Latgolys namaterialais kulturys montuojums: Upītes kulturtelpa

Latgolys namaterialais kulturys montuojums: Upītes kulturtelpa

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Vaļsts svātku laikā tyka apstyprynuotys Nacionaluo namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļaunamuos vierteibys, storp tom ir ari Upītes kulturtelpa. Itei jau ir pīktuo Latgolys vierteiba, kas īkļauta namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

Mierkis saglobuot montuojumu

Namaterialuo kulturys montuojuma saroksta mierkis ir saglobuot i nūdūt nuokušajom paaudzem namaterialū kulturys montuojumu kai Latvejis kulturys sovdabeibu i daudzveideibu aplīcynojūšu resursu. Sarokstam sevkurs var pīsaceit elementus, kas skaitomi par vaļsts aizsorgojamu namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu i kuru īkļaušonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba. Pyrmū reizi itymā sarokstā vierteibys īkļuove 2017. godā, vairums nu tūs ir pīdereigys Latgolai. 2017. godā nu Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove psaļmu dzīduošonu Zīmeļlatgolā, dzīduošonu ar pusbolsu, Latgolys mozūs bundzeņu – bubyna – spēlis tradiceju, myrušūs oficeja (saļmu) izpiļdeišonys praksi Vabalis i Leiksnys pogostūs. 2018. gods sarokstā nu Latgolys īkļauta tikai vīna vierteiba – Upītes kulturtelpa. Nuokušū Namaterialuo kulturys montuojuma pīsacejumu īsnīgšonu izsludynuos 2019. gods janvarī, i pīteikumu sagataveišonai dūs pusgodu laika.

Montuojuma dokumentiešona nu 20. g. s. 70. godu

Upītes kulturtelpa ir daļa nu viesturiskuo Abrinis apriņča i ir unikala ar saglobuotū i dzeivū Zīmeļlatgolys latvīšu aba latgalīšu kulturys montuojumu, tradicejom i volūdu. Upītes cīms atsarūn Vileks nūvoda Škilbanu pogostā, viņ dažus kilometrus nu Krīvejis rūbeža.

Kulturtelpys pamatu veidoj vītejuos folklorys i amatnīceibys montuojuma apzynuošona, vuiceišonuos i nūdūšona nuokušajom paaudzem. Kas svareigi, itymā procesā pīsadola treis paaudzis, suocūt ar mozim bārnim i beidzūt ar siermgaļvim.

Rūtaļa “Lidu, lidu vanadzini” 2010. godā. Karteite: L. Spridzāne.

Upītes tradiceju saglobuošonā lela nūzeime ir Namaterialuos kulturys montuojuma centram “Upīte” i vītejim folklorys kolektivim.

Upītes kulturtelpa ir suokuse veiduotīs 20. godu symta 30. godūs, bet, veidojūtīs kolhozim piec Ūtruo pasauļa kara, tyka radeits īdeiglis Upītes cīmam. 1981. godā par Upīti nūsauce kolhoza centralū cīmu, kas izauga ap školu.

Upītes bārnu folklorys kūpa čyguonūs 1997. gods Zīmyssvātkūs. Karteite: I. Slišāne.

Upīti pieckara godūs par sovu dzeivis i dorba vītu izavielēja izdzeivuojušuo inteligence. 1970. godā Ontons Slišāns i Mikeļs Jermacāns suoce goreigūs i tautysdzīšmu vuokšonu, pīrokstūt i īrokstūt tuos magnetafona lentēs. 80. godūs suoce aktivi dorbuotīs tradicionaluos kulturys kūpieji. Dorbuojuos Upītes etnografiskais ansamblis, Upītes pamatškolys etnografiskais puļceņš i bārnu folklorys kūpa. Vāluok tradicionalū kulturu saglobuoja izveiduotuo muzykantu kapela, folklorys kūpa “Upīte” i Upītes Tautys noma bārnu i jaunīšu kapela. Cīma kulturtelpys saglobuošonā nūzeimeiga beja ari vītejuo škola, kuru slēdze ituo gods 1. septembrī.

Vyss nūteik latgaliski

Vīna nu Upītes kulturtelpys bogoteibu ir latgalīšu volūda – Zīmeļlatgolys izlūksne, ite vyss nūteik latgaliski, suocūt nu pasuokuma afišu i beidzūt ar pasuokumu vadeišonu. Upītes cīms atpazeistameibu Latvejā īmontuoja ar kasgadejū latgalīšu muzykys i aiļu festivalu “Upītes uobeļduorzs”, kas septembrī nūteik jau nu 2002. gods.

Upītē ir sasaglobuojuse i teik izkūpta goreigūs dzīšmu dzīduošonys tradiceja – gon maja dzīduojumi pi krysta, gon saļmu dzīduošona par myrušajim. Teik īsavuiceiti jau savuoktī i dažaidūs olūtūs atrūnamī vītejuos folklorys īroksti, nūteik tikšonuos ar teiciejim, vuicūtīs tolku bolsus, dzīduošonu ar pusbolsu, ūtruo bolsa izkopšanu, zagiuzes bolsu/pavasara bolsu, rudiņa bolsu/kuozu dzīsmis, kaladuošonu, rūtuošonu i c.

Garmoškys spieliešonys meistari i īsuocieji 2008. godā. Karteite: A. Slišāns.

Upīte ir ari gondreiž vīneigais regions Zīmeļlatgolā, kur īdzeivuotuoji tik plašā mārūgā izzynoj, pietej, sagloboj i atteista, i nūdūd tuoļuok senejūs daņčus, rūtalis i kaitys. Nateik aizmiersts ari par senejūs latvīšu godskuortu svieteišonu, dorbojās ari tautys muzykanti.

Bolsts – Slišānu saime

Upītes kulturtelpys uzturiešonā lela nūzeime bejuse Slišānu saimei. Tāvs Ontons Slišāns, kurs itūgod svieteitu 70 godu jubileju, ir bejs folklorys kusteibys pamatliciejs itymā apleicīnē, ideju generators, patriots i nūvodpietnīks. Ontona sīvai Irēnai Slišānei beja lela lūma tradicionaluos kulturys nūdūšonā nuokušajom paaudzem. Juos meita Annele Slišāne, kura veiduojuse unikalū projektu “#100dečiLatvijai”, turpynoj ausšonys tradiceju izkūpšonu, senejuo omota prasmis savejūt ar jaunradi. Andris Slišāns turpynoj sova tāva i muotis īsuoktū dorbu folklorys kusteibā, Upītes kulturys telpys saglobuošonā i atteisteišonā pīsadola ari Andra sīva Ligita Spridzāne, īsasaista ari jūs brāni. Upītes kulturtelpā itūšaļt dorbojās ap 30 cylvāku, uzturūt senejū montuojumu i nūdūdūt tū nuokušajom paaudzem.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar bīdreibu “Upītes jauniešu folkloras kopa” ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms