Dialogi

Puorskaitūt nasenejūs latgalīšu blogus, pazaruoda kūpeja problēma – naregulara rokstu publiciešona tymūs pat blogūs. Tai poš i maņ. I kas jūs skaita, i kam jī vajadzeigi. Vaira jau pošim sev. Tok atsazeistu – breivuokā šaļtī proskrīnu i apsaveru, kas nūteik cytūs. Dažreiz ira tai, ka es rokstu iz papeira tū, kū grybu pascēt elektroniski. Sova veida romaņcika. Dīnā viņ 24h. Juoatrūn laiks i mīgam. Dažreiz. Juosoka nu bārnu leksikys – Jo audz leluoks, jo dzelu i dzeleņu napalīk mozuok.

Atbraucūt nu Pūlejis EVS (European Voluntary Service), ruodīs ka breivpruoteigūs tema palīk popularuoka. Tys prīcei. Bet naprīcei tys – ļauteņi, es asu atsagrīzīs. Ar tū dūmojūt, ka (dažreiz i breivpruoteigi – pīspīdu, kai krīvu armejā) miļjons dzelu navar darēt i izdarēt. Nu dažom sovom mistiskuom jau atsakrotu, kai nu pi pierstu golu dazazeidušom maileitem. Tys vot īvods tam, ka, ja cylvāks tev dažreiz pasoka – ka nav ni laika, ni gribiešonys – to varbyut tai ari ir. A na jau – a, kai ta tu nū… tu tok lobs.. i uzmet lyupu. Tys nikas,maņ buļbu raža divreiz leluoka. Itei taida ilga kaukšona, bet par sļiktū kuram ir juopalīk. Tai vot i saīt – kai muoku tai maunu.

Piec vīnys sarunys dr.lv čatā, vīna podružka pascē cīš šmukai – kur suokuos zynuotne, tī beidzās muoksla – tai varātu nūsaukt munu niulinejū etapu. Vysaidi dzeivis pagrīzīņi. Kai ari EVS :-} Interesantys vibrācejis augstškolā.Vot.

Atsagrīžom pi podružkom. Braucūt vīnreiz auteņā iz Rēzekni, satyku tī vīnu cytu. Aizarunuom par pasuokumim. Kai reize i saguo, ka tymā nedelis nūgalē nūtyka “Upeitis Uobeļduorzs”. Jei prosa – A deļkuo pi myusu nikas nanūteik? Nav kur aizīt… – Es soku – Attīksmis vaicuojums.-  Daudzi jo daudzi uzdūd sev, cytim, “RV”, orākulim vaicuojumus – kod Rēzeknē byus kaida vīta (bārs,klubs,krūgs, i.t.t), kur n o r m ā l i  aizīt, patusēt, atsapyust? Tūpūšuo koncertzāle nikod sevi naatpeļneis, tys jasna. Bet Rēzeknē krūgu/klubu uzturēt ir interesanti, pylsātā, kur nu attīceigim kontingentim bais pošai policejai + apsorgi “vysus pazeist”. Tī ir uzjiemieju korstī akmineiši i treisstyureiši.

A tod maņ pazaruodē vaicuojumi – voi vyspuor myusem taida vīta, kur n o r m ā l i  aizīt, patusēt, atsapyust vajadzeiga?! Cik mes poši asom aizstaiguoš iz vītejūs teatru izruodem, muokslys izstuodem, baroka, jazz festivalim. i.t.t, kas nūteik tepat. I kū mes saprūtam ar vuordu atsapyust. I cik ilgi TEI vīta varātu pastuovēt? Kotru dīnu jau naīsi… I koč voi mes zynom, ka myusem ir vīns nu profesionaluokajīm amateru teatrim? Sovā zemē pravīšus natzeist. Tys ari jasna.

[Pīmāram – Viļņā ir Pasaulis leimeņa teatris, bez sovom telpom i bez nikaida vaļsts finansiejuma.]

Tok ni par teatrim es runoju. Tok kūpsummā …

Par attīksmem.

Komentari