Dzeivuo muzyka

Paguojušā nedeļgolā – 28. i 29. oktobrī Reigā i Gulbenis nūvoda Lizumā nūtyka tautys muzykys festivals „Dzeivuo muzyka”, kurymā tyka runuots par Baltejis daudzsteigu instrumentu spēli – pošu reizi ir īguļdeits īvarojams dorbs etnografiskūs kūkļu spēlis tradiceju atjaunuošonai, nu mozuok pazeistama ir jaunlaiku daudzsteigu instrumentu saime, kas bolstuos senajā kūklis spēlē i dzeiva ir sasaglobuojuse leidz myusdīnom. Nu 19. godu symta vyds, dalieji izmantojūt aizgiutus instrumentu paraugus, veiduojuos unikali vītejī instrumenti i spēlis pajiemīni. Festivalā zynuot grybātuoji tyka īpazeistynuoti ar pusdyuru kūklem ci caurspielejamom ceitarom (sauktys ari par Latgolys kūklem i vysvaira izplateitys Zīmeļlatgolā), pūgu i dyuru ceitarom, kai ari cymbalom, tū spielmanim i vītu dzeivajuos muzicēšonys tradicejuos.

Festivala ūtrymā dīnā – Lizuma kulturys nomā beja īspieja sasatikt ar instrumentu spēlis vecmeistariem ari nu Zīmeļlatgolys – Juoņs Uzkliņģis nu Žīgurim ruodeja i stuosteja par Latgolys kūklis spēli – jis ir ari vīns nu rešajim muzykantim, kas vēļ jādz spēlēt itū instrumentu, koč ari seņuok tys beja cīši izplateits (vaira par Juoni – īroksta fragmentā). Lūceja Keiša nu Baļtinovys i Helēna Ločmele nu Viļakys īpazeistynuoja ar sovu prasmi i pīredzi dyuru ceitarys spēlēšonā. Kai stuosteja Helēna Ločmele, ceitaru suokuse spēlēt jau bierneibā – paslapan nu lelajim bruolim, kuri jai tū naļuove, beistūtīs, ka mozuo muosa instrumentu viņ sabūjuos (vaira par juos pīredzi var nūsaklauseit īroksta fragmentā).

Piec meistarklasem izskaneja tautys muzykys koncerts, kurymā pīsadaleja kapelys nu vysys Latvejis. Latgolys nūvods beja kupli puorstuovāts tai līcynūt par dzeivajom kapelu spēlis tradicejom nūvodā ari myusu dīnuos. Ar dzīsmem i instrumentu spēli skateituojus prīceja Baļtinovys i Žīguru kapelys, Viļakys folklorys kūpys „Atzele” muzykanti, kai ari Dekšāru kapela „Sovējī”.

Dalykumā obrozi nu koncerta i īrokstu fragmenti nu meistarklasem (atlaidit par skanis kvalitati – kaidys nu īspiejis beja, ar taidom raugu pasadaleit).

Edeite

Lūcija Keiša (Baļtinova) Sokit bruoli, sokit muosys by Edeite

Jānis Uzkliņģis – Žīguri by Edeite

Helēna Ločmele – Viļaka by Edeite

Baļtinovys kapela

Žīguru kapela

Dekšāru kapela “Sovējī”

Viļakys folklorys kūpys “Atzele” muzykanti

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]