Dzeivuo muzyka

Paguojušā nedeļgolā – 28. i 29. oktobrī Reigā i Gulbenis nūvoda Lizumā nūtyka tautys muzykys festivals „Dzeivuo muzyka”, kurymā tyka runuots par Baltejis daudzsteigu instrumentu spēli – pošu reizi ir īguļdeits īvarojams dorbs etnografiskūs kūkļu spēlis tradiceju atjaunuošonai, nu mozuok pazeistama ir jaunlaiku daudzsteigu instrumentu saime, kas bolstuos senajā kūklis spēlē i dzeiva ir sasaglobuojuse leidz myusdīnom. Nu 19. godu symta vyds, dalieji izmantojūt aizgiutus instrumentu paraugus, veiduojuos unikali vītejī instrumenti i spēlis pajiemīni. Festivalā zynuot grybātuoji tyka īpazeistynuoti ar pusdyuru kūklem ci caurspielejamom ceitarom (sauktys ari par Latgolys kūklem i vysvaira izplateitys Zīmeļlatgolā), pūgu i dyuru ceitarom, kai ari cymbalom, tū spielmanim i vītu dzeivajuos muzicēšonys tradicejuos.

Festivala ūtrymā dīnā – Lizuma kulturys nomā beja īspieja sasatikt ar instrumentu spēlis vecmeistariem ari nu Zīmeļlatgolys – Juoņs Uzkliņģis nu Žīgurim ruodeja i stuosteja par Latgolys kūklis spēli – jis ir ari vīns nu rešajim muzykantim, kas vēļ jādz spēlēt itū instrumentu, koč ari seņuok tys beja cīši izplateits (vaira par Juoni – īroksta fragmentā). Lūceja Keiša nu Baļtinovys i Helēna Ločmele nu Viļakys īpazeistynuoja ar sovu prasmi i pīredzi dyuru ceitarys spēlēšonā. Kai stuosteja Helēna Ločmele, ceitaru suokuse spēlēt jau bierneibā – paslapan nu lelajim bruolim, kuri jai tū naļuove, beistūtīs, ka mozuo muosa instrumentu viņ sabūjuos (vaira par juos pīredzi var nūsaklauseit īroksta fragmentā).

Piec meistarklasem izskaneja tautys muzykys koncerts, kurymā pīsadaleja kapelys nu vysys Latvejis. Latgolys nūvods beja kupli puorstuovāts tai līcynūt par dzeivajom kapelu spēlis tradicejom nūvodā ari myusu dīnuos. Ar dzīsmem i instrumentu spēli skateituojus prīceja Baļtinovys i Žīguru kapelys, Viļakys folklorys kūpys „Atzele” muzykanti, kai ari Dekšāru kapela „Sovējī”.

Dalykumā obrozi nu koncerta i īrokstu fragmenti nu meistarklasem (atlaidit par skanis kvalitati – kaidys nu īspiejis beja, ar taidom raugu pasadaleit).

Edeite

Lūcija Keiša (Baļtinova) Sokit bruoli, sokit muosys by Edeite

Jānis Uzkliņģis – Žīguri by Edeite

Helēna Ločmele – Viļaka by Edeite

Baļtinovys kapela

Žīguru kapela

Dekšāru kapela “Sovējī”

Viļakys folklorys kūpys “Atzele” muzykanti

Kalenders

May
12
Ūtr
15:00 Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 12 @ 15:00 – 16:30
Māra Čačkys personalizstuode konceptualizej zīdiešonu kai eksistencialu stuovūkli, na attālojamu motivu. Tys ir dzeivis pūsmys, kad sakruotuo pīredze daboj radzamu formu – na kai kulminaceja, bet kai laika brīdynuota byušonys kluotyn kvalitate. Dorbu pamatā ir[...]
May
15
Pīk
16:00 Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
May 15 @ 16:00 – 17:30
15. majā 16 stuņdēs ar izstuodis atkluošonu Rotko muzejā nūsaslēgs 14. Storptautyskais keramikys muokslys simpozejs “Ceramic Laboratory 2026”, atruodūt pīcpadsmit muokslinīku dorbus, kas radeiti treis nedelis ilgā rodūšā rezidencē Daugovpilī. Simpozejā i izstuodē pīsadola Robins[...]