Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

5. julī nu 13 stuņžu leidz pat reita gaismai Rēzeknē, Kovšu azara krostā, pyrmū reizi nūtiks muzykys, muokslys i sarunu festivals “Spaits”, kas apvīnuos koncertus, rodūšuos darbneicys, diskusejis i sporta aktivitatis. Tys byus bezmoksys pasuokums ar spieceigu muzykys i plotu aktivitašu programu, viestej pasuokuma idejis iniciatori i leidzorganizatori SIA “Studeja”.

5. julī Rēzeknē, Kovšu azara krostā, nūsarysynuos jauns i ambiciozs kulturys nūtykums – muzykys, muokslys i sarunu festivals “Spaits”, kas teik organizāts kūpā ar Rēzeknis Kulturys i turysma centru. Festivala organiziešonā rūku rūkā sasateik Rēzeknis piļsātys i tuos apleicīnis rodūšī talanti MIKC “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola” jaunīši, pedagogi i absolventi, LMA Latgolys akademeja, bīdreiba “Nezināmā Rēzekne” i cyti entuziasti. “Spaits” ir pyrmais itaida formata vysaidu žanru festivals Rēzeknē, kura mierkis ir veicynuot demokrateju, vuorda breiveibu, jaunīšu rodūšuo izpausmi i Latgolys kulturys identitatis nūsastyprynuošonu, viestej organizatori.

Festivals baļsteisīs Latgolys kulturys tradicejuos, tymā pat laikā īkļaunūt myusdīneigus elementus. Apmaklātuojim byus vareiba na tikai baudeit profesionalu muokslu i muzyku, tok ari pošim aktivi īsasaisteit – pīsadaleit rodūšajuos darbneicuos, diskutēt par piļsātys byušonu iz prīšku i sportuot.

Koč ari pasuokuma tapšonā ir īsaisteitys vairuokys pusis, pamata plānuošonys i organizatoriskuos lītys dora SIA “Studeja” ci Kristaps Višs, Ralfs Arbidāns, Imants Spīčs i Emīls Bauga.

“Ideja organizēt itū nūtikšonu roduos pārņ novembrī voi decembrī. Mes asam vīnkuorši cylvāki, mums pateik prīcuotīs, i mes grybātu, lai cyti var prīcuotīs leidza. I kas vys cyts kulturu kūps i padareis radzamuoku i spūdruoku, ka na mes poši. Kotram nu myusu ir sova muzkys voi muokslys īvierze, tok mes saguojom kūpā i dybynuojom uzjāmumu SIA “Studeja”,” doluos vīns nu organizatoru – Ralfs Arbidāns.

Sovpus Imants Spīčs papyldynoj, ka Latvejā vosorys ir tik, cik ir, i kotrys tū izavielej izbaudeit pa sovam, cikom ituo festivala mierkis ir pīduovuot cīši elasteigu i kvalitativu rysynuojumu, kai pavadeit vīnu vosorys svātdīni, kur vysa dīna byus pīpiļdeita ar interesantu aktivitašu pīduovuojumu.

“Eistyn pīdūmojam pi tuo, kab tyktu īsaisteitys vysu interesešu, vysu vacumu cylvāku grupys. Kam pateik sports, kam pateik diskusejis, kam muzyka i cytaižuokys rodūšys aktivitatis. Tī byus leli, kūpeigi svātki,” tai Kristaps Višs. Jis ari darunoj, ka festivala nūsaukuma “Spaits” izalaseišona nimoz nabeja vīgla: “Vysi foršī latgaliskī nūsaukumi jau ir aizjimti. Ari, struodojūt muzykys vydsškolā ar etnodžeza ansamblim, izdūmuot jaunus nūsaukumus nimoz nav vīnkuorši. Salykom golvys kūpā, mekliejom vysaiduokuos vītuos i uzguojom latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” Instagram kontu, kur laiku pa laiku teik “īmasts” pa kaidam foršam vuordeņam, tī atsaroda ari “spaits”. Vystik mes vēļ lobu breidi dūmuojom, variantu laikam saguoja puori symtam, vys taipat palykom pi “spaita”.”

Sovpus Imants Spīčs darunoj, ka “spaits” latgaliski ir “stors”, i tys ir vuords ar cīši plotu nūzeimi. “Pyrmom kuortom, asociejās ar sauli, ar vysu, kas ir vitals i energiskys, vysi zynim, ka bez saulis dobā nikas navar izaugt. Ūtrom kuortom, zynuotniski matematikā stors ir nūgrīznis, kuram ir suokuma punkts, tok nav gola punkta, tys ir vārsts iz bezgaleibu i, grybātūs dūmuot, ka ituos divejis nūzeimis vysulobuokajā veidā ari raksturoj gaidomū festivalu.”

Puiši pastreipoj, ka jī ir leli sovys piļsātys i regiona patrioti, i nūtikšonys mierkis eistyn ir sataiseit lelus, kūpeigus i skaistus svātkus piļsietnīkim i na tikai.

Lelkoncertā skanēs vysdažaiduokuo muzyka latgaliski: etnodžeza ansambli “Bruoli i Muosys”, “Šaļts” i “Vysi vieji”, apvīneiba “Latgales klezmeri”, hiphopa muokslineica Ūga i “Juos īluos līluos”, Rēzeknis oranžais kors, Preiļu purpura kors, folklorys kūpa “Upīte”, dzīsminīks Vinsents Kūkuojs i “Trikmīņs”, grupa “Cyble”, saksofonu kvartets “Rositten” i cyti muziki. Pasuokums suoksīs 13 stuņdēs i nūsaslēgs piec pušnakts.

Festivala ilgtermiņa mierkis ir palikt par kasgadeju tradiceju i vīnu nu spūdruokūs Latgolys vosorys kulturys nūtikšonu.