Suknis, cuoli i literatura – Tievanāni 2011

Kai īprīšk tika ziņuots – jau pīktū godu vosorys suokumā sasaukts Tievanānu čulans: nakomercials, nagudrys i nanormali glauns pasuocīņs sovejim, sovejūs sovejim, latgalīšu literaturys autorim i skaiteituojim. Tai kai itūgod 11. i 12. junī nūtykušais pasuocīns beja pīktū godu piec kuortys, leidz ar taidu kai jubileji čulans paplašynuoja rūbežys i programu.

11. junī 12:30 iz literari muzykalu pasuocīni i “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi” gruomotys prezentaceju sasatykom Nagļūs – vītejī ļauds i gosti puļcejuos sātā “Krystceli” iz puosoku skaitejumim. Puosokys skaiteja LgSC jaunīši i literarūs puosoku autori Valentins Lukaševičs i Juoņs Ryučāns. Ar muzykalim prīšknasumim prīceja “Nagļu trio” dāmys.

Piec ituos sasatikšonys tyka dūts starts sukņu i švītu velobraucīņam, kura dresscode beja – koč kas na nu ituo godu symta. Sovetu laika kremplins, besakūku kruosys izlaiduma kleitys i gleiši naktskrakli breineigi dereja par glaunu tārpu braucīņam. Koč ari īprīškejā vokorā tika veikts testa braucīņs pūsmā Viļāni – Nagli i secynuots, ka braucīņs nabyus vīgls ceļa “trepis” deļ, nu vys tik tys nabeja škierslis velobraucieju apsajimšonai. Velobraucīņs beja paradzāts ari kai ekskurseja pa ituos pusis nūzeimeigom vītom. Tī pat iz vītys Nagļūs pyrmais nūstuošonys punkts beja pi Nagļu bazneicys, piec tom ceļš vede leidz Boņuka krucifiksam, kas izjimts slavanajā kinā “Cylvāka bārns”. Kuopīņs Plyskovys piļskolnā, Viļānu lidlauks, ceļa molys sātys, krucifiksi, kopi  i nūslāgums pi Trūpu valnakmiņa, kas ir naiztryukstūša Tievanānu čulana tradiceja, viņ itūreiz atškireiba, ka akmiņs tika apsavārts dīnys gaismā na tymsā, kai īrosts cytus godus.

Piec velobraucīņa puļciešonuos “Tievanānūs” iz “drupeit dorba”, pikniku i Maltys iudiņu īmieginuošonu. Koč ari nabyušona ar atslāgom naļuove padareit vysus īcarātūs dorbus, tūmār bez dorba naiztika. Piečuok vokorā vēļ vīns ceļa gobols velosipeda mugarā i braucīņs iz “Mukulem” pi Tievanānu čulana saimineicys – Ilzis. Koč ari literaturys i tehnisku problemu deļ kinys nasaguoja tik daudzi, cik suokumā carāts, vokors aizvadeits lānā gorā ar sarunom i atsapyušūt piec dīnys puorbraucīnim i īspaidim, kai ari kruojūt spākus jaunam cielīņam – svātdiņ paradzātajam Viļānu tiergam. Par vokora legendaruokū frazi kliva Santys komentars i atbiļde Vaļukam par ūdim (cīši daudzi jūs beja). Vaļuks cerieja, ka piec stuņdis jī vysi byus aizguojušs gulātu, iz kū Santa atbiļdieja: “A jim princips – leidz pādejam klientam!”

Koč ari vīna nu “Tievanānu čulana” tradicejom ir syvānu pierkums, itymā godā miseja beja viņ cuoļu pierkums, kas piec tierga i puosoku skaitejumim Viļānūs veiksmeigi tika realizāts.

Žāļ jau, ka vysam lobajam i inceresnajam tik dreiži atīt beigys, bet tys tik zeimoj, ka sasatikšona byus cytā godā!

Bet kū tī daudzi ar vuordim, jiusu viereibai uzskatis materials:

01
02
03
04
05
06
07
08
09
10
11
12
13
14
15
16

Kalenders

May
12
Ūtr
15:00 Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 12 @ 15:00 – 16:30
Māra Čačkys personalizstuode konceptualizej zīdiešonu kai eksistencialu stuovūkli, na attālojamu motivu. Tys ir dzeivis pūsmys, kad sakruotuo pīredze daboj radzamu formu – na kai kulminaceja, bet kai laika brīdynuota byušonys kluotyn kvalitate. Dorbu pamatā ir[...]
May
15
Pīk
16:00 Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
May 15 @ 16:00 – 17:30
15. majā 16 stuņdēs ar izstuodis atkluošonu Rotko muzejā nūsaslēgs 14. Storptautyskais keramikys muokslys simpozejs “Ceramic Laboratory 2026”, atruodūt pīcpadsmit muokslinīku dorbus, kas radeiti treis nedelis ilgā rodūšā rezidencē Daugovpilī. Simpozejā i izstuodē pīsadola Robins[...]