Rogovkā pīminēs Ontonu Kūkuoju

Rogovkā pīminēs Ontonu Kūkuoju

23. decembrī 15.00 stuņdēs Nautrānu sporta hallis – kulturys noma izstuožu zalā nūtiks Ontona Kūkuoja pīminis pasuokums “Ontons storp sovejim”.

ontons kukojs22Taišni Ontona Kūkuoja dzimšonys dīnā tieļneica Svetlana Skačkova-Marčenko, kura ir autore Kūkuoja pīminekļam pi Latgolys Kulturviesturis muzeja Rēzeknē, nautrānīšim duovuos pīminekļa maketu.  Ontons Kūkuojs dzims 1940. goda 23. decembrī Nautrānu pogosta Rudukūs kaļva saimē. Vuiciejīs Nautrānu vydsškolā, Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā i Latvejis Muokslys akademejā. Kūkuojs beja pazeistams kai kulturys darbinīks, kura uzmaneibys lūkā beja literatura, muoksla, teatris i kina, kulturviesturis pietnīceiba.

Dzeju publiciejs nu 1969. goda, Kūkuoja dzejūli apkūpuoti kruojumūs “Māla vezums”, “Vāraunieks”, “Sovā saimē”, “Mīlesteiba, lelais Līpukolns”, “Oka”, “Klēpis”, “Sāta”, “Kur ņemies, spēks”.

Muokslys jūmā labi zynoms ar sovim dorbim pasteļa tehnikā, kurūs vysbīžuok radzami Nautrāni, Kuorsova, Ludza. Ontons Kūkuojs struoduojs ari par dekoratoru Rēzeknis Tautys teatrī.

1974. godā lelu sabīdreibys interesi pīsaistieja Latgolys folklorys uzvadums “Kuozys Latgolā”, kura režisors i dramaturgs beja Kūkuojs. Aktermuokslā Ontons Kūkuojs sevi pīruodieja Rēzeknis Tautys teatra izruodēs, kai ari kinuos “Cylvāka bārns” i “Trīs minūšu lidojums”. Ontons Kūkuojs beja iniciators vairuoku pīminis zeimu izveiduošonai Nautrānū pogosta Miglinīkūs, Kuorklinīkūs, Dekterūs, Lyuzinīkūs, Pujatūs i Rudukūs.

Kūkuojs bejs ari pedagogs Nautrānūs i Rēzeknē, kai ari Ludzys muokslys školys direktors. 2001. godā Ontonam Kūkuojam tyka daškierts Catūrtuos škirys Treju Zvaigžņu ordeņs, nu 2006. godā tyka padūta ari Leluo folklorys goda bolva par myuža īguļdiejumu.

Ontons Kūkuojs myužeibā nūguoja 2007. goda 18. aprelī i tyka paglobuots Desetnīku kopūs.

 

Ziņu sagataveja: LaKuGa
Karteņa: diena.lv

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]