Kamerizstuode “Nepazust starp kontinentiem. Sprūdžu dzimta”

When:
19/02/2023 all-day
2023-02-19T00:00:00+02:00
2023-02-20T00:00:00+02:00
Where:
Latvejis Nacionaluo biblioteka
2022. goda 19. septembrī trymdys latgalīšam, biblioteku zynuotnīkam, storptautyskūs tīseibu zynuotņu bibliotekaram Ādolfam Sprūdžam (1922–2003) palyktu 100 godu. Juo īvāruojamais jubilejs beja īmeslis nu jauna izzynuot Sprūdžu saimis naatsveramū īguļdejumu i pastuosteit plotuokai sabīdreibai ituos dzymtys stuostu. Gūdynojūt Ā. Sprūdža symtgadi, 20. septembrī 18.00 stuņdēs Latvejis Nacionaluos bibliotekys (LNB) telpā “Retumu pasaule” (5. stuovā) nūtiks kamerizstuodis “Nepazust starp kontinentiem. Sprūdžu dzimta” atkluošona. Izstuode byus apsaverama da 2023. goda 21. janvara. Īīšona bez moksys.

Atkluošonys pasuokumā byus vareiba nūsaklauseit LNB vodūšuo pietnīka Latvejis Universitatis profesora Viestura Zandera sagataveitū prīšklasejumu “Ādolfs Sprūdžs un politiskais piemineklis – krājums “Res Baltica” (1968)”. Storptautyskai zynomā Nīderlandis apguodā izdūtuo gruomota ir storpnūzaru publikaceja, kas puorsnādz Latvejis diplomatam Alfredam Bīlmaņam veļteita izdavuma statusu. Izmontojūt Ā. Sprūdža personalfonda materialus, kas globojās LNB, atkluota kruojuma tapšonys prīškviesture, Ā. Sprūdža sadarbeiba ar tuo autorim, tymā skaitā ar Uldi Ģērmani i Dītrihu Andreju Lēberu, kai ari izdavuma rezonanse trymdys sabīdreibā.

Vitrinu eksponatu stuosts ļaun izsekuot Sprūdžu dzymtai kūpumā i golvonajim bruoļu Sprūdžu darbeibys vierzīnim, eipašu viereibu veļtejūt Ādolfam Sprūdžam, kura īguļdejums zynuotnē, profesionalajā darbeibā, Latvejis etniskuo vaļstiskuma saglobuošonā i naatkareibys atjaunuošonā na reizi viņ nūvārtāts ar augstuokajim vaļsts apbolvuojumim kai Latvejā, tai vītā, kur jis dzeivuoja.

Kamerizstuodē apsaveramys publikacejis, dzymtys saglobuotūs dokumentu kopejis, fotomateriali, kai ari pīminis prīškmati i Juoņa Sprūdža gleznys.

Sprūdži – izcyla i inteligenta nu Rēzeknis nūvoda Sakstagola guojuse latgalīšu dzymta, kurys puorstuovi beidzamūs symts godu viesturis nūtikšonu kontekstā īsasakņuojuši i atstuojuši palīkūšus nūspīdumus na viņ Latvejā, bet ari Amerikā i Kanadā, dorbojūtīs vysaiduos nūzarēs – bibliotekzynuotnē, jurisprudencē, kooperacejā, muokslā.

Paraleli bibliotekara i pedagoga dorbam Ādolfs Sprūdžs ir publiciejs vaira par 100 zynuotnisku dorbu angļu, fraņču i vuocu volūdā, veļtejūt tūs storptautyskūs tīseibu i storpvaļstu sakaru i leigumu vaicuojumim, kai ari Baļtejis vaļstu naatkareibai.

Izstuodis satura i tekstu autori ir LNB Nūzaru literaturys centra i Biblioteku atteisteibys centra specialisti: Ilze Gensberga, Zane Krūmiņa, Ludmila Macpane, Irēna Moreino, Lauma Remese, Anda Saldovere, Elita Vīksna, Inga Vovčenko. Dizainu veiduojuse Tatjana Raičiņeca.

Izstuode apsaverama LNB dorba laikā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
16
Svā
all-day Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
all-day Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]
all-day Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Riezeknīte Karīna Ludbuorža piec garuoka laika pūsma, kod turpynuoja muokslys studejis Vuocejā doktoranturys programā, otkon pīduovoj sovu dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā. Muokslineicys jaunuokī dorbi aplīcynoj juos interesi par viesturi i vysaidu pasauļa tautu mitologeju.[...]