Lavīnys beseni

Tys, ka maņ pateik vuordu spēle, ir skaidrys švešīm, Svešajīm i sovejīm.

Vosora ir ari atvaļinuojumu laiks. Atvaļinuojums…tok kas tys taids?! Maņ juo nav. Taipat cylvāks pa tū atvaļinuojumu vibrejās i dorās, kai nikod. Da Rozamundis Pilčeris sižetim, myusem tuoli. Verīs, vēļ vīns maratons nūskrīts, niu suoksīs cyta veida drystavuošonys.

Pasaulī vīna kataklizma piec cytys. Lai nasajuktu tuos tai ari sauc konkretys vaļsts vuordā – Japanys, Krīvejis, Norvegejis, niu Anglejā špāsi. Bet pi myusu aizakaviejs cyrks, jo biļetus vysi pierk lobpruoteigi. Vysaidys reformu reformys. Tok kai naasi bejs teļvīzerī voi kur cytur paruodies sovu mordačku, tai pagryušuok apsasēst cyrka pyrmejuos rynduos. Nivīns tevi naatpazeis i nadūs vītu, lai kaids tu lobs cylvāks i filantrops. Tok paraudzeit jau vari. Ar elkūnem.

Pa vosoru saguo sabyut kai mamai&tētem, kai trejadeibai (kai mani poši jaunīši īsauce) divuos jaunīšu naformaluos izgleiteibys apvuiceibuos. Troki gari nūsaukumi ar troki vīgļim atrysynuojumim.

Piec poša pabyušonys Eiropys Breivpruoteigajā dorbā, puors starptautiskajuos jaunīšu nūmetnēs asu cīši aizajiems ar naformalū izgleiteibu. Prīks, ka jei struodoj, koč pošam nu suokuma beja WTF? voi čo za nah@% izteiksme sejā. Prīks, ka Jaunīšu lītys, ir augstuoka leimenī, nakai desmit godus atpakaļ, kod es beidžu vydškolu. Tai jau saīt, ka nazkod špetnai sacieju –  školuotuojs nabyušu nikod! –. Formāluo – Naformaluo izgleiteiba… nu da.. “genim nikuo napadareisi”, kai saceitu muns tāvs.

Tys, ka LV izgleiteiba reāli ir čūkstā, tys nav nivīnam nikaids jaunums. Tys taipat, kai ar papeira skoču raudzeit nūstyprynuot bierstūšu apmatumu. Tei taida, valnūs, eipašuo eipašeiba myusu valsts cylvākam – ilgi dūmuot…. Mani daudzkas puorsteidz i izsauc apbreinu cylvākūs. Pyrmom kuortom – pats cylvāks. Turpynojom veļt žuļti iz vaļdeibu i.t.t., a kaidā pošvaļdeibys specialista omotā  “ līkom Aņeiti…jai tok dorba nav.” Cik tys cylvāks kompetents – who cares, vīta to aizpiļdeita. Plans juopylda. Tī jau muni personiskī nūvāruojumi, bet tys nūteik vysur ir vysūs virzīņūs. Cylvāka faktors.

Dreiži jaunīs vuiceibu/studeju gods. Myusu kursā asom palykuse viņ napylna puse nu tīm kas īzastuo paguošu godu. Optimali verūtīs – paliksem veļ mozuok. Augstuokuo izgleiteiba tūmār deļ tam jei ari ir Augstuokuo ;) Tys nikas, ka filologim nav matematikys. Juopīkreit tam, ka Humanitarajūs stuojās viņ optimisti (ļaunijenotsmīkli).

Zynuot, ka IZM apmāram kotru nedeļi ir diveji atlyugumi? Deļ kuo Izgleiteibys ministra protipeli mātoj pa gaisu kai korstu ūgli, kuru nivīns nagryb pajimt? A kurīs jū pajam, tod par tū smejās kai par piedejū duraceņu?

Dažreiz cyrkā biļetis ir dabojamys akcejuos.

Vīnreiz, aš cīši paseņ, volkuodamīs škārsteiklā, uzadyuru iz http://www.iespejamamisija.lv/lv/ . Apsavieru, īzapatyka juos metodis, atsauksmis i golu golā kūpejuo fiška. Apsveru īspeieju piedejā kursā pats īzsastuot jūs rynduos. Prūtams, ja dzeivis ceļā nanūtiks kaidi cyti blokus efekti. Taitod, es sazafanuojīs šukareju pa vysu tū sātys lopu, mekleju kaidys ta školys byus dazasaciešys (jo programma vaļstī nu 2008.goda) … i muns reālīs šoks ar grimasi WTF? voi čo za nah@# – nu vysys Latgolys VĪNA vydškola. V Ī N A! Tei poša Subatis vydškola. Reāli vysa Latvejis Austrumdaļa, kai daž Modūne i Alyuksne = 0

Tei poša fiška “… liksem vydā Aņeiti … ” ?

Maņ veļ da šam acīs stuov tei karte … Vīna školeņa pi Daugpiļs. To kas te iraida!!! Deļ kuo mes aizviņ navarim pījimt tuos iniciativys, jaunuos fiškys, kuruos struodoj?! Saprūtu, ka daļai školuotuoju ir Padūmu škola, a jaunajīm ir gulži dziļš poh@# iz audzynuošonys procesu, taipat kai vacajīm. Jaunuos pīduovuotuos idejis nu attīceiguom instancem tai i kruojuos golda trešajā atviļktnē. Ite var viļkt  paralelis gon storp vydškolu, gon augstškolu. Maņ ir bejuši vysaidi diktātveida pasnīdzieji. Daudzi školuotuoji jau tai nikuo nadarē, kai nūjēme 10% pīmoksu tai vyspuor nikuo nadarēs. Quo vadis?

Apsavieru ituo goda īsaukumu tai pošai īspiejamai misejai. Hopā! Vīns džeks nu Rēzeknis Augstškolys. Vyspuor taids interesants frukts. I kai tu dūmoj, kur jam tī programmys diveji godi juonūstruodoj…. Valkā. Vot tev i Bonjorno!

Es saprūtu, ka ite muni šoka momenti par kaidom to zynomom lītom. I itei Īspiejamuo miseja nav vīneiguo, jaunūs ideju, inovaceju blokāde, tok, tyvojūtīs 1.septembram, aktualuokuo.

Moš itys blogs i špetnuok saguojs. Es saprūtu, ka mūdē “Vyss sļikti!” i “…Tu navari īzadūmuot cik maņ gryušai …”, bet voi teišom juogrīž mugorys i juodadzynoj tylti pa kurim varātu pastaiguot. Cik ilgi?

Cylvāku faktors voi strausu?

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]