Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Storpkulturu muokslys projekts “EtnoZoom”, kura idejis autors i aizsuociejs ir muziks i komponists, grupys “Laimas muzykanti” liders Artūrs Uškāns, sovā jaunuokajā publicātajā muzykys video “Jau sauleite / Sari Gelin” Leivuonā dzymušuos dzīduotuojis Leilys Alijevys izpiļdejumā apvīnoj latgalīšu i azerbaidžaņu tautysdzīsmis.

“EtnoZoom” dorbūs da ituo īrosts, ka skaņdorbā pīsadola i sasavyn diveju tauteibu muziki, bet itys ir gadīņs, kai viestej projekta informaceja, kod obejis kulturys – latgalīšu i azerbaidžaņu – puorstuov vīna dzīduotuoja. Jaunajā muzykys video “Jau sauleite / Sari Gelin” sūpluok latgalīšu kuozu dzīsmei, skaņ azerbaidžaņu tradicionalais mugam dzīduojums, bet dzīsmis viestejums ir par naatļautu mīleibu, par dziļom ilgom i sniegšonuos piec juos. “Sari Gelin” burtiskā tulkojumā nūzeimojūt “dzaltonuo ļaudova”, i vīna nu dzīsmis legendu viestejūt par cītumnīku, kura tymsajā cītuma kamerā īspeid tik vīns saulis spaits, kū jis sauc par sovu “dzaltonū ļaudovu”. Taišni saulis tema apvīnoj obejis kulturys itymā skaņdorbā. Taipat svareigi asūt saceit, ka 2003. godā UNESCO pasludynuoja Azerbaidžanys mugam dzīduojumu par “Ciļviecis mutvuordu i namaterialuo montuojuma meistardorbu”, bet UNESCO namaterialuo kulturys montuojuma sarokstūs itys dzīduojums dalykts 2008. godā.

Dzīduotuoja Leila Alijeva dzymuse Leivuonā latvītis i azerbaidžaņa saimē. Dzymtys saknis vadynuojušys dzīduotuoju interesētīs par vysaidu tautu muzykalū montuojumu, deļtuo 2011. godā Leila nūbraukuse iz Azerbaidžanu izzynuot sovys saknis caur austrumu muzyku pi mugam meistara Kazanfara Abasova (Qazanfar Abbasov). Tai jei suoce apvīnuot austrumim i zīmelim rakstureigūs dzīduojumus sovā rodūšajā dorbā, rodūt unikalu skaniejumu, kas dzieržams ari “EtnoZoom” pīduovuotajā skaņdorbā. Taipat dzīduotuoja ir puorstuoviejuse Latveju storptautyskajā mugam festivalā “Space of Mugam”, īrakstejuse albumu “Samtainā tumsa / Glowing Dreams”, kai i radejuse muzykys albumu audio mistereju cyklam “B R Ī N U M S K A I S T Ā by ININ NINI”. Leila Alijeva sovā muzikis karjerā sasadorbuojuse ar vysaidim Latvejis i uorzemu muzikim, kurūs vydā sadarbeiba ar latgalīšu grupu “Borowa Mc” albuma “Plastilina pasaule” dzīsmēs. Dzīduotuojis repertuaru veidoj džezs, pasauļa i eksperimentaluo muzyka.

Par jaunū skaņdorbu jei soka, ka dzīsme ir obeju juos kulturu savīnuojums i sinergeja. “Jei ir munys saknis i montuojums. Muzyka ir volūda, kas paruoda: lai i cik atškireigi mes byutu, myusu kulturuos i tradicejuos ir daudzi vaira kūpeiguo, nakai mums suokumā ruodīs,” tai Leila.

Jaunais muzykys video “Jau sauleite / Sari Gelin” radeits Reigā, studejā “Etnisko skaņu laboratorija”. Dorba aranžātuojs, muzykys i video producents ir daudzmuokslinīks Artūrs Uškāns, bet muzykys miksu i masteru studejā “Jump Sound” taisejs skaņu režisors Edgars Skrāgis (Skrāģis). “Ruodejuos interesanti tradiceju īlikt sintezatoru aranžejā, kur nu dzeivūs instrumentu skaņ tik Leilys bolss i sazs, tradicionals austrumu steigu instruments, kurū eipaši vuicejūs, kab varātu īspēlēt itymā skaņdorbā,” stuosta dorba producents Artūrs Uškāns. Taipat jis soka, ka videoklipa, kam izmontuota jaukta tehnika – datorgrafika, muoksleiguo intelekta radeituos puosoku ainys, kai i pīfiļmiejumi ar pošu dzīduotuoju –, scenareja pamatā ir taišni cītumnīka i juo “dzaltonuos ļaudovys” stuosta lineja. Leilys fotografeju, kurys ari īdzeivynuotys ar muoksleiguo intelekta tolkā īšonu, autore ir Helēna Spridzāne.

Par storpkulturu projekta “EtnoZoom” aizsuokumu teik skaiteits 2017. gods, kod juo idejis autoram Artūram Uškānam rodusēs dūma sasadorbuot ar Latvejis i Latvejā rezidejūšim voi koncertejūšim cytu tautu muzikim. Vystik, kai portalam lakuga.lv atkluoj pats Artūrs, projekta suokuma gods ir vysā nūsaceits i saknis asūt vēļ senejuokys, varbyut 2015. voi 2016. gods. “Ka tai gūdeigi, pošu suokumu tai eistyn naatguodoju. Maņ beja vīna apdare, kurā, gatavejūtīs munam jubilejis koncertam, sasadorbuoja “Laimas muzykanti” i Ieva Akuratere. Dzīsme nu Kūrzemis, piečuok dabuoja nūsaukumu “Francūzis”. Tūlaik daudzi klausejūs fraņču muzyku, beju sataisejs storpspēli, bet tema taida, kas asociejās ar Napoleona karim Latvejis teritorejā 1812. godā. Maņ ir draugs, fraņču muziks Žiljens Dišari (Julian Dicharri), kuram palyudžu itai fraņču daļai sacerēt vuordus. Tai i golā dzīsmi īdzīduoja Īva i Žiljens, bet maņ roduos dūma – aiz kuo ituo vysa napaturpynuot? Koč i publiski pyrmuo dzīsme beja publicāta japuoņa Masaki Nakagavys (Masaki Nakagawa), grupys “Laiksne” i Indrys Mētrys skaņdorbs,” par projekta dzimšonu stuosta idejis autors.

Itūs godu laikā niu ir publicāti ostoni skaņdorbi i projektu atbaļstejuši ari taidi Latvejis muokslinīki i grupys kai Intars Busulis, Igeta Uozuoliņa (Ozoliņa), Zane Šmite, Nikolajs Puzikovs, “Vilki”, “Laiksne”, “Laimas muzykanti” i cyti, bet sadarbeibys vadušys iz Ukrainu, Suomeju, ASV, Gruzeju, Boltkrīveju, Fraņceju, Igauneju i cytom vaļstim. Projekts ir nakomercials i bolstūtīs tik iz pošu muokslinīku gribiešonu popularizēt mīra ideju caur tradicionalū kulturu pasaulī. Kai nūsmej Artūrs, nakomercialais raksturs naizlīk kaidus termeņus, bet motivaceja dareit asūt tys, ka projekta dzīšmu īrokstūs īsaisteiti cyti cylvāki i ir atbiļdeiba jūs prīškā.

Sadarbeibā ar Leilu Alijevu īraksteituo dzīsme ir projekta pyrmuo dzīsme latgaliski, bet, kai stuosta Uškāns, byušūt vēļ Renāra Kaupera i gruzinu kora skaņdorbs latgaliski. “Tys gobols “Kur tu īsi, bruoleit, mīlīs” seņ jau īsuokts i īraksteits, dažus godus stuov ryndā i gaida, kod dasagiušu. Publiciešu kai nuokušū!” nūsoka Artūrs.