Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

6. junī Ondrupinis lauku sātā Kruoslovys nūvodā sevkurs ir gaideits iz jau trešū ols dareituoju i muocekļu saītu “Omotu tolka”, kur byus vareiba dazynuot senejuos ols dareišonys tradicejis. Itūreiz “Omotu tolka” byus veļteita tradicionalajam leitovīšu captuo ols ci “keptinis” dareišonys pajiemīņam.

Par captuo ols ci “keptinis” dareišonys pajiemīni vaira pastuosteis leitovīšu ols dareituojs Vikints Motuza (Vykintas Motuza). Nu 12 stuņžu muzeja teritorejā byus captuo ols dareišonys meistarklase, kurā leidzdorbuotīs aicynuots sevkurs interesents. Nu 13 stuņdem muzeja pogolmā byus vītejūs amatnīku i muojražuotuoju tierdzeņš, kuram var dasasaceit, zvonūt iz telefonu 26458876. Sovpus nu 14 stuņžu “Omotu tolku” ar ļusteigom dzīsmem i daņčim īkustynuos Ambeļu folklorys kūpa “Speiga” i Rēzeknis folklorys kūpa “Rūta”.

Kai stuosta Ondrupinis lauku sātys nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele, tradicionaluo ols dareituoju saīta mierkis ir aktualizēt i plotuokai sabīdreibai popularizēt tradicionalūs ols dareišonys pajiemīņus, kas ir nūzeimeiga namaterialuo kulturys montuojuma daļa. “Byutiski darunuot, ka tradicionaluos ols dareišonys prasmis īkļaun sevī daudzys jūmys, pīmāram, gryudkūpeibu, īsola gataveišonu, vītejūs augu izmontuošonu, izpratni par iudiņa kvalitati i fermentacejis procesim, tuos ir zynuošonys, kas uzkruotys i bolstuos vairuokuos paaudzēs. Na mozuok svareigys ir ari socialuos tradicejis – kūpīnys puļciešonuos, svātku svieteišona, tautys dzīsmis i ticiejumi, kas atspīgeļoj plotuoku kulturys montuojumu, kur tradicionaluos prasmis kolpoj kai pamats sadarbeibai i zynuošonu puornesei nu paaudzis paaudzē. Īprīškejūs godūs pīduovuojom vareibu dazynuot Ondrupinis pusē arviņ sasaglobuojušūs i praktizātu akmiņa ols dareišonys pajiemīni. Sovpus itamā reizē byus unikala vareiba vuiceitīs seneju i tradicionalu leitovīšu captuo ols ci “keptinis” pajiemīni, ar kuru daleisīs “Omotu tolkys” saīta krysttāvs i īdvasmuotuojs, leitovīšu ols dareituojs Vikints Motuza. Turim nūceju, ka daudzpuseiguo pīeja i pīredze tradicionaluo ols gataveišonā īdvasmuos jaunus tradiceju puorjiemiejus i boguotynuos zynuošonuos tūs, kas ar atbiļdeibu grib turpynuot tradicejis. Vysi ir meili gaideiti iz sirsneigu sasatikšonu ar dūmubīdrim i tradiceju interesentim,” doluos Evija Maļkeviča-Grundele.

Meistari, kas plānoj daleibu saītā, teik aicynuoti daleitīs sovā pīredzē i degustacejai pajimt leidza sovu veikumu. Taipoš iz pasuokumu aicynuoti tradicionalūs prašmu interesenti, tautys muziki i golda dzīšmu zynuotuoji, kab kūpeigi radeit draudzeigu i omuleigu nūskaņu tradicionaluo montuojuma izziņai vysys dīnys garumā.