“Lielo dzīvnieku gaidot” ir dorbu sereja, kas autora rodūšuos darbeibys kūpainā īzeimej cyklysku trajektoreju – nu abstraktu, geometrisku objektu veiduošonys atsagrīžūt pie arhaiska keramikys trauka formys apgiušonys, tuo fiziskuo tylpuma i vizualuos ītiļpeibys jiedzīņu apsazynuošonys. Dorbu tapšonys īmeslis ir atkluojums – atziņa, ka monumentalu keramikys trauku taiseišona i tūs eksponiešona mejīdarbeibā ar telpu i nūtikšonom var palikt par unikalu medeju. Autors verās iz trauku tuo maksimalajā izpausmē, kai abstraktu ideju par treisdimensionalu objektu ar īškejū tylpumu, tīcūtīs ekspozicejis telpā radeit vizualu rituala nūskaņu, sasnādzūt ekspresejis intensitati, kas
rūbežojās ar fiziski sajiutamu byušonu kluotyn.