Kulturys tests: Kū zini par Valeriju Seili i juos laiku?

Kulturys tests: Kū zini par Valeriju Seili i juos laiku?

Testu sagataveja: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Jei taida latgalīšim vīneiguo. Šudiņdīnys 130 godu jubilare Valerija Seile (1891–1970) izcyla daudzuos jūmuos: pyrmuo latgalīte ar augstuokū izgleiteibu, vysaugšuok tykušuo storp Latvejis breivvaļsts politikem, izgleiteibys īstuožu vadeituoja i presis izdavumu dybynuotuoja, sabīdryska i kulturys darbineica, bibliografe i publiciste, vīneiguo latgalīte storp sova laika sīvītem pasauļa žurnalistikā Adolfa Dreslera gruomotā “Die Frau im Journalismus” (1936). Pīduovojam puorbaudeit zynuošonys par izcyluos latgalīšu sīvītis davumu i juos laiku 20 vaicuojumu testā, nu pīcu atbiļžu variantu izalosūt pareizū.

Rezultats

-
Print Friendly, PDF & Email

Print Friendly, PDF & Email

#1. Valerija Seile dzymuse tuolaika Rēzeknis apriņča Makašānu pogosta Seiļūs 1891. gods 10. junī (piec vacuo stila), tūgod itamā dīnā īkryta ari Vosoryssvātki. Kas tys par laiku beja Latgolai?

Iz prīšku

#2. Seiļu saime, Valerijai asūt viņ četrus godus vacai, devēs iz Sanktpīterburgu, latgalīšu sauktu Piceri. Kas tūlaik beja itei piļsāta?

Iz prīšku

#3. Latgolys ļaudim parūceiga tikšona iz Piceri beja pa dzeļžaceļu Sanktpīterburga–Varšava. Kurā godā jū pylnā garumā nūdeve ekspluatacejā?

Iz prīšku

#4. Pīterburgā Valerija ar izcylom sekmem vuicejuos fabrikys pamatškolā, piļsātys četrgadeigajā školā, Nikoforova privatajā sīvīšu gimnazejā, studēja Bestuževa augstuokajūs sīvīšu kursūs. 1916. godā vaļsts puorbaudejumus Valerija nūkuortuoja piec veirīšu programys i sajēme uzaicynuojumu gataveitīs profesurai. Kas finansiali nūdrūsynuoja jai ituos školys?

Iz prīšku

#5. Valerija ir pyrmuo latgalīte ar augstuokū izgleiteibu. Kū jei studēja?

Iz prīšku

#6. Valerija varēja veiduot zynuotneicys karjeru, a jei īsasaisteja latgalīšu sabīdryskā dorbā i politiskuos aktivitatēs. Kai sauc organizaceju, kas 1915.–1917. godā Picerī beja latgalīšu politiskais centrs?

Iz prīšku

#7. Latgolys zemnīku parteju puorstuovūšuo V. Seile beja Tautys Padūmis i Satversmis Sapuļcis Izgleiteibys komisejis prīšksādātuoja, kūpā ar socialdemokratem Aspaziju i Klāru Kalniņu, bezpartejiskū Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi vīnpruoteigi īsastuoja par sīvīšu vīnleidzeibu i par liberalu lauleibys lykumu. Deļkuo ļauds Latgolā, eipaši bazneickungi, sašuta ituo lykuma sakarā, apsauce Valeriju par breivdūmuotuoju i vaira par jū nabolsuoja?

Iz prīšku

#8. Nivīnai cytai Latvejis breivvaļsts politikei ījimt tik augstu omotu nav izadevs, viņ V. Seilei. Kas tys ir par omotu?

Iz prīšku

#9. Kaidu izgleiteibys īstuodi V. Seile vadeja nu 1923. gods leidz juos sliegšonai 1940. godā?

Iz prīšku

#10. Kaids ir V. Seilis leluokais davums gruomatnīceibā?

Iz prīšku

#11. Kai sauc V. Seilis suoktū izdavumu “seriju Latgolas mozajim laseitōjim” (1934)?

Iz prīšku

#12. Kura nu itūs gruomotu ir V. Seilis saraksteita?

Iz prīšku

#13. II pasauļa kara laikā, riskejūt ar dzeiveibu i izapeļnejūt vuocu okupacejis īstuožu napatyku, V. Seile kai omotpersona materiali atbaļsteja karā i represejuos cītušuos saimis, guoduoja par bārnu izgleiteibu, uzastuoja ar kulturizgleitojūšom runom, inicēja latgalīšu kulturys darbinīku pīminis pasuokumus i Latgolys kulturys dzeivis rūseibu, kai pyrmuo nūlyka vaiņuku pi 1943. godā atjaunuotuo Latgolys atbreivuošonys pīminekļa. Kaidu omotu V. Seile ījēme vuocu laikā?

Iz prīšku

#14. Padūmu vara 1946. godā V. Seili kai viesturis školuotuoju atlaide nu dorba Rēzeknis latvīšu vydsškolā, jai izadeve īsakuortuot Reigy 2. vydsškolā par krīvu volūdys školuotuoju. Ari Reigā jai naļuove struoduot. 1953. godā jai atjēme penseju i izlyka nu ustabenis komunalajā dzeivūklī. Kuram padūmu funkcionaram 1957. godā V. Seile raksteja lyuguma viestuli paleidzēt? Penseju jai atgrīze.

Iz prīšku

#15. Kur V. Seile ir paglobuota?

Iz prīšku

#16. Kurs ir Valerijis Seilis kopa pīminekļa autors?

Iz prīšku

#17. Kurs ir pīminis pluoksnis autors pi juos vadeituo školuotuoju instituta ākys Daugovpilī, Saulis īlā 1/3?

Iz prīšku

#18. Kurs ir krysta Valerijis Seilis dzymtuos sātys vītā autors?

Iz prīšku

#19. Kurs zynuotniskūs rokstu kruojuma “Acta Latgalica” laidīņs veļteits Valerijai Seilei?

Iz prīšku

#20. Kurā piļsātā ir Valerijis Seilis īla?

Gotovs!
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
24
Sai
20:00 Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Jul 24 @ 20:00 – 21:30
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona kūpā ar grupu "Dabasu durovys" @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
24. julī nu 20.00 leidz 21.30 Rībeņu jaunīšu centrā byus breivdobys gostu ustobys atkluošona i muzykaluo pastaiga kūpā ar grupu “Dabasu durovys”. 
Jul
25
Svā
09:00 Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Jul 25 @ 09:00 – 13:00
Bieržgalī Annys dīnu svieteis ar tiergu, V. Grappys zeimiejumu izstuodi “Rēzeknes novada sakrālais mantojums” bazneicys duorzā voi pi kulturys noma, kai ari ar misi bazneicā. Pi kulturys noma byus ari vysaidys radūšuos aktivitatis. 
Jul
26
Pyr
vysu dīnu Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Jul 26 vysu dīnu
Annys dīnu Nagļūs svieteis ar pogosta saiminīču peiragu izstuodi, rūkdorbu klubeņa “Rītava” darynuojumu izstuodi i folklorys kūpys “Skreine” muzykalu sveicīni vysom Annom i saiminīcem. 
12:00 Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jul 26 @ 12:00
Jaunuo Latgolys kongresa satura koncepcejis prezentaceja @ Varakļuoni, Borhu piļs
Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]