Mežcīma ūdi i krīzis beigys

Pavasars ir tys breineigais godalaiks, kod var apiļkt mozuok drēbu i palikt uorā ilguok – gaišs, kai nakai.

I tai sasagadeja, ka nazkam beja ideja atkluot pikniku sezonu, a Vinetai kai reize beja dzymumdīna (i jubilars uzsauc tiramisu!) – zvaigznis beja sasatuojušuos labvieleigi, kab pikniks varātu nūtikt. Vīneiguo bāda vēl beja par lītu – jis ari byus iz pikniku ci nā. Ruodejuos tai, ka navar saprast, kas ruodejuos. Zvīdri saceja, ka līta nabyus, bet organizatori iz tū cīš napasaļuove i izstruoduoja planu B – klasiskū krūgu “Ala” (ci “Ols”, kai tauta saukalei).

Vokora pusī saule pi dabasu speideja kai pīlapāta, i tauta pamozom suoka laseitīs iz Dambjapūra azara Mežcīmā pusi.

Juosoka – vīta breinumdaiļa (seikuokai ilustracejai – beja daudz pīticeigi izamatušūs puišu, kas natuoli spieleja volejbolu).

Egita beja nūskaņuota iz cepšonu – salyka restēs vysaidus galis breinumus i kiure guņkuru (prauda, nav gon tik glauni kai svaigi kartys zivs iz sausim zorim – myusim beja “Maximys” dasys iz pierktom ūglem, bet – nabyusim seikumaini!). Kab resti navajadzātu rūkā turēt, tyka izgudruota i patentāta jauna sistema, lai bez līkom pyulem dabuot ādamū iz guņkura (naiztyka bez zaudejumim – vīnu reizi uzparikte naataisnuoja cereibys i izkryta iz ūglem, bet nu tuo mes vuicejomēs i tuoļuok guoja lobuok!).

Uzaicynuojums apmeklēt pasuokumu tyka izsyuteits plaši, bet, kai izaver, bejuse informacejis nūplyude navālamā vierzīnī, aiz tuo ka golvonī gosti beja ūdi. Jezups tu soldonais… Pa zīmu jau beja aizamiersīs, cik strāšnai jī var kūst i cik cīši gribīs kaseitīs…

Juosoka, ka bez ūdim pasuokums tūmār byutu garuoks. Nu ūtrys pusis, ari eisuokam pasuokumam nabeja ni vainis – savielejom jubilaram laimis, paēdem dasu, tykom pi bezmoksys tiramisu, izarunuojom, nūkuovem daudzi ūdu i – beidzamais, bet ni mozuok svareigais – dabuojom patureit sovuos rūkuos natycamū – Puosokys par krīzi!!! Ka nabyutu lasejuse, myužam natycātu, ka eistyn izguojs. A izguojs. Vasala kaudze ar būrtneiceņom, kas praksī izaruodeja uorkuorteigi ārtai – ja ir vairuok nikai vīns skaiteigrybātuojs, var iztikt bez kaušonuos par tū, kurs byus pyrmais – būrtneiceņu pītyka vysim.

Kūpsavylkumam – pasuokums beja izadevīs, bet iz nuokamū – tikai ar pretūdu zuolem. Nav tuos mīsys tik daudz, kab dūtu grauzt vysai kustūņai…

Kristonka

P.S. Puosoku gruomotā gon kleist anekdots, ka na ūdu Latvejā ir klivs vaira, bet gon vīnkuorši cylvāku mozuok… ;)

DSC_1760
DSC_1781
DSC_1803
DSC_1819
DSC_1821
DSC_1825
DSC_1839
DSC_1844
DSC_1854
DSC_1881
DSC_1888
DSC_1899

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]