Monografejā par kulturys montuojuma kūpīnom analizāti ari Latgolys pīmāri

Monografejā par kulturys montuojuma kūpīnom analizāti ari Latgolys pīmāri

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ituo gods rudinī izguojuse Latvejis Kulturys akademejis (LKA) pietnīku kolektivuo monografeja “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”, kura turpynoj LKA aizsuoktūs pietejumus kulturys montuojuma jūmā, itūreiz pīsavieršūt montuojuma kūpīnom – analizejūt, kai sabīdreibys grupys pīsadola montuojuma saglobuošonā paaudzem iz prīšku. Tamā analizāti ari vairuoki Latgolys pīmāri.

Monografejis, kurys zynuotniskuos redaktoris ir Rūta Muktupāvela, Anda Lake i Baiba Tjarve, autori pīsavārsuši na tik aptverūšai vysaiduoku kūpīnys jiedzīņa definiceju analizei, snādzūt precizu i zynuotniski pamatuotu montuojuma kūpīnys jiedzīņa izpratni, tok ari analiziejuši Latvejis dzeivuotuoju redzīni, zynuošonys i attīksmi pret kulturys montuojumu, bolstūtīs pietejuma laikā veiktuos Latvejis dzeivuotuoju aptaujis reprezentativajūs datūs. Tī līcynoj, ka vaira nakai pusei Latvejis dzeivuotuoju ir zynoma izpratne par kulturys montuojumu i tuo veidim, kai ari deklarativā leiminī teik aplīcynuota vajadzeiba saglobuot i aizsorguot montuojumu, tok praktiskys leidzdaleibys pošnūviertiejums montuojuma saglobuošonā ir zams. Tys līcynoj, ka pastuov zynoms puorruovums storp prīškstotim i praktisku darbeibu. Sabīdreibys bīžuok pīmynātī kulturys montuojuma elementi i objekti ir Leigū/Juoni i ar tū saisteituos tradicejis i rituali, Dzīšmu i deju svātki, tautysdzīsmis, Breiveibys pīmineklis i Rundālis piļs.

Monografejā teik analizāti 12 elementi, kas tyka pīteikti Latvejis Nacionalajam namaterialuos kulturys montuojuma (NKM) sarokstam laika pūsmā nu 2016. leidz 2018. godam: pareizticeigūs dzeivuotuoju kuozu rituali Olyuksnys nūvoda Pededzis pogostā, budieļu maskuošonuos tradicejis Zemgalis Vacumnīkūs, dzīduošona ar pusbolsu, Gaujis plūstnīku omota prasmis, Latgolys bubyna spēlis tradiceja, lībīšu kulturtelpa, saulis godskuortys 8 svynamūs laiku tradiceja, Siguldys vāzys (spīķa) taiseišonys prasmis, tautys daiļomota meistari, tautys deju tradiceja, Upītis kulturtelpa i Zīmeļlatgolys montuojums Kūrzemē.

Na vysi nu itūs 12 elementu ari īkļauti Latvejis Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā. Gruomota dūd vareibu saprast, deļkuo vīni pīteikumi teik pījimti, tok cytim kuo datryukst. Skaiteituojam eipaši vierteiga var ruodeitīs informaceja, kas dabuota pietnīku veiktajuos intervejuos ar kūpīnu puorstuovim, kuruos atsakluoj ari daudzys aizkulišu lītys, kas plašuokā sabīdreibā nateik afišātys, intervātī nasabeist runuot ari par tryukumim voi problemom sovu tradiceju saglobuošonā. Daudzim atkluojums varātu byut stuosts par Zīmeļlatgolys montuojuma kūpiejim Kūrzemē – Vistopolu saimi nu Pūris pogosta. Itys namaterialuo kulturys montuojuma elements natyka īkļauts NKM sarokstā, tok paruoda vīnys saimis spiejis ūtrā Latvejis golā turēt dzeivys sovys dzymtuos pusis tradicejis, nūdūt tuos sovim bārnim i par tū sajimt atzineibu nu apleicejuos sabīdreibys Kūrzemē.

Gruomotu izdevs “Jāņa Rozes apgāds”, i tei nūpierkama “Jāņa Rozes” gruomotu veikalūs.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]