tik stypri dasaisteita dobys ritmam, godskuortu svātki pagaisynoj sovu nūzeimi i vaira nateik svieteiti taipat kai seņuok, kod cylvāka dzeive beja vystīšuokajā veidā saisteita ar nūtikšonom dobā. Taipoš kaidā atbiļdē teik pastreipuots, ka kulturys nomu pīnuokums byutu aktualizēt tradicionalūs svātku svieteišonu. Interesanta ir ari kaida skaiteituoja atbiļde, ka iz Palnu dīnu bārni školuotuojim pi drēbu kuore palnu kuleitis. “Varēja ari vīns ūtram, tok školuotuojim interesnuok!” Skaiteituojam ari pruotā palykuse atmiņu šaļts, ka iz Palnu dīnu latvīšu volūdys školuotuoja apvylkuse adeitu džemperi ar caurumim – voskonu kai pavasara sauleite.