Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nedelis kulturys īsacejumus pīduovoj šudiņdīnys jubilars – filologs, tulkuotuojs, poliglots, publicists, daudzu gruomotu autors i leidzautors, ābeču kolekcionars Jurs Cybuļs. Par sovu 10 330 ābeču kolekceju jis pastuosta vīnā nu īsacejumu, a pyrma – par sovom saknem Purlovā i tyvajā Plešovā dzymušū dūmubīdru Mikeli Bukšu (1912–1977). Sirsneigs sveicīņs Juram 70 godu dzeivis jubilejā nu portala lakuga.lv, a skaiteituojim – interesantu faktu dazynuošona.

Purlovys gruomotys trešais izdavums

Purlovys gruomotys tapšonys pamatā beja najaušeiba. Latvejis Universitatis Latvīšu volūdys instituta vadūšuo pietneica Dr. philol. Anna Stafecka maņ paduovynuoja Sarmītis Balodis “Kalnienas grāmatu“ (2008), kas stuosta par dzymtuos pusis kulturviesturi, eipašu uzmaneibu pīvieršūt vītejai izlūksnei. Anna beja ituos gruomotys zynuotniskuo redaktore. Īsapazeišona ar itū gruomotu beja kai zibiņa spierīņs nu skaidru dabasu, prūti, ka ir juobyun ari gruomotai par Bolvu nūvoda Lozdulejis pogosta apdzeivuotū vītu Purlovu. Laika gaitā gruomota ari topa. Itys ir jau trešais izdavums (īprīškejī 2011, 2014).

Gruomotys pyrmuo daļa īpazeistynoj ar Purlovys rasšonuos viesturi, juos īdzeivuotuojim i jūs nūsadarbuošonu. Itū informaceju papyldynoj dažaidi arhiva dokumenti i fotografejis. Leluokū daļu informacejis dabuoju, izvaicojūt sovu muoti i tāva bruoli Vuocejā. Nu 2007. goda janvara da 2015. goda augusta Purlovys vīneiguo pastuoveiguo īdzeivuotuoja beja muna muote Marta Cybule, tod te suoce dzeivuot vēļ div cylvāki.

Gruomotys ūtrajā daļā skaidruotys Purlovys izlūksnis raksteibys i izrunys golvonuos atškireibys saleidzynuojumā ar latgalīšu literarū volūdu, vītom ari ar latvīšu volūdu. Gramatikys sadaļā eisi raksturuotys vysys vuordu škirys. Ir īlykta vuordineica, kurā atrūnami sovpateiguokī Purlovys izlūksnis vuordi ar tulkojumu latvīšu volūdā, taipoš Purlovys izlūksnis vuordi Storpkontinentaluos vuordineicu serejis “Intercontinental Dictionary Series (IDS)” datu bazē i piec skaņu metodis sastuodeitais lementars.

Mikeļa Bukša dzymtuo vīta

Apmāram 6 km attuolumā nu Purlovys atsarūn Škilbānu pogosta Plešova (nasajaukt ar cytom Plešovom ci Pliešovom – red.), kur dzims latgalīšu literaturys i kulturys viesturnīks, volūdnīks Mikeļs Bukšs. Jis trimdā sarakstejs i izdevs vairuokus dorbus par latgalīšu literaturu i volūdu. M. Bukšs uzskota, ka latgaļu volūda ir trešuo dzeivuo baltu volūda, kam pīsavīnoju ari es.

Vairuok par M. Bukšu var skaiteit ITE.

Pasauļa tautu lementaru kolekceja

Ābecē kai iudiņa laseitē atspeid i laikmata praseibys, i tautys kulturys leidzīņs. Tei uzskotomi ruoda, kai kurai tautai dora golva i kai tei dūmoj par bārnim atīmūšajūs laikūs. Munā kolekcejā ir apmāram 10 330 ābeču nu 224 zemēm 1187 volūduos. Tei ir bejuse izstuodeita 220 reižu Latvejis vītuos i uorzemēs. 2012. godā tyka izdūts ābeču kolekcejis katalogs trejūs siejumūs. 2020. godā izguoja daziņu kruojums “Pasauļa tautu ābeču kolekceja“, kurā iiformaceja par kolekceju dūta 30 volūduos, sātyslopa par ābeču kolekceju ir angļu, krīvu, latvīšu, latgalīšu, vuocu volūdā ITE.

Bierneibā kruoju daudz kū, suocūt ar kūku paraugim, tukšim putynu perieklim i ūlu čaumolom, kompetu ītynomajim papeireišim i beidzūt ar pošom kompetem. I tod beja buteļu etiketis, postmarkys, kuruos ar tymsu, bīzu leimi tyka leimātys parostajuos būrtneicuos, piec tam plāstys nūst. Vāluok školā postmarkys beja sova veida valūta par dūšonu nūraksteit sātysdorbus.

Žurnala “Zvaigzne“ rubrikā “No visas pasaules“ reiz izlaseju, ka kaids sovaidnīks Pūlejā kruoj ābecis. Tys beja kai zibiņa spierīņs nu skaidru dabasu, kas lyka saprast, ka iz prīšku juokruoj vīneigi i tikai ābecis, a vysi cyti prīškmati var nūderēt maiņai.