Kai Latgola izavēre 19. godu symta pādejā caturksnī?
Īskotu par Latgolys ainavu 19. godu symta ūtrajā pusē var giut nu pūļu muokslinīka Napoleona Ordys (1807 – 1883) dorbim. Lai gon N. Orda Latgolā ir uzaturejs nailgu laika pūsmu 1985. i 1986. godā, leidz myusu dīnom ir sasaglobuojuši vairuoki juo dorbi, kurūs radzamys Latgolys muižys i bazneicys. Muokslinīks, byudams pīdereigs augstuokajom sabīdreibys aprindom, uzaturēja pi vītejim Latgolys muižnīkim, zeimejūt i akvarelejūt muižys, bazneicys i parkus. Ir zinoms, ka N. Orda ir pabejs Daugpilī, Leiksnā, Preiļūs, Anspokūs, Ludzā, Kruoslovā kai arī cytuos vītuos. Eipaši daudz dorbu muokslinīks ir radejs saisteibā ar Kruoslovu, izveidojūt vasalu zeimiejumu sereju.
Daži nu Napoleona Ordys dorbim:
Anspaku muiža
Leiksnys muiža
Preiļu muiža
Varakļuonu muiža
Varakļuonu bazneica
Cytus N. Ordys dorbus var apsavērt ite http://www.pinakoteka.zascianek.pl/Orda/Index.htm
Vysi attāli jimti nu http://www.pinakoteka.zascianek.pl/Orda/Index.htm
Sagataveja: Vineta Vilcāne
Leidzeigī roksti:
Izveiduota vysu Latgolys bazneicu karte Juļs 14, 2020 
20. godu symta Latgola atpyutnīku acim Augusts 7, 2020 
Lūznovā atkluos Latgolys Pūdnīku dīnu izstuodi Septembris 9, 2020 
Komentari