Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Pyrma mieneša Latvejis Leļu teatris (LLT) paziņuoja, ka suokusēs beletu tierdznīceiba iz cyta gods februara izruodem, kurūs vydā ari diveji jaunīstudiejumi. Vīns nu tūs na tik latvīšu literarajā, tok i latgalīšu volūdā – izruode “Sunāns!”, kas veiduota piec Laurys Meļnis i Viviannys Mariis Stanislavskys komiksa “Sunāns breiveibā” motivu. Īstudiejums pyrmizruodi pīdzeivuos 2026. gods 27. februarī.

Izruodis rodūšajā komandā dorbojās režisore Liena Šmukste, scenografs Māris Ruskulis, leļu muokslineica Evita Bēta, muzykys i dzīšmu tekstu autors Kristaps Rasims, kai ari gaismu muokslineica Arta Kronberga. Tok lūmys izruodē attāluos aktrisis Rūta Dišlere, Dana Avotiņa-Lāce i Arnita Jaunzeme. Itūšaļt izruodis komanda struodoj pi īstudiejuma rodūšuo procesa – Kristaps taisa muzyku, lelis ir gondreiž gotovys, i režisore Liena ir pabeiguse raksteit dramaturgejis materialu. Mieginuojumi suoksīs jau 6. janvarī.

Izruodis producente ir Olita Jakovele. Jai ari vaicoju par tū, kai roduos ideja īstudiejumam latgaliski: “Atguodoju, ka 2024. gods suokuos kaidā dīnā munā kabinetā īguoja LLT direktors Mārtiņš Eihe i nūlyka iz golda gruomotu “Sunāns breiveibā”. Maņ ar reizi īsamirdzēja acs – bārnu gruomota i vēļ latgaliski! Ari stuosts ruodejuos cīši pīmāruots leļu teatra formai: aizraunūši nūtykumi, spylgti tāli i humors. Tys vyss nūstyprynuoja puorlīceibu, ka Leļu teatrī varātu ruodeit izruodi, kurā skaņ latgalīšu volūda.”

Izruode paradzāta bārnim nu četru godu vacuma. Producente tur nūceju, ka latgalīšu volūdys byušona kluotyn izruodē byus vīns nu īmesļu, kurūs deļ saimis izalaseis atīt i paruodeit bārnim, ka latgalīšu volūda ir dzeiva, na izdūmuota. Komanda ari apsajam veiduot sirsneigu i atkluojumu pylnu stuostu par pyrmū apjukumu i mulsumu, teikūt latgaliskuo skaniejuma pasaulī, i atbolstūši vest tam cauri na tik izruodis golvonū varūni, tok ari kotru mozū skateituoju.

“Asu latgalīte, kura jau gondreiž 25 godus dzeivoj Vydzemē, bet sovā identitatē vys vēļ asu latgalīte “nu motu galenim da papiežim”. Maņ ari niu Latgolā dzeivoj vacuoki i muosys saime. Raugu aizbraukt pi vacuoku piec īspiejis bīžuok, bet attuolums ir dīzgon lels – nu Reigys da Aulejai ir 250 km. Atsagrīžūt pi munys latgalītis dobys, raugu saglobuot latgalīšu volūdu vysleidza, kur asu. Ar latgaliski runojūšim cylvākim vysod sasarunoju latgaliski. Pyrma 25 godu Reigā apleicejūs attīksme beja dažaida – reizem ari tyku pavylkta iz zūba. Tok pādejūs godūs situaceja ir krasi pasamejuse: latgalīšu volūda teik uztvarta daudz pozitivuok, i bīži jiutu pat patīsu īinteresieteibu par tuos skaniejumu,” tai par sovom latgaliskajom saknem Olita Jakovele.

“Maņ redzīs, ka ir byutyskai radeit saturu bārnim latgalīšu volūdā. Lai latgalīšu volūda turpynuotu pastuovēt, ir svareigi, ka jaunuo paaudze tū turpynoj lītot i kūpt, partū ir vajadzeigs kvalitativs saturs, kas raisa interesi tū izmontuot. Daudzys latgalīšu saimis sātā runoj latgaliski, bet uorpus saimis bīži puorīt iz latvīšu volūdu. Volūdai ir juopalīk drūsuokai i juoizīt nu saimis rama — juoskaņ izruodēs, kinuos, gruomotuos, dzīsmēs. Tys dūtu sajiutu, ka itei volūda ir vierteiga i pīdareiga Latvejis sabīdreibai,” par latgaliskuo satura bārnim radeišonu soka Olita.

“Kotru godu sekoju leidza latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks”, i mani nu sirds saviļnoj, cik daudz rodūšu i talanteigu cylvāku īt nu Latgolys. Prūtams, saprūtu, ka dīz voi voi nazkod byus tai, ka vysi latvīši piļneibā saprass latgalīšu volodu, tok maņ cīši grybātūs, lai tei sasaglobuotu dzeiva i kasdīnā, i kulturā. Partū turu nūceju, ka ar laiku bārnim dūmuotuo latgalīšu satura paliks aizviņ vaira – teatris, literatura, animaceja, vyss, kas paruoda, ka itei volūda ir myusu kūpeiga vierteiba,” dasoka producente.

Izruode byus latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā. Latgaliskais aizjims 80 procentu nu kūpejuo teksta. Tai kai latgalīšu volūda nav akteru kasdīnys volūda, tod nu režisoris Lienas Šmukstes ruodejuos svareigai izzynuot, kai tiks struoduots pi volūdys vaicuojuma. “Akteri jau studeju laikā teik vuiceiti spēlēt dabiski ari sev svešuokā volūdā. Vēļ eisti naasu dzierdiejuse, kai aktrisis runoj latgaliski. Tai kai Dana Avotiņa-Lāce ir no Leivuona, muna nūvadneica, pīļaunu, ka latgalīšu volūda jai nav sveša. Par puorejom divejom aktrisem izzynuošu, kod suoksim mieginuot. Tod ari vieršūs, kai struoduot i voi pīaicynuot kaidu nu molys. Ir daudzi vysaidu metožu, kai vuiceit, apgiut,” stuosta Liena.

Izruode bolstuos “Sunāna breiveibā” stuostā, partū nūtykumi paliks taidi poši. Vīneigi leļu teatra specifikys deļ i aiz tuo, ka izruodē dorbuosīs treis aktrisis, vysaidys lītys tiks pīlāguotys apstuoklim. Izpaliks ainys ar saiminīkim, bet meža aina ar kaču uzbrukumu tiks rysynuota ar plykspuorņu uzliduojumu.

Itei byus režisoris Lienys Šmukstis pyrmuo īstudātuo izruode latgaliski. Liena tur nūceju, ka Reigys bārnim itys stuosts byus saistūšs i jī nasabeis, ka nazkū nasaprass, jo lelis byus kūšys, meilys, draiskys i izteiksmeigys. Par īstudiejumim latgaliski iz prīšku Lienai vēļ gryuši runuot, tok varbyut vēļ kaids latgaliski raksteits dorbs jū var uzrunuot i otkon tiks īstudāta kaida izruode latgaliski.

Par īstudiejumu latgaliski svareigumu Liena soka tai: “Maņ redzīs, ka tys ir svareigi – runuot ar bārnim, jaunīšim i īstudēt izruodis itai auditorejai latgaliski. Svareigi ir runuot, lai īpazeistam, atguodojam, runojam i saprūtam, ka Latvejā ir dzierdamys vairuokys volūdys, vairuoki dialekti i ka tei ir myusu namaterialuo boguoteiba i kultura.”

Komikss “Sunāns breiveibā” ceļu pi skaiteituoju suoce 2023. gods martā. Izdavums nūvārtāts ar Jāņa Baltvilka bolvu i Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Niu izruodis formatā tys gaida pošus mozuokūs skateituojus, lai izstuosteitu, kai Reigys Sunānam īt Latgolys laukūs. Beleti iz izruodem daīmami ITE.