Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 9. septembrī, Rogovkā ūtrū reizi iz sasatikšonu Dzejis dīnu laikā aicynuoja dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Tamā ostoņu autoru i treju kuortu saceņseibā uzvarātuoja gūdu, finala saceņseibā sajemūt vīnaidu punktu skaitu, sadaleja literate, tekstilmuokslineica Annele Slišāne i dzīsminīks Vinsents Kūkojs.

Ūtrajā dzejis slama latgaliski “Rogovkys dzejis voga” sasaceņte ostoni latgaliski rokstūši autori – Annele Slišāne, Maruta Avramčenko, Rasma Svikle, Ineta Atpile-Jugane, Vinsents Kūkojs, Aija Mikele-Strušele, Inta Nagla i Elizabete. Nūsacejums pīsadaleišonai slamā ir da tuo izdavumūs voi medejūs napublicātu dzejūļu skaiteišona – deļtuo pasuokuma laikā beja vareiba dzierdēt ari speciali “Rogovkys dzejis vogai” taišni tamā dīnā raksteitus dorbus. Slama dalinīku literarū i uzastuošonys snāgumu – vērtēja četri žurejis lūcekli: pārnejuo gods dzejis slama uzvarātuoja Mārīte Slišāne, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, latgalīšu repere Ūga i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne, kai ari kai pīktais žurejis lūceklis beja skateituoji, kuru bolsuojums par sovu simpateju ari ītekmēja slama rezultatu. Pyrmajā kuortā sovu dzeju skaiteja vysi slama dalinīki, ūtrajā kuortā tyka pīci lobuokī, bet par “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuoja gūdu finalā sasaceņte Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs i Elizabete. Itūreiz diveji dalinīki finalā sajēme piļneigi vīnaidu punktu skaitu i par uzvarātuojim žurejis i skaitetuoju kūpviertiejumā tyka atzeiti literate, tekstilmuokslineica Annele Slisāne i dzīsminīks Vinsents Kūkojs.

Dzejis slama latgaliski uzvarātuoji sajieme ari naudys bolvys nu Nautrānu pogosta puorvaļdis i nu latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv, kur dzejis slama saceņseibā skaiteitūs dzejūļus varēs puorskaiteit kotrys interesents. Literate, tekstilmuokslineica Annele Slišāne dzejis slamā pīsadaleja ūtrū reizi, pārņ pīsakuopūt viņ uzvarātuojai, sovai muosai Mārītei Slišānei, bet Latvejā zynomajam dzīsminīkam Vinsentam Kūkojam pīsadaleišona slamā beja pādejuos šaļts lāmums i debeja iz skotivis taišni ar tekstim. Kai jis pats atzyna pasuokuma laikā – nūteikti ar laiku tī paliks ari par dzīsmem.

Dzejis slama “Rogovkys dzejis vogys” vadeišona itūgod beja uzticāta Rēzeknis Tautys teatra akteram i radejis raidejuma “Pīci breinumi” vadeituojam Juoņam Pampem. Par muzykalajom uzastuošonom pasaryupēja Ingars i Mareks Gusāni ar dzīsmem “Buorstuos” i Rogovkys himnu “Ar Reigys morali”, specialu koncertprogramu itai nūtikšonai ar latgalīšu tautysdzīšmu i cytu dzīšmu džeza aranžejom, kai ari originaldzīsmem beja sagatavejuse grupa “Nakts vīzija” i dzīduotuoja Laura Svikša, bet puorsteigums skateituojim i sveicīņs pārnejuo gods uzvarātuojai Mārītei Slišānei beja muziķu Danys Vasiļjevys i Kristapa Viša, kai ari laikmeteiguos dejis doncotuojis Mafaldys Garciis uzastuošona – jauni skaņdorbi ar Mārītis Slišānis dzeju.

Dzejis slama nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavej septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, jo eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vys tik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu spiej vysa spylgtuok puorlīcynuot žureju i skateituojus, ir izveiceiguokais vuordu meistars.

Cytugod Dzejis dīnu laika sasatikšona dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga” byus 2024. gods 7. septembrī. Pasuokumā taipat byus simboliska dzejnīku saceņseiba, jaundorbu pyrmatskaņuojumi muzykā i kaida eipaša muzykala gosta pīsadaleišona.

Latgalīšu dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikuoja Nautrānu pogosta puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Nūtikšonu atbaļsteja Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa”.

Fotogalerejā: dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv