Latgolys namaterialais kulturys montuojums: Upītes kulturtelpa

Latgolys namaterialais kulturys montuojums: Upītes kulturtelpa

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Vaļsts svātku laikā tyka apstyprynuotys Nacionaluo namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļaunamuos vierteibys, storp tom ir ari Upītes kulturtelpa. Itei jau ir pīktuo Latgolys vierteiba, kas īkļauta namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

Mierkis saglobuot montuojumu

Namaterialuo kulturys montuojuma saroksta mierkis ir saglobuot i nūdūt nuokušajom paaudzem namaterialū kulturys montuojumu kai Latvejis kulturys sovdabeibu i daudzveideibu aplīcynojūšu resursu. Sarokstam sevkurs var pīsaceit elementus, kas skaitomi par vaļsts aizsorgojamu namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu i kuru īkļaušonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba. Pyrmū reizi itymā sarokstā vierteibys īkļuove 2017. godā, vairums nu tūs ir pīdereigys Latgolai. 2017. godā nu Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove psaļmu dzīduošonu Zīmeļlatgolā, dzīduošonu ar pusbolsu, Latgolys mozūs bundzeņu – bubyna – spēlis tradiceju, myrušūs oficeja (saļmu) izpiļdeišonys praksi Vabalis i Leiksnys pogostūs. 2018. gods sarokstā nu Latgolys īkļauta tikai vīna vierteiba – Upītes kulturtelpa. Nuokušū Namaterialuo kulturys montuojuma pīsacejumu īsnīgšonu izsludynuos 2019. gods janvarī, i pīteikumu sagataveišonai dūs pusgodu laika.

Montuojuma dokumentiešona nu 20. g. s. 70. godu

Upītes kulturtelpa ir daļa nu viesturiskuo Abrinis apriņča i ir unikala ar saglobuotū i dzeivū Zīmeļlatgolys latvīšu aba latgalīšu kulturys montuojumu, tradicejom i volūdu. Upītes cīms atsarūn Vileks nūvoda Škilbanu pogostā, viņ dažus kilometrus nu Krīvejis rūbeža.

Kulturtelpys pamatu veidoj vītejuos folklorys i amatnīceibys montuojuma apzynuošona, vuiceišonuos i nūdūšona nuokušajom paaudzem. Kas svareigi, itymā procesā pīsadola treis paaudzis, suocūt ar mozim bārnim i beidzūt ar siermgaļvim.

Rūtaļa “Lidu, lidu vanadzini” 2010. godā. Karteite: L. Spridzāne.

Upītes tradiceju saglobuošonā lela nūzeime ir Namaterialuos kulturys montuojuma centram “Upīte” i vītejim folklorys kolektivim.

Upītes kulturtelpa ir suokuse veiduotīs 20. godu symta 30. godūs, bet, veidojūtīs kolhozim piec Ūtruo pasauļa kara, tyka radeits īdeiglis Upītes cīmam. 1981. godā par Upīti nūsauce kolhoza centralū cīmu, kas izauga ap školu.

Upītes bārnu folklorys kūpa čyguonūs 1997. gods Zīmyssvātkūs. Karteite: I. Slišāne.

Upīti pieckara godūs par sovu dzeivis i dorba vītu izavielēja izdzeivuojušuo inteligence. 1970. godā Ontons Slišāns i Mikeļs Jermacāns suoce goreigūs i tautysdzīšmu vuokšonu, pīrokstūt i īrokstūt tuos magnetafona lentēs. 80. godūs suoce aktivi dorbuotīs tradicionaluos kulturys kūpieji. Dorbuojuos Upītes etnografiskais ansamblis, Upītes pamatškolys etnografiskais puļceņš i bārnu folklorys kūpa. Vāluok tradicionalū kulturu saglobuoja izveiduotuo muzykantu kapela, folklorys kūpa “Upīte” i Upītes Tautys noma bārnu i jaunīšu kapela. Cīma kulturtelpys saglobuošonā nūzeimeiga beja ari vītejuo škola, kuru slēdze ituo gods 1. septembrī.

Vyss nūteik latgaliski

Vīna nu Upītes kulturtelpys bogoteibu ir latgalīšu volūda – Zīmeļlatgolys izlūksne, ite vyss nūteik latgaliski, suocūt nu pasuokuma afišu i beidzūt ar pasuokumu vadeišonu. Upītes cīms atpazeistameibu Latvejā īmontuoja ar kasgadejū latgalīšu muzykys i aiļu festivalu “Upītes uobeļduorzs”, kas septembrī nūteik jau nu 2002. gods.

Upītē ir sasaglobuojuse i teik izkūpta goreigūs dzīšmu dzīduošonys tradiceja – gon maja dzīduojumi pi krysta, gon saļmu dzīduošona par myrušajim. Teik īsavuiceiti jau savuoktī i dažaidūs olūtūs atrūnamī vītejuos folklorys īroksti, nūteik tikšonuos ar teiciejim, vuicūtīs tolku bolsus, dzīduošonu ar pusbolsu, ūtruo bolsa izkopšanu, zagiuzes bolsu/pavasara bolsu, rudiņa bolsu/kuozu dzīsmis, kaladuošonu, rūtuošonu i c.

Garmoškys spieliešonys meistari i īsuocieji 2008. godā. Karteite: A. Slišāns.

Upīte ir ari gondreiž vīneigais regions Zīmeļlatgolā, kur īdzeivuotuoji tik plašā mārūgā izzynoj, pietej, sagloboj i atteista, i nūdūd tuoļuok senejūs daņčus, rūtalis i kaitys. Nateik aizmiersts ari par senejūs latvīšu godskuortu svieteišonu, dorbojās ari tautys muzykanti.

Bolsts – Slišānu saime

Upītes kulturtelpys uzturiešonā lela nūzeime bejuse Slišānu saimei. Tāvs Ontons Slišāns, kurs itūgod svieteitu 70 godu jubileju, ir bejs folklorys kusteibys pamatliciejs itymā apleicīnē, ideju generators, patriots i nūvodpietnīks. Ontona sīvai Irēnai Slišānei beja lela lūma tradicionaluos kulturys nūdūšonā nuokušajom paaudzem. Juos meita Annele Slišāne, kura veiduojuse unikalū projektu “#100dečiLatvijai”, turpynoj ausšonys tradiceju izkūpšonu, senejuo omota prasmis savejūt ar jaunradi. Andris Slišāns turpynoj sova tāva i muotis īsuoktū dorbu folklorys kusteibā, Upītes kulturys telpys saglobuošonā i atteisteišonā pīsadola ari Andra sīva Ligita Spridzāne, īsasaista ari jūs brāni. Upītes kulturtelpā itūšaļt dorbojās ap 30 cylvāku, uzturūt senejū montuojumu i nūdūdūt tū nuokušajom paaudzem.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar bīdreibu “Upītes jauniešu folkloras kopa” ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]