Vaļuka jaunuokī dzeivuli speciali deļ LaKuGa.LV (pyrmpublicejums)

Valentins Lukaševičs kuortoj sovu catūrtū aileņu kruojumu, sauksīs „Pādys navā svātys”, tymā, taipoš kai i īprīškejūs, byus 103 dzeivuli.

Latvejis Poezejis dīnu tyvumā – pyrmpubliciejums – treispadsmit dzejūļu cykls nu Vaļuka ituo vēļ napublicietuo aileņu kruojuma.

Valentins Lukaševičs

PĀDYS  NAVĀ  SVĀTYS


*  *  *

Sauleite reizi dīnā

Īspeid lūgā.

Tys taids moziņks

I rītumu pusē.

Durovys taišni

Iz molkys škiuni.

Bez guņs ustobā

Skrīn dabasūs dyumi.

*  *  *

Zam tylta pi Viļānu īlys

Naaug bārzi i prīdis.

Tikai peliejumi gar upi.

Tikai putekli nu ceļa.

Gaidu kaidu iz ritiņa.

Gaidu kaidu ar smaidu.

Pasarunuot. Atsavasaluot.

Vīglu sirdi tod iz sātu.

*  *  *

Plyks cylvāks nūkrits

Lynu teirumā,

Pipša pīneņš izteciejs

Iz bryunim orumim.

Palīs leits,

I izdeigs tī bārzs.

Cylvāks staiguos

Tam apleik,

Izūrbs caurumu,

Nūlaizs sulys.

Muns bārns,

Muns bārns.

*  *  *

Lelūs viļcīņūs vyss ir skaidrs.

Detaļuos nabyus nikod.

*  *  *

Zīma beja solta i gara.

Sunim īmete kliepeiti sīna.

Izsola uobeļneicys.

Ogūrči pogrobā sasola bucā.

Aiz guļbom bunduļs ar veinu.

Meitai kuozys piec nedelis.

Naprosu, naprosu breinumu.

*  *  *

A tu tik daudz nastruodoj.

Dabasu vaļsteibā pījem i tūs

Kuri guļ zuoleitē

I verās muokūņūs.

*  *  *

Plauktā atrodu gruomotu.

Storp lopom īlykta nauda.

Ostoni symti rubļu.

Beja sakruojuse bērem.

Bet bēris tai i nanūtyka.

Pazuda jei bez viests.

Beja aizguojuse ūguos.

Atroda skusteni kūkā.

*  *  *

Ar žogorim itymā zīmā

Sātu izkurynuot nasaīs.

*  *  *

Ir taidi momenti,

Kod gostūs atīt Klementi.

Nu Bašķu i Kivtu,

Nu Dronku solom.

Pareizuok sokūt –

Atbrauc ar laivu.

Pi manis datorā

Meklēt laimi.

*  *  *

Augusta naktī pi Rēzeknis azara

Zyrgi zvīdz i guņkuri dag.

Jau ūtrū nedeli te hazari

Dzīd, doncoj i gaļu cap.

Reit sasīs sīvītis aiz zyrgim.

Nūdadzynuos pādejuos sātys.

Izkaļss sorkonais iz bryunuo.

Izaugs terasēs soltuos mātrys.

Iz celim. Iz celim izleinu kolnā.

Meiluo Rēzekne… Meiluo Latgola…

Byus čyuskys nu vysom olom.

Vīna iz ūtrys gulēs sauleitē.

*  *  *

Blusu pylna ustoba.

Pa radeju Eltons Džons.

Kačs iz golda.

Zam golda sābru Juoņs.

Apsameizs kruoc.

A es īlīku salatus.

Gribīs rauduot, bet navā osoru.

Gribīs runuot, bet navā kam.

Spoveds

Grāku maņ kai teirumā akmiņu.

Līku tačkā i vadu iz sātu.

Jaunajam klāvam vajag stypru podmorovku.

Tī zyrgs maņ byus ar sudobra krēpem.

Bārnus sasādynuošu zalta rogovuos.

Braucit, i nasaverit atpakaļ…

Braucit, cikom ir gaišs…

*  *  *

Pajem i apsasiesti zīmys klusūs vokorūs

Iz divana ar latgalīšu gramatiku rūkuos.

Nu i kas ka pa radeju skaņ dzīsmis.

Nu i kas ka tu ar sīvu runoj i saprūti.

Nasabeist, izdori tū pyrmū reizi.

Tei var byut kuopņu ryume voi tubzaleta sīna.

Īskruopiešonai der kaida moneta voi atslāga.

Tev navā ni naudys, ni sātys?

Ar zūbim sakūd pierstu da ašņam.

Upis iudinī īroksti golvonūs vuordus.

Redzi, kai jī aiztak, aiztak iz jiuru.

Redzi, kai naeistī nūsleikst pi laipom.

Komentari

Kalenders

May
16
Pīk
15:00 Izstuodis “Daugavpils telpā, lai... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Izstuodis “Daugavpils telpā, lai... @ Latgolys Centraluo biblioteka
May 16 @ 15:00 – 16:30
16. majā 15.00 stuņdēs Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a, Daugovpilī) Nūzaru literaturys sektorā sevkurs interesents teik aicynuots iz izstuodis “Daugavpils telpā, laikā un dziesmā” atkluošonu. Izstuode veļteita piļsātai i dzīsmei – Daugovpilei, kas itūgod[...]
16:00 13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
May 16 @ 16:00 – 17:30
13. Storptautyskajā keramikys muokslys simpozejā pīsadola pīcpadsmit muokslinīku nu septeņu vaļstu: Viktorija Maroti (Viktória Maróti, Ungareja), Brita Dīrnesa (Brit Dyrnes) i Eivinns Solli (Eyvind Solli, Norvegeja), Teodora Cirakoglu (Theodora Tsirakoglou, Grīkeja), Narankhū Sukhburens (Narankhuu Sukhburen,[...]
May
17
Sai
all-day Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 17 all-day
Gleznuotuojs, Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis docents Anatolijs Zelčs rodūšajā darbeibā puorsvorā zynoms kai portreta i figuraluos gleznīceibys žanra puorstuovs, realismu savynūt ar robustu materialitati, smolku detalizaceju i sarkastisku ironeju. Tok itūreiz izstuodē “61. kilometrs”[...]