Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

Ituo gods 7. junī Preiļu muižys parkā tyka īsvieteits atjaunuotais krysts, kas niu atsarūn sovā viesturyskajā vītā – preteimā Preiļu kapleicai. Leidz tam pi kapleicys beja sasaglobuojs tik viesturyskuo krysta postaments, kas bejs švakā stuovūklī, sovutīs pats krysts padūmu laikā tyka nūpūsteits. Krysta atjaunuošonys dorbu iniciators ir vītejais fotomuokslinīks Igors Pličs.

Padūmu laikūs religeja naatbylda varys vierteibom i uzskotim, deļtuo daudzys sakralys vītys tyka izpūsteitys. Preiļu muižys kapleica cīte jau pyrmajā padūmu okupacejis laikā 1919.–1920. godā, kod tamā tyka īreikuots struodnīku klubs “Tyvuok gaismai” (“Ближе к свету”). Dīvamžāļ kapleica nabeja vīneiguo viesturyskuo i sakraluo vīta Preiļu parkā, kas cīte okupacejis režyma deļ. Taids beja ari krysts, kas vairuokus godu symtus atsarads Preiļu parkā preteimā kapleicai. Vaira nakai 70 godu postaments stuovēja bez krysta, deļtuo ka tys tyka izpūsteits 20. godu symta 50. godu vydā. Precizs krysta iznycynuošonys gods i datums nav zynoms. Nu originaluo krysta nav sasaglobuojušys nikaidys vizualys līceibys, pīmāram, fotografejis voi zeimiejumi.

Viesturyskuo krysta izskotu sovuos atmiņuos atguodoj tikai vacuokuos paaudzis Preiļu dzeivuotuoji. Aleksandrs Derkačs, kurs bierneibu pavadejs Preiļu piļsātā, atguodoj laikus, kod originalais krysts vēļ ir bejs sovā vītā. Jis stuosta, ka viesturyskais krysts beja cytaižuoks nakai tagadejais – tys beja darynuots nu kūka i sovūs apmārūs beja bīzuoks nakai atjaunuotais. Jezus mūka bejuse boltā kruosā i izmārā mozuoka nakai tagadejuo. Krysta izpūsteišonys laikā A. Derkačam beja vīnpadsmit godu, i jis pīzeist, ka ari pats beja vīns nu tūs, kurs krystu izpūsteja. “Tūlaik, padūmu godūs, pret religeju i vysu, kas ar tū saisteits, atsatīce ar naidu. Kluotyn vēļ – mums, bārnim, jau nabeja ni škārsteikla, ni telefonu, deļtuo ari daudz laika pavadejom parkā i darejom vysu, kū gribiejom,” sovuos atmiņuos doluos A. Derkačs. Jis bierneibā izdareitū cīši nūžaloj i tagad ir vīns nu krysta atjaunuošonys dorbu sponsoru. Kai soka pots A. Derkačs: “Es reikuojūs piec principa, kas apraksteits Beibelī – ir laiks akmiņus izmātuot, i ir laiks tūs ari savuokt.” A. Derkačs atkluoj, ka ideja par krysta atjaunuošonu jam roduos jau pyrma desmit, pīcpadsmit godu, vystik ideju realizēt tūlaik tai ari naizadeve. “Es asmu cīši prīceigs, ka krysts ir atpakaļ vītā i es paspieju tū pīdzeivuot,” tai A. Derkačs.

Krysta atjaunuošonys iniciators beja vītejais fotomuokslinīks Igors Pličs. Jis stuosta, ka krysta atjaunuošonys dorbūs pīsadaleja daudz zīduotuoju, kuri guoja tolkā i ar materialu, i sovu dorbu, laiku i energeju, kai ari snēdze finansialu paleidzeibu. “Vīns jau es nikuo navaru izdareit, vīns nav karuotuojs. Kūpā mes asam saveiduojuši, atjaunuojuši viesturyskū krystu vītā, kur jam byutu juobyut. Kūpeibā ir spāks, saškeļteibā – ceļš iz izniceibu,” tai I. Pličs.

Krysta atjaunuošonys dorbūs pīsadaleja 19 zīduotuoji i atbaļsteituoji: Aleksandrs Derkačs, Igors Pličs, Edgars Vaivods, Juoņs Dorofejevs, Juoņs Džeriņš, Kristians Vjakse, Arvīds Verza, Ainārs Luocs, Elmārs Gribusts, Ivars Valainis, Daina Pliča, Agnija Pastare, Aivars Gžibovskis, Silvija Mihailova, Ivars Vjakse, Aleksandrs Degtjarovs, Jurs Urtāns, Guntis Vaivods i Preiļu draudzis dekans Juoņs Stepiņš.

Preiļu parkā, kapleicys apleicīnē, pyrma vairuoku godu symtu atsaroda apbedeišonys vīta, kas datejama ar aptyvai 15. godu symtu. Precizi nav zynoms, kaidys tauteibys cylvāki ite paglobuoti – pūli, krīvi, latgalīši voi cytu tauteibu puorstuovi. Vystik ir saprūtams, ka jī bejuši saisteiti ar Borhu dzymtu i tai pīderiejušū Preiļu muižu. Cīnejūt itūs apbediejumus i cylvākus, kuri tī atsadus, I. Pličs atkluoj, ka krysts ir arī veļtejums vysim tim cylvākim, kuri paglobuoti kapleicys teritorejā.

Krysta atjaunuošonys dorbūs pīsadaleja ari Reigys Muokslys i medeju tehnikuma (RMMT) pasnīdzieji i audziekni, kuri krystam izveiduoja bronzā lītu mūku. Tuos autors ir tehnikuma trešuo kursa students Jānis Karolis. Itys dorbs jaunīšam nav pyrmais – leidz šam jis ir veiduojs arī cytus taida veida dorbus. RMMT Kūka muokslys i metalmuokslys nūdalis vadeituojs i J. Karoļa pasnīdziejs Arvīds Verza stuosta, ka itūšaļt arviņ bīžuok pasaruoda kvalitativi sakraluos lītiškuos muokslys objekti, vystik 90. godu beiguos i 2000. godu suokuos beja cīši daudz lātu i “plastmaseigu” dorbu. “Mes dorom, kū varim, lai taiduos viesturyskuos vītuos byutu kvalitativi, skaisti lītiškuos muokslys dorbi,” tai par sovu i audziekņu dorbu soka A. Verza.

Arvīds Verza atkluoj, ka jam ir lela pīredze ar sakralu, viesturysku objektu atjaunuošonu i restauriešonu. Pīmāram, itūšaļt nūteik dorbi pi Īcovys luteraņu bazneicys interjera, kas ir jau pīcdesmit sastais taida veida  objekts restauratora pīredzē. Vaicojūt par gryuteibom krysta veidošonys procesā, jamūt vārā, ka leidz myusu dīnom nav sasaglobuojušys fotografejis nu originaluo krysta, A. Verza atsoka, ka procesā cīši paleidzēja sūpluok asūšuo kapleica, kurys arhitektura i styls paleidzējs saprast, kai krystam byutu juoizaver, lai tys harmoniski īsakļautu vidē. Taida veida atjaunuošonys i restauracejis dorbūs cīši svareigi ir vērtīs iz vītu kai vīnuotu ainovu i objektu, kab atjaunuošonys voi restauracejis dorbi vītu uzlobuotu, na padareitu tū vizuali haotiskuoku. Krysta atsarasšonys vītā navarēja tai vīnkuorši pīlikt koč kaidu krystu – ite vajadziejs radeit pīnuoceigu tieļnīceibys dorbu, nūruoda A. Verza.

Krysta mūkys ci Jezus Kristus figurys veiduošonys procesu vadeja diveji tieļnīki, tehnikuma pedagogi Oskars Mikāns i Viktors Suškevics – cylvāki, kuri Latvejis kulturtelpā jau ir veiduojuši ari daudzus cytus sakralus lītiškuos muokslys objektus. “Ir svareigi, kū mes sajamam nu īprīškejūs paaudžu – bīži viņ tuos ir lelys vierteibys, bet cytā reizē tuos ir tikai drupys i grausti. Vystik vēļ svareiguok ir tys, kū mes pamatam paaudzem iz prīšku. Itūreiz mes paaudzem iz prīšku pamessim itū krystu,” tai Arvīds Verza.

Jaunizveiduotū krystu tuo viesturyskajā vītā īsvieteja Preiļu Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs uzjimšonys draudzis i Preiļu dekanata dekans Juoņs Stepiņš. Pyrma īsvieteišonys draudzē nūtyka svātdīnis dīvakolpuojums i proceseja nu Preiļu bazneicys leidz jaunajam krystam. Itū draudzis nūtikšonu apmeklēja kai vītejī dzeivuotuoji, tai ari piļsātys gosti. Jaunatkluotais krysts papyldynoj Preiļu muižys parka kompleksu, kai ari īprīcynoj kai vītejūs dzeivuotuojus, tai ari turystus.