Voi tomats ari ir muokslys dorbs: laikmeteiguo muoksla Latgolā

Voi tomats ari ir muokslys dorbs: laikmeteiguo muoksla Latgolā

Roksta autore: Ligija Purinaša portalam lakuga.lv

Taids vaicuojums par tomatim maņ īguoja pruotā, kod augusta beiguos īraudzeju Daugovpiļs nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja socialūs teiklu lopā aicynuojumu[1] iz tomatu izstuodi. Nūdūmuoju, ka varbyut tomatu izstuodei i tomatam kai simbolam ir kaida eipaša nūzeime kontekstā ar 2022. gods Daugovpiļs Marka Rotko centrā izskaniejušū cenzurys škandalu par igauņu keramika Sandera Raudsepa dorbim[2]. Valkūt paralelis, ari Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, regulari godim ilgi nūteik rūžu izstuode[3], kas, īspiejams, ari ir simboliska aluzeja par 2019. gods škandalu Latgolys viestnīceibā “Gors”, kod Aigara Bikšis[4] skultptura “Hermafrodīts” izraiseja osys i korstys diskusejis sabīdreibā[5], kai ba ūtrā planā atbīdejūt nalelū figureņu izstuodis styureitī, kurā bronzā atveiduots aizasepiniejs agresorvaļsts cars. Prūtams, ari Reigā ir peoneju, rūžu voi tomatu izstuodis, tok tuos nūteik tam eipašā vītā – Latvejis Nacionalajā Dobys muzejā, sovukuort Latgolā vītejī muzeji ir multifunkcionalys kulturys vītys, kur sasavyn viesture, kultura i muoksla. Taišni deļtam i tomati Daugovpilī, i rūzis Rēzeknē aktualizēja munys puordūmys par laikmeteigū muokslu Latgolā: voi Latgolā laikmeteigai muokslai ir sova dzeivis telpa; kaids ir kūpejais muokslys uztveris konteksts regionā i kaida ir muokslys vierzeiba.

Kas ir laikmeteiguo muoksla i kur beidzās tuos rūbeži

Tradicionali publiskajā telpā latgalīšu muoksla teik saisteita ar atseviškom spylgtom personeibom – Osvaldu Zvejsaļnīku (1944–2022), Ontonu Kūkuoju (1940–2007), Francisku Varslavānu (1899–1949) – voi atseviškom nūtikšonom – Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa “Vīnuoti Latvejai” aba t. s. Latgolys Muorys atkluošona (1992)[6],  Rēzeknis Muokslys noma renoviešona (nu 1995. gods) i tt. Zynuotuoji pīsauc ari 2007. godā dybynuotū muokslineicu apvīneibu V.I.V.A. (Vēsma Ušpele (dz. 1973), Ilze Griezāne (dz. 1970), Vija Stupāne (dz. 1976), Agra Ritiņa (dz. 1975)).

Bet laikmeteiguo muoksla nav viņ gleznys voi, nadaved dīvs, tik pošvaļdeibu organizāti pleneri, tys ir gona sarežgeitu procesu kūpums, kura mierkis ir aktualizēt socialuos nūrisis, reflektēt par tom, īsaistūt muokslys procesūs īspiejami dažaidys cylvāku grupys i daškirūt muokslys dorbam izpausmis i interpretacejis daudznūzeimeibys breiveibu. “Laikmeteiguo muoksla na viņ ītver daudzveideigys zeimu sistemys i materialus, kluotyn vēļ spielejūtīs ar subkulturom i sociali atškireigi bāzeitom gaumem, bet ari tīši īsaista (voi ari rauga īsaisteit) vysvysaidu sluoņu publiku, izīmūt īlu akcejuos i performaņcēs, attaisūt muzeju durovys Boltajuos naktīs i reikojūt krūgūs dzejnīku saceņseibys, kuruos akcentej interaktivitati,” roksta Ilva Skulte[7]. Laikmeteiguos muokslys nūsacejums ir konteksts – muokslinīki jiut aktualitati i nūtikšonu fonu, nareši jī apdzan sovu laiku, i deļtam jūs radeitī dorbi var izraiseit vysaidys publikys reakcejis plašā jiutu i emoceju spektrā, koč i dorbs ir pamatuots i argumentāts (pīmāram, tū var redzēt izstuodis, performaņcis aprokstūs). Laikmeteigajai muokslai nav rūbežu voi žanra īrūbežuojumu, koč i faktiski tei ir “ite i niu” muoksla i tamā veiksmeigi īsakļaun performaņcis, lasejumi, hepeningi, gleznīceiba, tieļnīceiba, vidis objekti, instalacejis, vizualuo komunikaceja, tymā vydā ari komunikaceja socialajūs teiklūs var byut laikmeteiguos muokslys daļa i tt.

Ilgus godus nūteik diskusejis par tū, voi i kod Latvejā byus Laikmeteiguos muokslys muzejs[8]. Lelā mārā tuos diskusejis ir saisteitys ar tū, ka vys vēļ muoksla Latvejā ir epizodiska i tei reši izīt uorpus golvyspiļsātys rūbežu. Lobs pīmārs tam ir regularys diskusejis par Purvīša bolvu[9], kas ir privata iniciativa i kuru atbolsta uzjāmums, kas saisteits ar azartspēļu i dereibu nūzari. Muokslinīks Edvards Shoutens aktualizej tū, ka Purvīša bolvai 2023 nominātī dorbi gondreiž vysi ir bejušs izstuodeiti Reigā voi tyvai tam[10], kas nūzeimoj, ka muokslai regionūs nav voi ir cīši moza īspieja “izasist”. Tū zynomā mārā paruoda ari Purvīša bolvys 2025 nominanti, nu kurūs cikom kas tik Rasa Jansone ir izstuodejuse sovus dorbus Bauskys muzejā[11], sovutīs Latgolys regionam tyvuokuo laikmeteiguos muokslys galereja “MABOCA galerija Visuma centrs 2” Modūnē, Poruka īlā 4, ar laikmeteiguos muokslys i biznesa bienali “MABOCA’ 2023. Brīnumu nakts ‘12” ir izcalta tik epizodiski kai pyrmuo Latvejis kača Murchello personalizstuode[12] i dīvamžāļ nav nomināta Purvīša bolvai 2025.

Kaida ir situaceja Latgolys regionā: konteksts, izstuožu zālis, pleneri

Faktiski leluokais i nūzeimeiguokais laikmeteiguos muokslys centrs Latgolys regionā ir Marka Rotko muokslys centrs Daugovpilī, kas sevi pozicionej kai “daudzfunkcionals laikmeteiguos muokslys, kulturys i izgleiteibys centrs Daugovpiļs cītūksnī” ar ekspozicejom vaira nakai 2500 kvadratmetru plateibā[13] i 3000 muokslys dorbu kolekceju[14]. Atseviškys izstuodis ir ari Lūznovys muižā i Latgolys viestnīceibys “Gors” izstuožu zālēs, bet tei nav itūs instituceju pamatnūsadorbuošona, deļtam par laikmeteigū muokslu var runuot dīzgon nūsaceiti i epizodiski. Jā, ir atseviški pasuokumi, kas varātu pretendēt iz nūjausmom par laikmeteigū muokslu, pīmāram, “Mākslas pikniks”, bet ir juosaprūt tys, ka organizatoru pamatnūsacejums ir veidot taidu kulturys i muokslys pasuokumu pīduovuojumu, kas garantēs vītejuos mierkauditorejis interesi i kas sekmēs beletu tierdznīceibu. Latgolys muokslinīkim konkursa kuorteibā ir vareiba pīsadaleit div kasgadejuos izstuodēs – vīnu organizej Marka Rotko muokslys centrs pavasarī, ūtru – Latgolys Kulturviesturis muzejs rudiņa sezonā.

2016. godā Leivuonā tyka attaiseita Myusu dīnu muokslys galereja[15], kas aktivi dorbuojuos leidz 2022. godam. Galerejis vadeituojs muokslinīks Raimonds Vindulis telefonsarunys laikā atkluoja, ka galerejis tapšonys laikā nav bejs iluzeju voi izsvora iz pīdareibu kaidai konkretai vītai, tok iz personeibu nūzeimi i spieju ļaut muokslai byut daļai nu vidis. Niu Raimonds dorbojās Jākubpilī, kur atteista vairuokys jaunys muokslys telpys, kai ari sekmej leluoku sabīdreibys izpratni par muokslys objektu nūzeimi piļsātvidē.

Daugovpilī vīneiguo muokslys galereja “Albrecht Art&Wine”[16] (attaiseita piec pandemejis, Gimnazejis īla 20) atsarūn piļsātys centrā. Tei sevi vaira pozicionej kai kulturtelpu, kas puļcej na viņ muokslinīkus, bet ari muzikus i kinys muokslys pīkritiejus. Telefonsarunā ar vīnu nu galerejis vadeituoju –  muokslinīku Ernestu Mucenieku – izzynuoju, ka galerejā izstuodis pasamaina kotru mienesi, tok jis pīzeist, ka nimoz tik vīglys tys galerejis dorbs nav, eipaši Daugovpilī, kur ir gona daudz izaicynuojumu. 

Uzteicama, koč i maņ na vysai vīnnūzeimeigi definejama ir vītejūs pošvaļdeibu instituceju īsaiste muokslys procesu organiziešonā, pīmāram, Preiļu nūvoda dūme sadarbeibā ar Reigys dūmi 2015. godā īdybynuoja Jāzepa Pīguožņa (1934–2014) bolvu ainovu gleznīceibā[17], taidā veidā koč nadaudz sekmejūt gleznīceibys i rodūšuo dorba atteisteibu Latgolā. Ari Bolvu nūvoda pošvaļdeiba struodoj pi gleznīceibys atteisteišonys, organizejūt jau septeitū pleneru i izstuodi par gūdu Valdim Bušam (1924–2014)[18]. Ite gon maņ grybātūs pakomentēt, ka Latgolā ir gona lela pītuote pret muokslinīkim, kas ir nūguojuši myužeibā, sovutīs pret jaunajim i perspektivajim bīži viņ teik realizāta taišni preteja politika, i dīzgon bīži ceļš nu dzymtuos sātys leidz atzineibai dzymtajā pusē īt caur Reigu voi Londonu, Parizi voi kaidu cytu lelu piļsātu, i nareši tam ir ilgu godu nūildze.

Pleneru tradiceja rakstureiga ari Rēzeknis vaļstpiļsātys pošvaļdeibai[19] i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai[20], kas varbyut ari nav švaka tradiceja, tok, pa munam, sovā ziņā tei ir pagaisynuojuse aktualitati i tū navajadzātu izvierzeit kai vīnu nu prioritarūs muokslinīcyskuos dailradis atbolsta mehanismu. Koč i Rēzeknis nūvoda gadīnī 2023. godā pleners beja cīšā sadarbeibā ar Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filiali (LMA LF) i tuos pastateitajim studeju mierkim, nūdrūsynojūt jaunajim muokslinīkim vareibu pīsavērst konkretu vizualūs mierku izpiļdei, maņ na vysai saprūtams ir tys, deļkam jaunī muokslinīki sovus lobuokūs dorbus duovynoj pošvaļdeibai, kai ari mani cīši interesej, kur piečuok tī dorbi ir izstuodeiti i apsaverami.

Prūtams, atbolsts muokslai ari pošvaļdeibu leiminī ir svareigs, bet, pa munam, tam navajadzātu byut atsevišku izlašu veidā voi taidā veidā, kas atbolsta atseviškys nūtikšonys voi muokslinīkus. Taipoš kotrai kulturys institucejai regionā byutu mierktīceigai juostruodoj pi tuo, lai Latgolā vystik veiduotu drūsu, breivu i atbolstūšu vidi kvalitativai, myusu dīnom atbiļstūšai rodūšai pošizpausmei, tym vydā sekmejūt vuorda i redzīņu breiveibu. Cīši cereigi vys vēļ verūs iz LMA LF darbeibu i tū, ka paraleli jaunūs muokslinīku sagataveišonai, teik veikts ari informativi izgleitojūšais dorbs ar sabīdreibu, jo itūšaļt mani plūsa īškeja pretruna – kai var byut tai, ka piļsātā, kur jau vaira nakai 20 godu ir LMA LF, mes jau 2019. godā asam sasaskuorušs ar sabīdreibys naizpratni par laikmeteigū muokslu? Maņ cikom kas nav atbiļdis. 

Rūzis, tomati i vītejuo laikmeteiguo muoksla

Tok cikom Latgolys pošvaļdeibu kulturys īstuodis ir aizjimtys ar tomatim i rūzem, tikom alternativuo laikmeteiguo muoksla izalauž cytaidūs veidūs. Latgolys laikmeteiguo aba underground muoksla teik saisteita ar “Ausmenis” vuordu, rodūt pīdareibys sajiutu Rēzeknei. Te lela nūzeime ir konkretu žanru muokslys izpausmem: hip-hop kultura apsavīnoj ar strītārtu, kas pazeistams ar zeimynu “Cegly”. Sovutīs Aināra Olūtnieka projekts @dailypurr[21] – minimalistiskuos kaču ilustracejis (iz itū šaļti tūs ir vaira par 1979) nav pīsaisteits vīnai konkretai telpai, tok puļcej ap sevi 690 tyukstūšu sekuotuoju socialajūs teiklūs, rodūt prīškstotu, ka muokslai nav telpiskuos pīdareibys. Kai vīna nu autentiski svareiguokūs kulturvītu itymā godā Rēzeknē ir atsataisejs Rancāna pogolms, kas apvīnoj telpu storp kopejneicu “KUUP” i “Ausmeņa Kebabs”, šaļtim dūdūt vareibu īpasazeit ar Latgolys laikmeteiguos muokslys smogsvorim, pīmāram, DJ Guntix.

Sova ceļa guojieji Latgolys regionā ir “Nester Custom” galereja Preiļūs, kas specializejās metalmuokslys dizaina prīškmatu radeišonā. Koč i itymā gadīnī ir sajiuta, ka teik balansāts iz rūbeža storp amatnīceibu i muokslu, vystik, pa munam, tys ir interesants projekts, kas kontrastej ar kūpejom regiona muokslys nūskaņom, šaļtim šokejūt i puorsteidzūt, bet aicynojūt ari breivi dūmuot par seksualitati i kermiņa estetiku. Taipoš garumīmūt grybātūs pīminēt ari Leivuona stykla i amatnīceibys centru, kurā ik pa laikam var apsavērt laikmeteiguos muokslys izstuodis, pīmāram, LMA stykla muokslys studentu dorbus “Smalkā frakcija”[22].

Tradicionaluoka i akademiskuoka pīeja ar aluzeju iz dobu i muokslu ir zeimynvedeibys specialista Raimonda Platača organizātajā muokslys kusteibā “neskarts”, kas uzsvoru līk iz jaunūs, komercejis naskortūs muokslinīku īsaisti regiona muokslys procesūs i veidim, kai apmaiņā pret zīduojumim tikt pi jaunūs muokslinīku radeitūs dorbu. Paraleli Rēzeknē dorbojās ari kusteiba “Art Market”, kas cīšai sasadorboj ar vaļstspiļsātys pošvaļdeibu, organizejūt vysaidus pasuokumus jaunīšim. Obejis kusteibys maņ līk dūmuot par vīnys medalis div pusem voi div dažaidom informativajom plyusmom, kur kotrys centrā ir nazkas cyts. Īspiejams, tei sovā ziņā ir ari kulturys kodu saceņseiba. Autentiskums vs. eklektisms, skanis teireiba vs. dīdžeja trūkšni, individualitate vs. kūpeiba – eipaši par tū aizadūmuoju, sovā pruotā saleidzynojūt muokslys festivala “neskarts”[23] i “Summer Fest”[24] programys. Prūtams, nanūlīgšu, maņ acīs kryta ari tys, ka daudzeji “Summer Fest” pasuokumi nūtyka krīvu volūdā… Naz voi piec 2022. gods 24. februara tys skaituos lobais tūņs, khem. Jo eipaši tymā, kas pretendej iz muokslys statusu.

**
Rezumejūt var sacynuot, ka laikmeteiguo muoksla Latgolys regionā ir dīzgon trausla. I tam ir sovi īmesli. Vysupyrma, sabīdreibys dzeivis leimiņs i izpratne par muokslu ir propocionali. Cylvāki, kas cīš nu lobkluojeibys problemu (bezdorbs, mozys olgys, atbolsta tryukums i tt.) primari izavielēs tērēt sovu laiku i leidzekļus pamatvajadzeibu apmīrynuošonai. Dīvamžāļ muoksla taida nav. Pa ūtram, tryukst atbolsta mehanismu i cylvākresursu muokslys stimuliešonai regionā. Jā, pošvaļdeibys rauga īsasaisteit, tok tys ir sporadiski, i veidi, kaidūs tys teik dareits, ir dīzgon tradicionali i konservativi, es pat saceitu – veciški deļ 21. godu symta. Pa trešam, tryukst profesionaluos muokslys literaturys bibliotekuos – muokslys izdavumi ir duorgi i jī interesej tik šauru cylvāku lūku, vystycamuok, bibliotekys taidys gruomotys navar atsaļaut. Koč i, maņ juoatzeist, bīži viņ bibliotekuos navar atrast ari tuos gruomotys, kas bejušs nominātys Latvejis Literaturys goda bolvai. Tomati i rūzis, īspiejams, eistyn ir eksotika i muoksla regionā, kurā pīrosts runuot par zylajim azarim, muola pūdim i tū, ka kopusvātki otkon nūlykti napareizajā datumā, bet tys nūteikti nav vyss, iz kū Latgolys cylvāki ir spiejeigi. Potencials ir, vajag dareit.


[1] https://www.facebook.com/photo?fbid=720634973204109&set=a.176280140972931

[2] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslas-cenzura-rotko-centra-daugavpils-piemers-bridina–jaizglito-sabiedriba.a485473/

[3] https://www.facebook.com/photo?fbid=2741481799325147&set=a.237993043007381

[4] https://www.youtube.com/watch?v=Yvn_SqWRX1s

[5] https://jauns.lv/raksts/zinas/318046-makslinieka-bikses-skulptura-hermafrodits-raisa-asas-diskusijas-un-it-ka-radot-traumu-berniem

[6] https://enciklopedija.lv/skirklis/175142

[7] https://www.punctummagazine.lv/2017/06/05/kas-ir-laikmetigais-sedesana-uz-diviem-kresliem/

[8] https://www.lmocaf.org/

[9] https://purvisabalva.lv/par-balvu/

[10] https://satori.lv/article/arpusnieks-iekspuse?fbclid=IwAR29FQk_VxsSxa55Lq4O57HfN76EnDgi3QqDp1rtpfSf6nYrSD5P3VpgQqk                      

[11] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/17.04.2023-purvisa-balvai-2025-nomineti-rasas-jansones-jana-straupes-un-maijas-kursevas-darbi.a505157/

[12] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/21.07.2023-purvisa-balvai-nomineti-hanele-zane-putnina-kriss-salmanis-diana-tamane-un-rudolfs-stamers.a517259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

[13] https://www.rothkocenter.com/makslas-centrs/centra-vesture/

[14] Melne, L. (2023). Dzeivis svieteišona Rotko centrā. Saruna ar Māri Čačku. Skatīts: 30.08.2023.

[15] https://www.facebook.com/musdienumaksla

[16] https://www.facebook.com/albrechtdaugavpils

[17] https://www.preili.lv/lv/jaunums/jazepa-pigozna-balvu-latvijas-ainavu-gleznieciba-iegust-indulis-landaus

[18] https://www.balvi.lv/lv/projekts/cela-uz-gleznotaja-valda-busa-simto-dzimsanas-dienu

[19] https://www.facebook.com/RezeknesKulturasUnTurismaCentrs/posts/pfbid02spg8aWGsrd3shmxuD4TijgAT4VmjJGHEyqsjQn8PHVB1CnPVRmCoLaQruKpHvfJpl?locale=lv_LV

[20] https://rezeknesnovads.lv/vilanos-nosledzas-makslas-pleners/

[21] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/aspratigi-zimeti-kaki-luznavas-muiza-atklas-populara-instagram-konta-dailypurr-pirmo-izstadi.a308477/

[22] https://www.livanustikls.lv/arhivs/?id=353

[23] https://www.facebook.com/photo/?fbid=240542772223673&set=a.119823804295571

[24] https://www.facebook.com/photo/?fbid=745451174049425&set=a.178415130753035

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
24
Sai
14:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 14:00 – 16:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
18:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 18:00 – 20:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Feb 24 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]