Jaunais 2013. gods Rēzeknis Augstškolys Eiropys Socialuo fonda finansātuo projekta „Teritorialuos ideņtitatis lingvokulturologiskī i socialekonomiskī aspekti Latgolys regiona atteisteibā” (2009–2012) dalinīkim ir suocīs ar treju goda dorbu prezentaceju. Ir izguojuse „Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica”, kurymā popularzynuotniskā volūdā tīk skaidruota Latgolys kulturys telpys sovpateiba. Vuordineicu skaitietojim pīduovoj 23 autoru kolektivs, kas puorstuov humanitaruos i socialuos zynuotnis.

Izdavums „Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica” ir veids, kai, realizejūt storpnūzaru pietejumu, zinuotniskys atzinis padareit zynomys plašuokai sabīdreibai. Vuordineicai ir vairuoki aizdavumi:
– paleidz definēt KAS i KAIDS ir latgaliskais latvyskums, kai tys varātu veiduotīs iz prīšku,
– izceļ latgalīšim sovpateigys viertebys, kas saglobuotys, nasaverūt iz daudzajim nagativajim viesturiskajim i socialajim faktorim,
– konstruej aprisis Latgolys latvīša kulturys telpai i mentalitatei.
Tei ir daudzvolūdu enciklopediska rakstura vuordineica, škirkļu aproksti tymā dūti 4 volūduos: latgalīšu, latvīšu, angļu, krīvu. Teiri tehniski vuordineica sova leluo apjūma dieļ ir izdūta divūs siejumūs: 1. siejums latvīšu i krīvu volūdā, 2. siejums – latgalīšu i angļu volūdā. Latvīšu i latgalīšu volūdā škirklis ir dūts pylnā apjūmā (~1–3 lpp.), bet krīvu i angļu volūdā ir skaitami eisynuotī varianti.

Tei ir pyrmuo taida tipa vuordineica Latvejā, metodologejis ziņā ari plašuokā areālā, kas snādz Latgolai rakstureigu zeimu, simbolu (konceptu) skaidruojumu viesturiskā, folklorys i myusu dīnu perspektīvā. Nūteikti juoatzeimej, ka vīns nu vuordineicys izaicynuojumim beja ari tulkuojums. Eiapaši latgalīšu volūdā, kū tulkuotuoji – Sandra Ūdre i Ivars Magazeiņs – normēja i kuortuoja gondreiž kotrā puslopā.

Gruomotys prezentacejis pasuokumi paradzāti nu februāra da apreļam dažaiduos Latvejis vītuos. Pyrmuo prezentaceja nūtiks Rēzeknis Augstškolā 22. februārī. Izdavums pamatā tyks duovynuots bibliotekom, školom, muzejim, Rēzeknis Augstškolys sadarbeibys partnerim uorzemēs.

Sirsneigs paļdis juosoka tim cylvākim, kas byus ari eipašī gosti pyrmajā gruomotys prezentacejā. Tī ir sovys jūmys profesionāli, kas paleidzejuši šķirkļu tapšonā, bejuši ari pyrmī tuos skaitietuoji i kritiki.

Ceru, ka gruomota byus īrūsmis faktors jaunim pietejumim i dūs impulsu procesim, kas saistuos ar nūvada vuiceibys īvīsšonu školuos.

Ilga Šuplinska,
gruomotys zynuotniskuo redaktore