Latgolys zemnīku aizstuovs – Pīters Miglinīks

Latgolys zemnīku aizstuovs – Pīters Miglinīks

migliniksPīters Miglinīks dzims Zaļmuižys pogosta Miglinīku sādžā Ludzys apriņčī 1850. goda 13. decembrī muižys puorvaļdnīka saimē. Miglinīka senči 16. gs beiguos īceļuoja Latgolā nu Kūrzemis nūvoda. Piec viesturiskom ziņom, juo senči pīderiejuši Kūrzemis hercoga breivļaudim, ari Latgolā jī beja breivi nu klaušom.

Miglinīki Latgolā pīderēja pi augstuokuos pylsūņu kuortys, kū tymā laikā sauce par „leimanim”. Pītera tāvam īsadeve dabyut atļuovi sovā dzeivis vītā, Nautrānu Miglinīkūs, izceļt školu. Bierneibu Pīters pavadeja kūpā ar muižys bārnim, bet piec dzymtbyušonys atceļšonys tāvs nu Zaļmuižys atsagrīze dzymtajā Miglinīku cīmā, kur palyka tikpat nabogs kai vysi zemnīki. Pīteram tūmār beja īspieja vuiceitīs sova tāva caltajā školā, kuru pabeidzs lyudze tāvu syuteit jū iz Rēzeknis piļsātys školu. Tāvam nabeja taidu leidzekļu, bet materialū atbolstu deve Zaļmuižys eipašnīks Rozenšilds-Pauliņš. Nu 1865. leidz 1866. godam jis apmeklēja Rēzeknis piļsātys školu, kur Miglinīks izcili vuiciejuos i školu beidze ar zalta medaļu.

Beidze Rēzeknis apriņča školu, bet cara vaļdeibys eistynuotuos puorsakrīvuošonys politikys deļ navarēja struoduot par školuotuoju. Ituos školys tūreiz deve tīseibys byut par tautškoluotuoju, bet Pīteram Miglinīkam taidu nabeja, partū ka jis beja katuoļs i latvīts. Lai varātu dabyut dorbu dzimtinē, jam vajadzēja byut par pogosta dorbveža paleigu.

Miglinīks suoce struoduot par skreiveri. Juo pyrmuo dorba vīta beja dzymtajā pogostā, Rogovkā, kur jis struoduoja par skreivera paleigu. Pīters Miglinīks īpazeistynuoja vītejūs zemnīkus ar pogostu puorvaļdis īkuortu. Muižnīceiba redzēja Miglinīka panuokumus zemnīku vydā, deļtam muižnīks Pauliņš aicynuoja Miglinīku pi sevis par rakstvedi Zaļmuižā, kur jis nūstruoduoja treis godus. Ite jis vuoce kūpā latgalīšu volūdā īspīstuos gruomotys i deve tuos zemnīkim skaiteit. Bet, tai kai taidu beja moz, jis skaiteja zemnīkim prīškā krīvu gruomotys, dūdams vajadzeigūs paskaidruojumus.

Pīters Miglinīks aizstuovēja zemnīku tīseibys, raksteja jūs vītā lyugumus, syudzeibys augšuok stuovūšom īstuodem, deve padūmus, tulkuoja i skaidruoja lykumus, kurus muižnīki naīvāruoja. Palyka pazeistams kai zemnīku tautys aizstuovs vysā Latgolā, it seviški Ludzys i Rēzeknis apriņčūs. Miglinīks bīži viņ rakstejs zemnīku lyugumus, īlykdams spolvys kuotu storp kuoju pierstim, lai augšuok stuovūšys īstuodis nūtycātu, ka lyugumus roksta zemnīki.

1871. godā Pīters Miglinīks suoce struoduot par skreiveri Vileks pogostā i pamateigi īsapazyna ar zemnīku dzeivi i vajadzeibom. Miglinīkam beja īspieja īsapazeit ar lykumim, īsadzilinuot politiskūs i saiminīciskūs vaicuojumūs, kai ari rast sakarus ar administrativajom personom iz vītys i Pīterpilī. Struoduodams Vilekī, suoce raksteit Pīterpilī iznuokūšom liberaluo vierzīņa krīvu gazetom, kur osai nūsastuoja pret muižnīceibu, kas apspīde sovys muižys ļauds i tūs vysaiži speidzynuoja. Kaidā nu rokstim jis muižinīkus beja nūsaucs par vylkim, bet zemnīkus par vuškom. Itaidu rokstu deļ beja spīsts pamest omotu Vilekī, partū ka tyka skaiteits par revolucionaru.

Kaidu laiku sātā nūdzeivuojs, Miglinīks 1874. g. dabuoja skreivera vītu Makašānu pogostā, natuoli nu Rēzeknis. Itymā vītā atsateistēja juo politiskuo darbeiba plašuok, bet ari pretinīku striči sasavylka ap jū cīšuok. Pi juo piec paleidzeibys vērsēs na tikai latvīšu, bet ari krīvu zemnīki. Jis izastuoja kai zemnīku aizstuovs tīsuos, i jam beja panuokumi.

Gryuts laiks beja, kod pi Miglinīka īsaroda Zaļmuižys zemnīki i syudzējuos par Rozenšildu-Pauliņu, kurs gribiejs apmuoneit zemnīkus, izdūdūt aktu, ka jī atasoka nu servitūtim, kas piec lykuma atļautu zemnīkim ganeit lūpus kungu mežūs. Kod Zaļmuižā nūdaga dziernovys, Miglinīku apvainuoja par muižys dziernovu i reju dadzynuošonu, arestēja i īlyka Ludzys cītumā. Zemnīki kotru dīnu brauce iz Ludzys cītumu pi Miglinīka, vede puortyku.

Piec cītumā nūsādātim 11 mienešim daguoja tīsa, kurys laikā Miglinīks nu apsyudzātuo palyka par apsyudzātuoju pret pošu muižnīku, i vysi zemnīki beja juo līcinīki. Ar Miglinīka lobvieļu i ītekmeigu krīvu apryndu guodeibu Miglinīks tyka attaisnuots, bet muižnīks atzeits par vaineigu. Muižnīkam Pauliņam atjēme vaļsts apbolvuojumus i apriņča muižnīceibys prīkšnīka omotu.

Pīminiešonys vārta ir Pītera Miglinīka literaruo darbeiba. Jis ir saceriejs dzejūļus i dzīsmis, tūs saturs ir par tautys pūstu, naapmīrynuoteibu ar dzeivis kuorteibu, taisneibys i breiveibys ilgom. Daudzi dorbi guojuši zudumā, cyti 20. i 30. godūs publicāti Latgolys presē. Miglinīks beja sabīdriskys cylvāks. Beja muzikali apduovynuots, spieļuoja vijūli i gitaru, labi dzīduoja.

Miglinīks, sādādams cītumā, saslyma ar tuberkulozi i dreiž viņ ari nūmyra – 1883. godā, tikai 33 godu vacs. Teik runuots, ka pyrms nuovis pi juo guojuši zemnīki piec padūmim, bet Miglinīka pādejī vuordi asūt bejuši: „Es mierstu, bet taisneiba uzvarēja.” Latgalīšu zemnīku aizstuovs tyka apglobuots Nautrānu pogosta Desetnīku kopūs.

Pīters Miglinīks atstuojs aiz sevis daudzys pamuoceibys, kurys vēl jūprūjom ir aktualys. Par taidom var minēt – ceineitīs par taisneibu, mīļuot sovu tāvu zemi, turētīs pi tautys tykumim i paražom, nasakaunēt nu dzymtuos volūdys, vuiceit bārnim sovus rokstus i syuteit školā, ticēt i cerēt iz lobuokim laikim. Pīters Miglinīks nanūlīdzami ir vīns nu spylgtuokajim Latgolys kulturys puorstuovim drukys aizlīguma laikā.

Roksta autore: Rita Gruševa
Karteņa: nekropole.info

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.