Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Voi vēļ pyrma nailga laika mes variejom paredzēt, ka vuordu salykums “šyunapraidis paziņuojumi” sabīdreibys vairumam byus saprūtams i pat naradeis papyldu vaicuojumus? Vystik īilgušais kars Ukrainā pamat vys leluoku ītekmi ari iz Baļtejis regiona vaļstim. Koč i niu jau ilguoku šaļti nivīns paziņuojums nav atguojs, ir gona tycamai, ka iz prīšku šyunapraidis ziņuojumi byus vaira voi mozuok regulari. Drūseibys situaceja atstuoj lelu ītekmi iz vysom sabīdreibys grupom i vysaidom nūzarem. Cīš izgleiteiba, ekonomika, kultura, vīsmīleiba, turysmys i cyti sektori. Itūreiz izvaicuojom atseviškys regiona kulturys īstuodis i raudzejom saprast, kai niulejuo situaceja ītekmej pasuokumu plānuošonu.

Par plānuotajom reiceibom i vodlinejom

Pādejais laiks vysā Latvejā, tok eipaši Latgolā, ir trauksmains. Laika pūsmā nu 3. da 17. maja dažaidu Latgolys nūvodu i piļsātu dzeivuotuoji sajēme ziņuojumus ci tai sauktū šyunapraidi par gaisa telpys apdraudiejumu. Ka skaiteit pa dīnom, tod ziņuojumi atguoja ostoņuos maja dīnuos (3., 7., 9., 15., 17., 19., 20. i 21. majā), ka pa ziņuojumu skaitam, tod 19. majā beja pat diveji ziņuojumi vīnā dīnā. Juodarunoj, ka šyunapraidis ziņuojumus niu jau gona regulari sajāmuši ari vairuoku Igaunejis i Suomejis apgobolu dzeivuotuoji, taipoš 19. maja breidynuojumu sajēme ari vairuoku Vydzemis nūvodu i piļsātu dzeivuotuoji.

Šyunapraidis ziņuojumi i attīceigi Latvejis gaisa telpā īlidojušī droni ir teišs elektroniskuos karadarbeibys rezultats, kab izprast, kas tys ir, Latvejis Sabīdryskais medejs sagatavejs lobu puorskota rokstu.

Ministru kabineta Krizis vadeibys centrys sadarbeibā ar dīnastim i nūzaru ministrejom ir izstruoduojs agrinuos breidynuošonys paziņuojuma ci šyunapraidis vodlinejis. Juodasoka, ka vodlinejis pamatā paradzātys atbiļdeigajim dīnastim, na sabīdreibai kūpumā, tok deļ zynuošonys tuos var puorskaiteit ITE. Reiceiba dronu incidenta gadīnī apraksteita ari portalā lakuga.lv. Sovpus sātys lopā sargs.lv ir daīmami byutiski materiali par 72 stuņžu sūmys salikšonu i cytim aktualajim vaicuojumim saisteibā ar aizsardzeibu, militarajom vuiceibom i tt.

Taipoš ari vairums regiona pošvaļdeibu ir izstruoduojušys sovys reiceibys vodlinejis, kurys pīlāguotys kotrys pošvaļdeibys vajadzeibom, par tom vaira var skaiteit ITE.

Reiceiba apdraudejuma gadīnī

Ite vysupyrma juodasoka, ka niu dzeivuotuojim tiks izsyuteiti diveju veidu šyunapraidis ziņuojumi. Dzaltonais breidynuojums – informejūšs paziņuojums, kas naprosa mudru reiceibu, tok aicynoj byut informātim par īspiejamu apdraudiejumu. Oranžais breidynuojums – paziņuojums par konstatātu apdraudiejumu Latvejis gaisa telpā, kas paradz mudru dzeivuotuoju reiceibu atbylstūši dūtajom instrukcejom.

Vaļsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta puorstuovs Ivars Nakurts skaidroj, ka pošvaļdeibom, organizejūt pasuokumus, ir juobyut izstruoduotam reiceibys plānam, nūviertejūt situaceju, kur dzeivuotuoji varātu dūtīs drūsai pasatvert. Jis skaidroj – ka i pasuokums ir breivā dobā, pīmāram, pļovā, tod var pasatvert, pīmāram, tyvejā meža masivā, tok kotra situaceja juoizviertej atseviški. “Tys dīvamžāļ ir ryskys kai nu organizatoriskuos, tai nu ekonomiskuos pusis, vystik nu tuo izbēgt nasaīt.” Jis ari soka, ka ir daļa pošvaļdeibu, kas eistyn atsasoka nu dalis pasuokumu.

Ludzā kasgadeji pyrma Juoņa dīnys piļskolnā teik organizāts Lelais latgaļu tiergs. Tuo organizatore, Ludzys nūvoda Turysma centra vadeituoja Līga Kondrāte soka, ka pasuokums nateik atcalts, vystik teik plānuots, ka pošvaļdeiba aiz laika nūdrūsynuos autobusus, i gadīnī, ka pieški pasaruoda gaisa apdraudiejums, cylvākus ar autobusim aizvess iz drūsu vītu.

Byutiski darunuot, ka niu vīsmīleibys, kulturys i turysma nūzaris regionā pīdzeivoj lelus izaicynuojumus – radzama tendence, ka cylvāki nu puornūvodu vystik ar lelu pīsardzeibu plānoj pasuokumu apmekliešonu. Turysma uzjiemieji soka, ka teik atcaltys daudzys rezervacejis i grupu dasacejumi. Taišni deļtam ir byutiski pošim regiona dzeivuotuojim cytam cytu piec vareibys atbaļsteit – īsaguoduot sovejūs ražuotu produkceju, aizīt iz kaidu lobu nūtikšonu voi pagasteit kaidā saimisteibā.

Latgolys viestnīceibys “Gors” vaļdis lūcekle i muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine:

“Pošvaļdeiba sovā sātyslopā ir publicējuse izstruoduotuos reiceibys vodlinejis, kurys sadaleitys divejuos daļuos – vīna deļ izgleiteibys īstuožu, ūtra – cytu īstuožu. Vystik “Gora” gadīņs atsaškir, kam mums nav īrostuo dorba dīna, tok ari sastdīne i svātdīne, kinys, vokora pasuokumi, restorans. Mes proaktivi sasazynuojom ar Kulturys ministreju, kura ari niu struodoj pi sovu kūpejūs vodlineju, asam sajāmuši taidu kai malnrokstu, kurs vēļ ir izstruodis procesā, tok sovu reiceibys algoritmu asam sagatavejuši, apvīnojūt pošvaļdeibys i Kulturys ministrejis pīduovuotūs scenarejus, pīlagojūt tūs myusu vajadzeibom. Nu suoku izskanēja informaceja, ka, ja atskaņ gaisa trauksme, sevkurs pasuokums ir juopuortrauc, vystik niu teik saceits, ka, ja telpys ir drūsys, tod pasuokums var turpynuotīs. “Gora” telpys drūseibys ziņā atbylst vysom praseibom, kluotyn vēļ izdeveiguok ir palikt drūsuos telpuos i sagaideit apdraudiejuma beigys. Mes asam ari īrakstejuši audio viesti, kas tiks atskaņuota pyrma pasuokumu, kab apmaklātuoji byutu informāti par reiceibu. Prūtams, pagaidom ituos vodlinejis ir tik teoretiski izstruoduotys, nav puorbaudeitys praksē, nu, cerams, ka nimoz i navajadzēs puorbaudeit. Mums vysim juorauga dzeivuot tuoļuok, na paralizēt vysys darbeibys. “Goram” vosora nav aktivuo sezona, deļtam niu ir puoragri sprīst, cik cīši krissīs beletu tierdznīceiba, vystik ir skaidrys, ka krytums nūteikti byus. Jau niu redzim, ka atsoka ekskursejis, redzim i jiutam, ka cylvāki ir bažeigi i sevkurs braucīņs da myusu nu cytys piļsātys voi nūvoda tiks cīši ryupeigi puordūmuots. Vystik vysmoz niu sakarā ar aktualū situaceju nateik plānuotys nikaidys repertuara izmainis, nikas nateik samazynuots voi atcalts.”

Daugovpiļs Kulturys piļs vadeituoja Astrīda Lesčinska:

“Mums reiceibys planu atsyuteja pošvaļdeiba, tū saguoja izmieginuot ari pyrmajā šyunapraidē, kas izskanēja Daugovpilī 19. majā. Ari piečuok vēļreiz ar pošvaļdeibys puorstuovim izguojom cauri vysom telpom, apsavērem tai sauktū “diveju sīnu” principu, plus pi myusu ir ari oficialuo patvertne. Asam īplānuojuši aiz laika pasyuteit vaira dzeramuo iudiņa, ir daīmamys aptīcenis. Pošvaļdeibys izstruoduotuos vodlinejis ir paradzātys kai dīnys pasuokumam, tai kinai, koncertam voi gadīņam, kod pi myusu nūteik nūmys pasuokums. Mums ir mikrofoni, kuri skaņ pa vysu āku, deļtam apmaklātuoju informiešona ir pīteikūši vīnkuorša i mudra. Myusu leluo zāle ir drūsa vīta, tī nav lūgu, pīteik vītys deļ apmāram 1400 cylvāku, ari pyrmajā šyunapraidē vysi saguoja zālē, mīreigi sagaideja apdraudiejuma beigys. Taipoš ari myusu kopejneica i sporta zāle atbylst vysim drūseibys standartim, ari gaitini ir leli i ploti. Kulturys pilī vosorys sezona ir klusais laiks, deļtam pagaidom navarim nikuo pasaceit par kulturys pasuokumu apmeklieteibu, niu tik ir zynoms, ka vīna škola atcēle pi mums sovus svātkus, kam tī ir mozi bārni i vacuoki sasatrauce.”

Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” vadeituojs Andris Slišāns:

“Leidz šam gaisa trauksme myusu pasuokumus nav ītekmiejuse, prūtams, ceram, ka ari iz prīšku naītekmēs. Vystik ar sovim darbinīkim asam puorrunuojuši reiceibys plānu. Par pīmāru, tyvuokais pasuokums ir īleiguošona “Pī-dzīdam”, parosti mes jū taisejom sporta laukumā, vystik tys atsarūn tuoļuok nu vysu āku, gadīnī, ka ir kaida gaisa trauksme, ir gryušuok puorsaceļt, deļtam šūgod pasuokums byus pi tautys noma. Tai cylvākim byus vareiba izavielēt – palikt ākā voi dūtīs iz sātu. Palīkūt ākā, mes ari varim turpynuot balleiti, kam biedeigi sēdēt i gaideit, kas niu nūtiks, ir švakuok, nakai balleitīs i pīsavērt vīnam ūtru. Bolvu nūvoda pošvaļdeiba ir sagatavejuse sovys reiceibys vodlinejis, kurom es kaidai daļai teiri personeigi napīkreitu, par pīmāru vaicuojumā, ka gaisa apdraudiejuma gadīnī mes napylngadeigūs bārnus varim atdūt vacuokim tikai pret parokstu. Maņ drupeit baist, ka itamā situacejā mes skrīnam nu vīna gruova ūtrā, kam myusu gadīnī, izjamūt Bolvu, Brīžucīma, Žeiguru i varbyut vēļ Baļtinovys klubu, kurs varātu byut dīzgon drūss pret trīcīnim, puorejuos vītys pret gaisa trīcīnim nav eistyn drūsys. Vysuos telpuos ir lūgi i pavysam minimala plateiba, kur ir “diveju sīnu” princips, varbyut tī byutu vīta maksimums 20 cylvākim. Es vystik skaitu, ka pošvaļdeibuos kotrā cīmā ir juobyut koč vīnai kvalitativai bumbu patvertnei. Pošā pyrmajā reizē, kod aprelī atguoja šyunapradis breidynuojums, nu suoku beja nadaudz uztraukums, tok pasiežūt i sovā saimē puorrunojūt situaceju, saprotom, ka vajag vysu uztvert drupeit vīgļuok. Kulturai ir juonūdrūsynoj cylvāka goreiguos dzeivis lobsajiuta, i mes navarim pasaviļkt iz vysom puorspeileitajom darbeibom. Saprūtams, reala ībrukuma gadīnī es runuošu i dareišu cytaižuok, tod byus na leidz kulturys pasuokumim, tok niu mes asam NATO vaļsts, mes naasam tik apdraudāti, i tī puors droni, kas nūsavierzej nu kursa, myus eisti naapdraud.”

Kulturtelpys “V13” Daugovpiļs Universitatē pasuokumu organizators Harijs Vucins:

“Kovida laikā beja skaidri nūsacejumi, ite vystik ir daudzi naskaidreibu. Vaļsts voi pošvaļdeibu leiminī ir saleidzynūši vīnkuoršuok, privatajam uzjiemiejam sarežgeituok. Svareigi pastreipuot, ka privatajam pasuokuma organizatoram taipat byus par vysu juomoksoj. I tys ir cīši saprūtami – ka atīt saime iz pasuokumu, kurū vystik atceļ, bet jī ir samoksuojuši gona lelu naudu, jī gribēs tū atgrīzt. Prūtams, var apdrūsynuot beletus, bet tys otkon paceļs beletu cenys. Pīmāram, paguojušajā nedeļā es organizieju konferenci, pasuokums ir īplānuots aiz laika, ir nūdrūsynuota sinhronuo tulkuošona, ādynuošona i daudzi cytu poziceju, kas jau ir atvastys iz Daugovpili voi pat apmoksuotys. Laime, ka konferencis laikā trauksme nanūskanēja. Voi vaļsts maņ byutu samoksuojuse par organizātū konferenci, kura nanūtyka voi nūtyka, tok na da gola? Vysudreižuok, ka nabyutu. Piec konferencis nuokušajā dīnā vokorā beja pasuokums, pa dīnu – Daugovpilī pyrmais breidynuojums. Universitate iz reizis gribēja saprast, voi i kod pasuokums tiks atcalts, voi mes saprūtam, kai reikuotīs, ka pasuokuma laikā atskaņ trauksme. Mes vīnuojomēs, ka gaideisim da pīcu, i tod redzēsim atceļt voi atstuot, vystik pasuokums nūtyka. Universitatē drūseibys leimiņs atbylst vysom praseibom, evakuēt cylvākus ir gona vīnkuorši, ir četri stuovi ar plotim koridorim bez lūgu. Taipoš 2. un 3. stuovā ir taidys telpys kai slāgti kvadrati, ari bez lūgu. Jau nu pyrmuos dīnys, vēļ pyrma vysu križu, mums iz kotru pasuokumu ir apsardze. Rudinī maņ beja plānuoti vairuoki pasuokumi ari ar uorzemu muokslinīkim, vystik tūs mes atceļsim. Bet cyti pasuokumi byus. Tyvuokais – 13. juņs, kod Daugovpilī pyrmū reizi byus laikmeteiguos dejis festivals “Laiks dejot”, aicynoju vysus apmeklēt!”