Gunārs Bērziņš (1927–1999) beja vīns nu radzamuokūs Latvejis karikaturistu. Dzims 1927. gods 4. junī Daugovpilī viersinīka saimē. 1944. godā ari jū pošu īsauce Latvīšu legionā. Piec kara jis struoduoja par Vaļsts leļu teatra dekoratoru, tok Gunārs nav bejs mīrā ar styngrū dorba laiku, deļtuo nu teatra aizguojs. Muokslinīka sirsneiguos i jautruos karikaturys žurnalā “Dadzis” i cytūs izdavumūs smīdynuojušys vairuokys latvīšu paaudzis.

Inesis Mičulis dzymtuo vīta ir Preili. Jei ir Valmīrys teatra režisore, tok struodoj ari cytūs Latvejis teatrūs, rodūt kai myusdīneigus īstudiejumus, tai klasikys interpretacejis. Sovu karjeru teatrī suokuse 2007. godā i nailgi piec tuo tykuse pi Spēlmaņu nakts bolvys par spūdruokū debeju. Tei daškierta juos diplomdorba izruodei “Fundamentalists”, kurū piečuok sovā repertuarā puorjiems Jaunais Reigys teatris. 2024. godā jai daškierta Eduarda Smiļģa Izcileibys bolva.

Laima Kota (dzymtais uzvuords Vucina, piečuok zynoma ari kai Muktupāvela) dzymuse Rēzeknē. Jei struoduojuse vysaidūs omotūs i nūzarēs, tok nu 2000. gods juos pamata nūsadorbuošona ir tik rakstnīceiba. Nu 2011. gods jei dzeivoj Turcejā. Par prozys dorbu “Šampinjonu derība”, kuruo saraksteišonai jei dabuojuse īrūsmi, struoduojūt par sieņu laseituoju Īrejā, Laima Kota sajāmuse Literaturys goda bolvu. Vāluok rakstejuse kai romanus i eisprozu, tai ari biografisku prozu. Jaunuokais nu juos dorbu ir romans par Anšlavu Eglīti “Cilvēks ar zilo putnu” (2020).

Valdis Bušs (1924–2014) ir vīns nu spūdruokūs i pazeistamuokūs Zīmeļlatgolys muokslinīku. Viļaka ir juo dzymtuo vīta. Tiuleņ piec Viļakys gimnazejis beigšonys tyka īsaukts Latvīšu legionā. Īvainuots, tics komunistu giustā i piec tam padūmu armejā. 1945. godā suoce studejis Latvejis Muokslys akademejā Gleznīceibys nūdaļā. Vysu myužu dzeivuoja i aktivi rodūši gleznuoja Jiurmolā. Juo golvonuo tema gleznīceibā beja Latvejis doba, bet izteiksmis leidzeklis – kruosa, kurai pakuortuota kompoziceja i zeimiejums.

Pūļu ceļuotuojs, rakstnīks, žurnalists i sabīdryskais darbinīks Ferdinands Antonijs Osendovskis (1876–1945) dzims Vitebskys gubernis Lucinā ci Ludzā uorsta Marcina Osendovska i Viktorejis Bortkevičys saimē. Tok, kod Ferdinandam beja treis godi, vysa saime puorsacēle iz Pleskovys guberņu. 20. g.s. 20.–30.godūs izdūtys 77 rakstnīka gruomotys, 142 juo dorbi tulkuoti 19 dažaiduos volūduos.

Marija Andžāne (1909–1988) beja latgalīšu dzejneica, prozaike i sabīdryskuo darbineica. Dzymuse Kruoslovys nūvoda Landskoronys pogosta Maču sādžā, niulenejā Škaunis pogostā. Sovūs dorbūs jei beja spūdra kristeiguo romantisma paudieja. Jei raksteja ari stuostus deļ bārnu, kas tyka savuokti i publicāti viņ piec autoris nuovis. 1951. godā dzejneica ar saimi emigrēja iz ASV, kur jei dzeivuoja da pat myuža golam. Trymdys laikā juos dorbi vysubīžuok tyka publicāti avīzē “Latgolas Bolss”, žurnalā “Dzeive” i izdavumā “Tāvu zemes kalendars”.

Valdis Atāls (eistajā vuordā Vladimirs Šatrovskis) dzims Preiļu nūvoda Kapiņūs. Jis ir latvīšu folkmuziks, dzejnīks i gleznuotuojs. Gleznuot vuicejīs pi Jāzepa Pīguožņa i Jāņa Pauļuka. Sovpus muzykai jis pīsavierse, kod atsagrīze nu Sibirejis, kurā vairuokus godus izcīte struopi styngruo režyma kolonejā par pretvaļstiskim redzīnim. Īslūdzejuma pīredzi aprakstejs gruomotā “Elles debesis” (2018).

Tālis Matīss (1904–1985), kurs dzims Bolvu nūvoda Ruguoju pogostā, beja tenors, 20. g.s. 30. godūs Latvejis Nacionaluos operys solists, režisors, pedagogs, dzīšmu autors i pyrmais operys dzīduotuojs nu Latgolys. T. Matīsa rodūšajā dorbā cīši lela nūzeime beja latgalīšu tautysdzīsmem; jis tyka par vysu Juoņa Ivanova solodzīšmu pyrmū izpiļdeituoju. Taipat Tālim Matīsam izaveiduoja sadarbeiba i draudzeiba ar rakstnīku Juoni Klīdzieju. Matīsa saraksteituo dzīsme ar J. Klīdzieja vuordim – “Brūnacīte” – izapeļneja lelu popularitati.

Sunāns ir pyrmuo latgalīšu volūdā saraksteituo komiksa “Sunāns breiveibā” golvonais varūņs, kurs saiminīku dzeivisvītys mainis deļ ir spīsts puormeit sev īrostū piļsātys vidi iz Latgolys laukim. Tī jam juosavuica sadzeivuot kai ar dabuotū breiveibū, tai saimisteibys sorgu da ituo – kači.

Piec Laurys Meļnis i Viviannys Mariis Stanislavskys komiksa motivu niu Latvejis Leļu teatrī īstudāta izruode bārnim. Izruodis režisore – Liena Šmukste, kurei ari ir dzymuse Latgolā.

Etnomuzykologa, komponista i Latvejis Universitatis profesora Valda Muktupāvela dzymtuo puse ir Leivuona nūvods. Golvonuos zynuotnyskuos interesis – latvīšu tautys muzykys instrumenti (jis spieļoj kūkli, dūdys, stabulis, varganu, garmani, gigys), cytu pasauļa tautu tradicionaluos kulturys, baltu – seviški pryušu – mitologeja. Jis ir daudz padarejs latvīšu tautys muzykys populariziešonai, pīsadolūt vuiceibu materialu sagataveišonā, skaitūt lekcejis kai Latvejā, tai uorpus tuos. Valdis i juo bruoļs Māris ir autori 20. g.s. 80. godūs radeitajai dzīsmei “Pīmiņ, bruoļ”, kū tautā sauc ari par Latgolys atmūdys himnu.