Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss/Videjuos grupys dorbi I

Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss/Videjuos grupys dorbi I

Ari itūgod LaKuGa pīduovoj puorskaitet latgaliski topušūs dorbus Latgolys lauku školu jaunradis konkursa ītvorūs, kas veļteits  literatei Naaizmierstulei. Konkursa tema beja “…soki, kū gribi dzeivē sasnēgt? Uz kū nasās tovs prōts un sirds?”. Itūreiz pīduovojam puorskaiteit daļu nu videjuos grupys (8.-9. klase) dorbu.

Autore: Agnese Broka, Bruoļu Skryndu Atašīnis vydsškolys 8. klasis škoļneica

Dzeivis pītura

Kas es asu un iz kū nasās muna sirds? Tys ir gryuts vaicuojums. Muns pruots nav leidzsvorā ar sirdi.

Pruots soka kaut kū, bet sirds pavisam kū cytu. Bet kū es grybu? Drūši viņ vysi atsaceitu – es grybu pīpiļdeit sovus sapynus, kaut kū sasnēgt… bet…? Es ar tū grybu, bet kas maņ ir vajadzeigs? Es tik bīži dūmoju, kaida ir dzeivis jāga. Tai ari kotru reizi nasaprūtu. Varbyut asu par jaunu, lai par tū sprīstu.

Vīnu es zynu nūteikti, maņ vysusvareiguokais ir Jis. Bez Viņa es nikur naīmu. Jis dzeivoj munā pruotā un sirdī. Es bez Juo navaru dzeivuot. Kas ir Jis? Tys ir Dīvs. Es navaru īsadūmot sovu dzeivi bez juo. Jis maņ paleidz izavēlēt gryutūs, pareizūs lāmumus. Ja es asu nūsamaļdejuse nu ceļa, Jis mani izvad iz pareizuo ceļa.

Kū es grybu dzeivē sasnēgt? Es mekleju dzeivis pīturu. Kur tei ir? Kod es jū atrasšu? Kod es zynuošu, kū es grybu, kū sasnēgšu? Es sev izdūdu miļjons vaicuojumu. Kū es dareišu, ja es sevi pagaisynuošu? Vys tik dzeive ir pareisa, lai kū nūžālūtu, deļtuo smaidu, jo dzeive par jiusim narauduos.

Runojūt par tū, kas es grybātu kliut, es eisti vēl nazynu, bet es dūmoju, ka dzeivi saisteišu ar teatri, vysmoz, ka nakai profeseju, bet kai valis prīcu. Man cīši pateik tālot, paļdis Dīvam, ka munā cīmatā izaveiduoja bārnu un jaunīšu dramatiskais kolektivs. Es tī jiutūs kai trešajā sātā. Lai gon es dzeivē asu kautreiga, iz skotivis es atsaveru, tī es izlīku vysys sovys jiutys un emocejis. Ūtra profeseja, kurā es grybātum struoduot, ir saisteita ar latgalīšu volūdu. Man cīši pateik latgalīšu volūda. Es varu eistyn saceit, ka es asu Latgolys patriote. Muna saime, jo eipaši vacmama, ir īaudzynojuse tū patriotismu jau nu mozu dīnu. Tī, kur runoj latgaliski, es jiutūs tai, kai pi sovejim.

Latgola paliks vysod, lai kur es atsarostu, munā pruotā un sirdī. Un otkon es atsagrīžu pi sovu miļjons vaicuojumu…

Autore: Kristiāna Skutele, Prīkuļu pamatškolys 9. klasis škoļneica

Muokuļa maleņa – zuolis ciņs – motors – Jis

 Aiztaisi sovys acs i paraugi īraudzeit jaunā atkuopē raksteitū!

Jis sēd tī viers myusu iz muokuļa malenis, Jis vyscaur iraida bolts. Pi vīnys rūkys jam stuov bulta, bet pi ūtrys – lūks. Jis pajem bultu, izgrīž jamā zeimis deļ laimis, puorbrauc puor bultu ar sovom boltojom rūkom, Radeituoja rūkom, īlīk bultu lūkā i izsaun. Jis tū nanūmierkej, viņ nūvielej tai piec ceļuojuma pa Zemi atsagrīzt atpakaļ, jo mierķus, kas juosasnēdz, bulta poša izavielēs. Itei bulta, īsatrīcūt zemē, radeis jaunu dzeiveibu, kurai niu joizsuoc sovs, pošys izavalāts, ceļš, kurū īt…

Ka vēļ nasaproti, tod paskaidruošu taišni: itei bulta esi tu! Nu jau daudz kū dzeivē sasnēdzs, daudzus mierķus atrods i cauršuovis tūs. Drūsai viņ esi nūdūmuojs, voi esi izavielejs pareizū ceļu, pareizū mierki, voi vyspuor ir kaids īmeslis, deļ kam vēļ dzeivuot… Zyni, itī vaicuojumi mani plūseja jau iļgi, bet tod es pasaveru sev vysapleiki i radzu, ka vyss Juo radeitais, pat seikuokais kukaineits, ite ir svareigs, nikas navaida līks, ari es i tu. Bet mums, cylvākim, tys ir gryutuok saprūtams.

Šūvosor pieteju kaidu zuolis cini – lai cik bīžai jū nūgrauze gūvs voi kaids guojiejs jam izkuope viersā, jis naapsastuoja augt. Zuolis cineits otkon atauga, otkon tīcēs piec saulis, jis pat naraudzeja pasadūt i nūkaļst, jo cineiša mierkis beja baruot cytus ar sevi – zīduotīs. Zīmai atejūt, jis mīrapylns varēja īmigt i apsnigt. Kod īsasuoks jauns pavasars, cineits otkon augs i baruos cytus.

A tagad es tev izstuosteišu par tū, deļ kuo nadreikst sevi nūnycynuot. Īsadūmoj pasauli kai mašinis motoru – vīnuotu, perfektu i kusteibā. Redzi, motorā ir daudz detaļu, bet tī navaida nikuo līka, jimā ir tik, cik vajadzeigs, i ni mozuok, ni vairuok. Piļneigi vyss, kas iraida pasaulī, ir īkļauts itymā motorā, ari es i tu! Kotra skryuveite itymā motorā ir svareiga i naaizvītojama. Deļ tam nadreikst saceit, ka esi ite līks, kam tevis vyspuor vajaga, voi – vēļ trokuok – jimt i salauzt sovu bultu, sovu dvēseleiti, sovu dzeiveibu.

Nui, pīkreitu – atrast pareizūs mierķus ir gryušai, bet voi ta ir napareizi mierki? Kod asam mozi, myusu mierki ari ir mozi – dasadūrt pi mamys vaiga, aizruopuot leidz tētei voi paspert pyrmū sūli. Bet mes tok īsavuicejom staiguļuot, lai gon bīži krytom! Ar mierkim ir taipoš, ir juoīt iz sovim mierkim, koč kreitam – juosaceļ nu reizis iz reizi! Mes kotrys zynom sovus mierķus, jo Jis jūs ir pakuortojs tai, lai beidzamajā lyduojumā mes nūkliutu atpakaļ pi Juo.

Es caru, ka tu saprūti mani, ka tagad tu zyni sovus mierķus, jo eistūs mierķus izavielej sirds, kas iraida Juo izšauto bulta, kura sovu mierki nūteikti sasnēgs. Lai tev veicās i paleidz Dīvs!

 

Autore: Kristīne Mozule, Špoģu vydsškolys 9. klasis škoļneica

Nuokūtnis liduojums

Vysūs laikūs cylvākus vylynuoja nazynomais, naizprostais, i jī suoka izgudruot daudz dažaidys tehnikys, kura jim paleidzētu atkluot jaunū, vēļ nazynomū. Tai sovulaik tyka izgudruots velosipeds, motocikls, mašyna, viļcīns, lidmašyna i vēļ daudzi cyti transporta leidzekli. Cylvāki ar jūs paleidzeibu varieja dzeižuok tikt jim vajadzeigajā vītā. Transporstam šūbreid ir lela nūzeime Latvejis vaļsts attīsteibā – uotruoka sasazynuošona storp Latvejis regionim, kai ari storp Eiropys i pasauļa vaļstim, i eipaši uotrys myusdīnuos ir klivs gaisa transports. Kai vīns nu taidu puorsavītošonys leidzekļu ir lidmašyna.

Lai veiksmeigi varātu atsateisteit aviaceja Latvejā ir vajadzeigi kvalificāti struodnīki itamā nūzarē. Myusu mozajā Latvejā ari vuica jaunīšus par pilotim, i es nūliemu paraudzeit sovus spākus itamā profesejā – byut par pilotu. Tys mož skaņ jūceigi, bet ir sīvītis, kurys izavuiceija par kosmonautim, i tys ir daudz gryutuok, kai byut par pilotu, vysmoz es tai dūmoju. Koč gon kotrā profesejā ir sovys gryuteibys, kurys ar lelu grybysspāku i mierķtīceibu var puorvarēt.

Itū profeseju es izavieļiejūs par tū, ka man cīši pateik ceļuot, i pyrmais muns tuoļuokais ceļuojums beja iz Angļeju ar lidmašynu. Tei cikom ir vīneiguo reize, kod es liduoju ar lidmašynu, bet es caru, ka na pādējuo. I nuokūtnē es varātu byut na tikai pasažers, nu i pilots, i tod varātu pīsapiļdeit muna vieliešonuos– īraudzeit daudz jaunu vaļstu, īpasazeit ar jaunim cylvākim.

Natuoļ nu munys dzeivis vītys – Daugovpilī planavoj atjaunuot lidūstu, kura sovulaik dorbuojuos. Muna baba stuosteja, ka tī varieja breivi, naduorgi i uotri aizliduot da Reigai. Es dūmoju, ka nu ituos lidūstys esameibys dabuotu daudzi Latgolys i cytu nūvodu dzeivuotuoji. Lai tū varātum atkluot, ir vajadzeigi na tikai jauni skrejceleni, lidmašynys i vadeibys tehnika, bet jauni, apvuiceiti, zynūši specialisti.

Cīši labi, ka myusu nalelajā Latvejā ari vuica aviacejis inženerus, kuri iz prīšku var kliut par pilotim. Lai tī varātu vuiceitīs ir juobyut izcylom zynuošonom vysūs prīkšmatūs, kurus vuica školā. Pilotu var saleidzynuot ar uorstu, kurš ir atbiļdeigs par cylvāku dzeiveibu, i, ka nabyus teicamu zynuošonu, liduojums var beigtīs letali na vīnam, bet vīnlaiceigi daudzim symtim cylvāku.

Es cenšūs labi vuiceitīs, lai varātu īsastuot Reigys Tehniskajā universitātē i caru, ka maņ tī patiks, i pīsapiļdeis muns sapyns – liduot.

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
15
Sai
all-day Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Jun 15 all-day
Nu 12. apreļa da 15. juņa Roberta Mūka muzejā Gaļānūs apsaverama muokslineicys Gitys Palmys gleznu izstuode “Vilcienu meitenes stāsts”. Izstuodē apsaveramys i vairuoku godu laika periodā radeituos, i publikai īprīšk naparuodeitys, kai ari pavysam jaunys[...]