Latvīšu volūdys eipaši apdraudātuo daļa

Portals diena.lv aicynova izasaceit par temu

“Vai latviešu valoda Latvijā ir apdraudēta?”

Pīduovoju sovu eisū viertejumu, kas izaruod tyka ari nūpublicāts sastdinis drukuotajā laikroksta “Diena” versejā:

Latviešu valodas īpaši apdraudētā daļa

Latvijas Satversme paredz, ka valsts valoda ir latviešu valoda.

Realitātē šī punkta nozīme tiek sašaurināta, par vienīgo īsto latviešu valodu uzskatot tikai “latviešu literāro valodu”, aizmirstot, ka ir arī otra latviešu valodas daļa – Latgales latviešu jeb latgaliešu literārā valoda. To it kā skaidro arī Valsts valodas likums “valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, tomēr realitātē tikai ar pliku apņemšanos ir par maz, ja nav īstenošanas mehānisma un Latvijas izglītības sistēmā par to praktiski nekas nav teikts.

Un tad nav nekāds brīnums, ka pašiem latviešiem vairs nav skaidrs, kur sākas latviešu valoda, kur tā turpinās dialektos un pārtop par literārās valodas tradīcijām un kur noslēdzas ar izlokšņu bagātībām. Rezultātā Latgales latviešiem gadu desmitiem no paaudzes paaudzē ir jāpacieš aplami aizvainojumi “par nevēlēšanos piekāpties kopnacionālo interešu vārdā”.

Pat Latgales bērniem netiek pilnvērtīgi izstāstīts par latviešu valodas bagātību, ja to uz saviem pleciem neuzņemas kāds vietējais skolotājs-entuziasts vai folkloras darbonis.

Tā Latvijā šobrīd viena latviešu valodas daļa tiek valstiski sargāta, skolās mācīta, atbalstīta valsts apmaksātajos plašsaziņas līdzekļos un joprojām tiek plaši runāts par tās apdraudējumiem, taču otra latviešu valodas daļa tiek atstāta tikai par ģimenē kopjamu, nevalstisko organizāciju uzturamu un folkloras kopās pieļaujamu tradīciju bez jebkāda valsts sistemātiska atbalsta.

Var saprast, ka valstī trūkst līdzekļu un jātaupa, bet vai tas ir taisnīgi pret veselu latviešu tautas daļu, kas savulaik nosaukta par “vitebskiešiem”, tad pirms 100 gadiem nodalīta ar terminu “latgalieši”, Kārļa Ulmaņa laikos no skolām nīdēta viņu valoda, padomju laikos vispār aizliegta… un arī tagad nu jau vairāk kā 20 gadus tās glābšana atstāta tikai “pašu slīcēju rokās”.

Tai pašā laikā par valsts naudu tiek finansētas mācību stundas mazākumtautību valodās: poļu, krievu, ukraiņu u.c. Bez šaubām bērna vispārējai attīstībai arī mācām svešvalodas (vācu, angļu, franču u.c.).

Tomēr cilvēks nekļūs par patiesu savas valsts patriotu, ja viņš nav audzināts arī par sava pagasta, sava novada un reģiona patriotu. Ir grūti prasīt, lai Latgales latvietis kļūst par vienas latviešu valodas daļas sargātāju, ja tai pašā laikā pati valsts rāda piemēru, ka otru latviešu valodas daļu varam vienkārši aizmirst!

Ar milzīgām grūtībām ir panākts, ka šī gada tautas skaitīšanā vismaz noskaidrosim, cik vēl ir palicis “otrās” latviešu valodas daļas lietotāju, kas lieto šo nenovērtējamo mūsu nācijas bagātību par spīti tam, ka pat savā valstī joprojām ir atstāta likteņa varā. Ar vēl lielākām grūtībām latgaliešu nevalstiskās organizācijas sastapušās pašu latviešu valsts Izglītības un zinātnes ministrijas birokrātu aparātā, kuram nu jau četrus gadus (!) tiek mēģināts izskaidrot, cik valstiski svarīgi būtu saprotami sabiedrībai izskaidrot, kas īsti ir likumā lietotais termins “latgaliešu rakstu valoda jeb latviešu valodas paveids” – vai tā ir latviešu valodas daļa vai tomēr svešvaloda, kā to savā lēmumā 2009.gadā atzinusi LR Augstākā Tiesa?

Kā lai Izglītības un zinātnes ministrijai izskaidro, ka tieši skaidras valstiskas rīcības trūkums šajā jautājumā dot vietu spekulācijām no dažādu politisko spēku puses un rada draudus Latgales latviskuma pakāpeniskai, bet neatgriezeniskai zaudēšanai? Vai tā mēs neriskējam ar laiku zaudēt visu Latgali, līdzīgi kā jau esam atdevuši Abreni?

Vēsturiski bieži vien tiek atzīmēts, ka tieši LAT-gale ir LAT-vijas sākums. Tik vieglprātīgi zaudējot sākumu, mēs radām apdraudējumu arī mūsu valsts turpinājumam.

Ar cieņu,
Juris Viļums
Dagdas novada domes deputāts,
biedrības “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs,
Latgaliešu kultūras portāla LaKuGa.LV veidotājs,
Latgales plānošanas reģiona deleģētais pārstāvis IZM darba grupā par priekšlikumu izstrādi latgaliešu rakstu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai

Komentari