Kulturys tests: Kū zini par Valeriju Seili i juos laiku?

Kulturys tests: Kū zini par Valeriju Seili i juos laiku?

Testu sagataveja: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Jei taida latgalīšim vīneiguo. Šudiņdīnys 130 godu jubilare Valerija Seile (1891–1970) izcyla daudzuos jūmuos: pyrmuo latgalīte ar augstuokū izgleiteibu, vysaugšuok tykušuo storp Latvejis breivvaļsts politikem, izgleiteibys īstuožu vadeituoja i presis izdavumu dybynuotuoja, sabīdryska i kulturys darbineica, bibliografe i publiciste, vīneiguo latgalīte storp sova laika sīvītem pasauļa žurnalistikā Adolfa Dreslera gruomotā “Die Frau im Journalismus” (1936). Pīduovojam puorbaudeit zynuošonys par izcyluos latgalīšu sīvītis davumu i juos laiku 20 vaicuojumu testā, nu pīcu atbiļžu variantu izalosūt pareizū.

Results

-

#1. Valerija Seile dzymuse tuolaika Rēzeknis apriņča Makašānu pogosta Seiļūs 1891. gods 10. junī (piec vacuo stila), tūgod itamā dīnā īkryta ari Vosoryssvātki. Kas tys par laiku beja Latgolai?

Iz prīšku

#2. Seiļu saime, Valerijai asūt viņ četrus godus vacai, devēs iz Sanktpīterburgu, latgalīšu sauktu Piceri. Kas tūlaik beja itei piļsāta?

Iz prīšku

#3. Latgolys ļaudim parūceiga tikšona iz Piceri beja pa dzeļžaceļu Sanktpīterburga–Varšava. Kurā godā jū pylnā garumā nūdeve ekspluatacejā?

Iz prīšku

#4. Pīterburgā Valerija ar izcylom sekmem vuicejuos fabrikys pamatškolā, piļsātys četrgadeigajā školā, Nikoforova privatajā sīvīšu gimnazejā, studēja Bestuževa augstuokajūs sīvīšu kursūs. 1916. godā vaļsts puorbaudejumus Valerija nūkuortuoja piec veirīšu programys i sajēme uzaicynuojumu gataveitīs profesurai. Kas finansiali nūdrūsynuoja jai ituos školys?

Iz prīšku

#5. Valerija ir pyrmuo latgalīte ar augstuokū izgleiteibu. Kū jei studēja?

Iz prīšku

#6. Valerija varēja veiduot zynuotneicys karjeru, a jei īsasaisteja latgalīšu sabīdryskā dorbā i politiskuos aktivitatēs. Kai sauc organizaceju, kas 1915.–1917. godā Picerī beja latgalīšu politiskais centrs?

Iz prīšku

#7. Latgolys zemnīku parteju puorstuovūšuo V. Seile beja Tautys Padūmis i Satversmis Sapuļcis Izgleiteibys komisejis prīšksādātuoja, kūpā ar socialdemokratem Aspaziju i Klāru Kalniņu, bezpartejiskū Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi vīnpruoteigi īsastuoja par sīvīšu vīnleidzeibu i par liberalu lauleibys lykumu. Deļkuo ļauds Latgolā, eipaši bazneickungi, sašuta ituo lykuma sakarā, apsauce Valeriju par breivdūmuotuoju i vaira par jū nabolsuoja?

Iz prīšku

#8. Nivīnai cytai Latvejis breivvaļsts politikei ījimt tik augstu omotu nav izadevs, viņ V. Seilei. Kas tys ir par omotu?

Iz prīšku

#9. Kaidu izgleiteibys īstuodi V. Seile vadeja nu 1923. gods leidz juos sliegšonai 1940. godā?

Iz prīšku

#10. Kaids ir V. Seilis leluokais davums gruomatnīceibā?

Iz prīšku

#11. Kai sauc V. Seilis suoktū izdavumu “seriju Latgolas mozajim laseitōjim” (1934)?

Iz prīšku

#12. Kura nu itūs gruomotu ir V. Seilis saraksteita?

Iz prīšku

#13. II pasauļa kara laikā, riskejūt ar dzeiveibu i izapeļnejūt vuocu okupacejis īstuožu napatyku, V. Seile kai omotpersona materiali atbaļsteja karā i represejuos cītušuos saimis, guoduoja par bārnu izgleiteibu, uzastuoja ar kulturizgleitojūšom runom, inicēja latgalīšu kulturys darbinīku pīminis pasuokumus i Latgolys kulturys dzeivis rūseibu, kai pyrmuo nūlyka vaiņuku pi 1943. godā atjaunuotuo Latgolys atbreivuošonys pīminekļa. Kaidu omotu V. Seile ījēme vuocu laikā?

Iz prīšku

#14. Padūmu vara 1946. godā V. Seili kai viesturis školuotuoju atlaide nu dorba Rēzeknis latvīšu vydsškolā, jai izadeve īsakuortuot Reigy 2. vydsškolā par krīvu volūdys školuotuoju. Ari Reigā jai naļuove struoduot. 1953. godā jai atjēme penseju i izlyka nu ustabenis komunalajā dzeivūklī. Kuram padūmu funkcionaram 1957. godā V. Seile raksteja lyuguma viestuli paleidzēt? Penseju jai atgrīze.

Iz prīšku

#15. Kur V. Seile ir paglobuota?

Iz prīšku

#16. Kurs ir Valerijis Seilis kopa pīminekļa autors?

Iz prīšku

#17. Kurs ir pīminis pluoksnis autors pi juos vadeituo školuotuoju instituta ākys Daugovpilī, Saulis īlā 1/3?

Iz prīšku

#18. Kurs ir krysta Valerijis Seilis dzymtuos sātys vītā autors?

Iz prīšku

#19. Kurs zynuotniskūs rokstu kruojuma “Acta Latgalica” laidīņs veļteits Valerijai Seilei?

Iz prīšku

#20. Kurā piļsātā ir Valerijis Seilis īla?

Gotovs!

Kalenders

Nov
3
Svā
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Nov 3 @ 15:00 – 16:45
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]