Kai Latgola izavēre 19. godu symta pādejā caturksnī?

Īskotu par Latgolys ainavu 19. godu symta ūtrajā pusē var giut nu pūļu muokslinīka Napoleona Ordys (1807 – 1883) dorbim. Lai gon N. Orda Latgolā ir uzaturejs nailgu laika pūsmu 1985. i 1986. godā, leidz myusu dīnom ir sasaglobuojuši vairuoki juo dorbi, kurūs radzamys Latgolys muižys i bazneicys. Muokslinīks, byudams pīdereigs augstuokajom sabīdreibys aprindom, uzaturēja pi vītejim Latgolys muižnīkim, zeimejūt i akvarelejūt muižys, bazneicys i parkus. Ir zinoms, ka N. Orda ir pabejs Daugpilī, Leiksnā, Preiļūs, Anspokūs, Ludzā, Kruoslovā kai arī cytuos vītuos. Eipaši daudz dorbu muokslinīks ir radejs saisteibā ar Kruoslovu, izveidojūt vasalu zeimiejumu sereju.

Daži nu Napoleona Ordys dorbim:

Anspaku muiža

Leiksnys muiža

Preiļu muiža

Varakļuonu muiža

Varakļuonu bazneica

Cytus N. Ordys dorbus var apsavērt ite http://www.pinakoteka.zascianek.pl/Orda/Index.htm

Vysi attāli jimti nu http://www.pinakoteka.zascianek.pl/Orda/Index.htm

Sagataveja: Vineta Vilcāne

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.