Izstuode “Latgales keramikas stāsti”
“Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram ir sova funkceja i nūzeime. Kas tū spiej nūviertēt? Voi var saredzēt koč kū eipašu? Kaidys dūmys voi asociacejis izraisa vīns voi ūtrys keramikys dorbs? Sevkura meistara dorbs ir unikals ar formys i tūņu izteiksmem, ar tymā īlyktū pozitivū jutūni. Kotram keramikys izstruoduojumam kai sevkuram rūku dorbam ir sovs radeišonys stuosts – voi tys byutu vyrpuots i izrūtuots ar ornamentim i glazurom, voi taiseits asketiskā minimalisma stylā. Keramika dorbs aba daiļrade pylnā mārā ir saisteita ar juo raksturu, sovpateibom, dūmom i dzeivis strategeju. Meistars nūdūd sovu energeju i jiutys tūpūšajam muola izstruoduojumam, vyrpojūt tū iz pūdnīka vyrpys voi veidojūt izvālātajā tehnikā,” viesteits izstuodis aprokstā.
Pūdnīceiba ir vīna nu senejuokūs tautys muokslys nūzaru, kurys tradicejis Latgolā sasagloboj i atsateista myusu dīnu kulturvidē. Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” daleibnīki ar sovim darynuojumim aplīcynoj, ka pūdnīceibai ir na tik utilitara materiala vierteiba, bet tai pīmeit ari tautys goreiguo kulturys vierteiba i identitate.
Izstuode daīmama apmaklātuojim Daugovpiļs Muola muokslys centra dorba laikā nu trešdīnis da sastdīnis nu 12.00 da 18.00 stuņžu i svātdīnēs nu 12.00 da 16.00 stuņžu.