Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Tautys noma vadeituoja, pasuokumu organizātuoja i dekorātuoja, veina dareitovys leidzdybynuotuoja i veina someļje, treis puiškinu mama i, kai izaruod, ari cylvāks ar gordumu gataveišonys prasmem, kam Santa myus sovā veina dareitovā sagaida ar pošys gataveitu laima tortu. Sarunā ar Santu pamatā dasadyurem divejom nu juos daudzejūs nūsadorbuošonu – pasuokumu organiziešonu Rēzeknis nūvoda Ūzulainis tautys nomā i sovys veina dareitovys stuostu, tok parunuojom ari par muokslinīcyskumu i byušonu vysu laiku kusteibā.

Leluokuo Santys dzeivis daļa ir saisteita ar Rēzeknis nūvodu. Pyrmūs desmit dzeivis godus jei pavadeja Sakstagola pogostā, vuicejuos Veitulu pamatškolā (škola niu jau slāgta – L. S.). Vāluok vacuoki dorba deļ sasprīde, ka vajag puorsaceļt iz piļsātu, tai apmāram nu desmit da ostoņpadsmit godu vacuma Santa ar saimi dzeivuoja Rēzeknē, cikom nu jauna atsasuoce juos saimis Rēzeknis nūvoda stuosts.

Santys i juos veira Vilmāra saimē aug treis dāli – Reinis (6), Kristers (11) i Martins (13), kai smaidūt soka jei poša: “Divi sev, trešais – Latvejai!”

Muokslinīcyskums, kurs nadūd mīra

“2008. godā, tymā trokajā krīzis laikā es sataiseju sovu SIA, kas nūsadorboj ar vysaiduoku svātku organiziešonu. Tūlaik nivīns normals cylvāks sovu uzjāmumu laikam nadybynuoja, nu trokajim jaunīšim vyss ir pa spākam, kluotyn vēļ es taipat vysys tuos aktivitatis jau dareju, tik vajadzēja oficialu darbeibys formu. Tai pamozam, vuicūtīs Reigys Stradiņa universitatis komunikacejis vierzīnī, struoduoju ari sovā uzjāmumā. Kod pīdzyma vacuokais dāls Martins, maņ atsataiseja nazkaida čakra, ka interesej vysaiduokys bārnu lītys. Tai svātku organiziešonai kluot daguoja bārnu preču internetveikals, kur suokumā uzsvors beja iz bārnu autokrieslenim, tok piečuok, dasaslādzūt muokslinīcyskajai pusei, suoču veiduot sortimentu nu Latgolā i Latvejā ražuotu lītu bārnim, taipoš suoču puļcēt ap sevi meistarus, kuri sovom rūkom roda vysaiduokys rūtaļlītys, aksesuarus i tamleidzeigai,” atguodoj Santa.

2016. godā Santa suoce struoduot par Rēzeknis nūvoda Ūzulainis tautys noma vadeituoju, kur niu byus paskriejuši jau 11 naskaitomu nūtikšonu i aktivitašu godi. Santa pīmiņ, ka tūlaik draugi najauši pamanejuši itū vakanci i sacejuši, ka “itys ir taišni par tevi”.

Santa stuosta, ka tūlaik intervejā jai vaicuojuši – kai tu plānoj apvīnuot sovys aktivitatis i vysu paspēt, iz kū jei atsacejuse: “Nazynu, kai es apvīnuošu, laiks ruodeis! Naīšu sacerēt kaidus stuostus, puorbaudeisim voi saīs! Nu, nazkai jau vīnpadsmit godu navaru izkuopt nu ituo viļcīņa uorā.”

Prast radeit interesi vysa veida apmaklātuojim

Santa pīzeist, ka par tautys noma apmeklieteibu pavysam navar syudzētīs. “Mani lutynoj,” jei soka, vystik ari piļneibā pīkreit, ka vys vēļ ir izteikti jiutamys pandemejis sakys, kod cylvāki īsavuiceja vaira laika pavadeit sātā. “Pyrma pandemejis beja pastuoveigī apmaklātuoji, kuri guoja iz vysim pasuokumim, voi taidi, kuri apmeklēja konkretys nūtikšonys, tok piec pandemejis pasuokumūs jūs radz pavysam reši. Kod saīt jūs satikt i pavaicuot, kai vadās, parostuo atbiļde, ka vysi ir sveiki i vasali, tok pasuokumu apmekliešonys parodumi ir izamainejuši. Ite juosaprūt, ka tei pandemejis ītekme ir daudz leluoka nakai nu suoku ruodīs, pandemeja īvuiceja palīkūšys vierteibys, ka sāta, televizors i ladaskaps ir tyvuok, tev nav vajadzeibys izmozguot motus i sasapucēt, tu vīnkuorši vari naīspringt. Drūši viņ lelai daļai cylvāku ari navajag i nasagrib īspringt, tok, paļdis Dīvam, ka ir vēļ tei sabīdreibys daļa, kurai vajag pasuokumus i vajag izīt cylvākūs. Es ari jiutūs pīdareiga itai daļai, maņ vajag pasuokumus, vajag izīt cylvākūs.”

Kod suocēs pandemeja, Santa beja Reiņa gaideibuos. Jei stuosta, ka pīmiņ šaļti, kod, asūt veikalā, dzierdējuse, ka Egons Reiters (radejis “StarFM” dīdžejs – L. S.) pa radeju sacejs: “Latvejā izsludynuots lokdauns!” Jei ari doluos atmiņuos, ka vosorā, kod obeji ar veiru izguojuši jau ar bārnu rotūs, ļauds prasejuši – kas tys ir i nu kurīnis? “Mes tod atjūkuojom, ka “Depo” pa akcejai nūpierkom. Tys beja deļtam, ka kovida laikūs vīns ūtra naredziejom, zīmā siediejom sātā, a vosorys suokuos jau atliduoja papyldynuojums.”

Santa pīzeist, ka pyrma 10–11 godu kulturys nomā beja daudz vaira apmaklātuoju, tok reizē jei pastreipoj, ka niu mes asam tykuši “demografiskajā bedrē”, kur Ūzulainis pogosts ir vīns nu izteikti biedeigu pīmāru. “Pyrma kaidys šaļts tradicionalajūs Bierneibys svātkūs kulturys noma zāle beja pylna ar bārnim, niu palics pavysam moz, piec ilguoka laika mums tyka pīeja dzeivuotuoju registra datim, kuri paruodeja, ka vysā Ūzulainis pogostā itymā godā ir registrāti tikai ostoni pīcgadnīki. Itymā sakarā šūgod paraudzejom jaunu eksperimentu i svātkus puorcēlem iz Pleikšņu kolnu (labīkuortuota atpyutys vīta tyvuok pi piļsātys, tok Ūzulainis pogostā – L. S.), i bārnu beja daudz, tys prīcynoj. Tai mes transformejam kulturu, raugom tū puornest iz cytom vītom, lai saglobuotu voi radeitu interesi par tū, kas nūteik. Byus ari cytys nūtikšonys, kas pīdzeivuos puormainis.”

Nūtikšonu transformiešona

Turpynojūt sarunu par kulturys nūtikšonu transformiešonu i puorveidi myusdīneiguokā skotā, pīmiņu, kai aizpārņ iz cyta pogosta Juoņa dīnys svātkim saguoja seši cylvāki. Vaicojūt Santai, kaida ir juos pīeja pasuokumu plānuošonā, jei soka, ka “copy+paste” ci pasuokumus, kurūs saturs atsakuortoj godu nu goda, nav jāgys turpynuot, kam ļauds tūs vīnkuorši naapmeklēs. “Pasuokumam var byut vīns “skelets”, kas sastuov nu īvoda, iztierzuojuma i nūbeiguma, tok taipoš kotru reizi vajag izdūmuot nazkaidu cytaižuoku saturu. Tys ari maņ ir lels izaicynuojums – struodojūt vīnā vītā vīnpadsmit godu tradicionalajim pasuokumim, par pīmāru, Jaungoda vokoram voi Leldīnei kotru reizi izdūmuot cytaižuoku formatu. Problema, prūtams, ir īspiejuos – ka tev tuo poša budžeta ītvorā ir otkon juoizdūmoj nazkas jauns. Ir zynomys tradicejis, nu kurūs navar atsakuopt, tok bīdynoj tei dūma, ka var sataiseit pasuokumu puoruok leidzeigu, ka cylvākim nabyus interesanti.” Santa pastreipoj, ka nagrib, lai kaids apsavainoj, tok, īspiejams, taišni Ūzulainis pogosts Rēzeknis nūvodā ir tys, kurs vysuaktivuok dorbojās pi informativūs kampaņu, stuostūt par sovom aktivitatem, cytreiz pat vairuokus mienešus pyrma pasuokuma aicynojūt ļauds “saglobuot datumu”. “Maņ redzīs, ka myusu dīnu kontekstā tys labi struodoj. Ka tev ir aktivs tys pats Facebook, kurū cylvāki kasdīnā skrullej, jī jau pīmiņ, ka tys Ūzulainis pogosts eksistej, ka tī nazkas nūteik. Prūtams, vysod byus cylvāki, kuri saceis – a kur beja informaceja? Es vyspuor nikuo nazynuoju! Bet tys ir normali.”

Santa stuosta, ka jauna satura izdūmuošona nūteikti naīt vīglai, tok vīns nu veidu, kai dabuot jaunys idejis, ir pošam nasēdēt sovā “kasteitē”. “Ka tu pats nikur nasalaid, tev ari naatsataiseis nikaidys čakrys i nikas tevi naīdvasmuos. Deļtam es poša vysu laiku skrīnu riņčī apleik iz vysaiduokim koncertim, izruodem, nūtikšonom pa vysu Latveju, i na tikai baudu kulturu ci cytu radeitū saturu sovai prīcai, bet ari sasasmeļu īdviesmi. Maņ īdviesmis rūnās nu mozu impulsu. Tam navajag byut kam lelam i grandiozam, tī var byut atseviški motivi. Par pīmāru, es eistajā breidī nazkur īraudzeju, ka cytur ir koncerti, kur vysa filharmoneja teik nūlykta ar elektriskajom svecem i nūteik klavīrkoncerts, tei beja sekuņdis garuma biļde, kurū īraudzeju nazkur internetā. I poša breinuojūs, kai maņ tys naīguoja pruotā agruok – mums ir svecis, “ploškys” ci čaja sveceitis namoksoj tik duorgi, i tys tik forši papyldynuotu Adventa koncerta nūskaņu. Nu jau par sova veida tradiceju i ikonisku nūtikšonu palykušajam “Čangaļu saītam ci latgalīšu olimpiadei” kotru godu īdviesme atīt nu kaida izteicīņa, pīmāram, itymā godā beja “Byusim kai strodi, vysod vīšņā”. Suocem nu izteicīņa, aizaspieliejom da tuo, ka pat žurejis sastuovs beja salaseits nu cylvāku, kurim uzvuords voi rodūšais pseidonims ir “strods”, a bolvā duovynuojom vīšņu zaptis i kompotus, i tei ir tikai nalela daļa nu “kirseiguo” pasuokuma satura. Cytā godā eistajā laikā “napaskrieja garum” izteicīņs “vuoreit zīpis”, i tai tys i palyka par pasuokuma apakšnūsaukumu. Kaidys tik zīpis komandom nabeja juovuorej olimpiadis laikā, a uzvarātuoja kausa centraluo sastuovdaļa beja saimisteibys zīpis.” Santa ari pastreipoj pasuokumu apmeklieteibys sakarā, ka na vysim ir dūmuots teatris, balets, na vysim ir dūmuoti koncerti, sovpus televizors vys der gondreiž sevkuram.

Dasagiunam ari drupeit provokativom lītom i vaicoju Santai, voi nūtikšonys, kurys teik organizātys Ūzulainis tautys nomā i pavysam nūteikti atbylst jau augstuoka leimiņa, na moza pogosta pasuokumim, ir saprūtamys pogosta (soku ari atkluoti – lauku) ļaudim. ”Daļa nūteikti ir pasaļuovuse i nūticiejuse, kaida daļa nūteikti vystik naļaun izviļkt sevi nu tuos “kasteitis”, vēļ kaida daļa drūši viņ ir piļneibā atkrytuse i nikod vaira naīs iz tautys noma organizātajim pasuokumim. Prūtams, vysod byus cylvāki, kurus interesēs tikai taidi pasuokumi, kur ir bezmoksys ols i sīrs. Seņuok mums ir bejs, ka pogosta īleiguošonys pasuokumūs cīnej ar bezmoksys olu i kvasu, ticit, tī beja daudz apmaklātuoju. Loba daļa ari taidu, kuri pajam gluozi, īt atsastuoj nu jauna ryndys golā i vyss jūs pasuokums principā ir cirkuliešona pa apli.” Turpynojūt sarunu, mes, prūtams, pastreipojam, ka taids redzīņs ir teiri stereotipiskys i leidzeigi pasuokumu apmaklātuoji byus ari lelajuos piļsātuos i golvyspiļsātā, tik mozā pogostā tys ir radzamuok aiz tuo, ka kūpejais apmaklātuoju skaits ir mozuoks. “Bet taišni deļtam mes raugom piec vareibys pīduovuot dažaidus pasuokumus, lai interese apmeklēt byutu sevkuram. Byutiski ari darunuot, ka piec jaunuo kulturys kursa mums kai kulturys darbinīkim nabyutu juoorganizej makšariešonys pasuokumi, tok tys myusu pusē ir tradicionals nūtykums i deļtam teik organizāts naatkareigi nu tuo, ka tei varbyut nav kultura tradicionalā izpratnē.” Vēļ Santa pastuosta, ka vīns nu jaunuokūs pasuokumu, kurs napaseņ ir izveiduots Maltys pogostu apvīneibā ir Parku festivals, kur kotra pogosta parka svātkim ir sova tematika, Ūzulainis pogostam tei ir muzyka. “Tymā festivalā gon es izapaužu i raugu īviļkt cytus žanrus, tī nabyus šlagers voi kantri, tok, pīmāram, džezs, sytaminstrumentalisti, akordeonisti, kotru reizi mekleju nazkū cytu, itūgod byus elektriskuo vejūle. Mes taidā veidā raugom cylvākim dūt īspieju principā čībuos atīt iz pasuokumu, izbaudeit nazkū taidu, kū parosti tik televizorā radz. Nu navar tok desmit godus nu vītys taiseit tik ballis pi gaļdeņu! Kultura atsateista i mainuos, i myusu aizdavums ir pīduovuot daudzveideibu, kab ari myusu cylvāki atsateisteitu i maineitūs leidza.”

Nu kooperativa da veina dareitovys nūsaukuma

Santa doluos, ka ”Rūžleju (Rožleju) veina dareitovys” stuosts ir sovā ziņā najaušs. Nazkur ap 2014. godu jei ar veiru braukuse iz sātu nu treis dīnu kuozu, kur obeji bejuši vedieji, uorā leitains laiks, palāka i nasmuka dīna. “Kod tu piec tik intensiva laika brauc iz sātu, tev īsastuoj sajiuta kai nūpyustam balonam voi vēļ, atsasaucūt iz Raimonda Platača (marketinga eksperts – L.S.) gruomotu, īsastuoj “nūsanulliešona”, bet smīkleigi ir tys, ka tarakani sīvītis golvā nikod navar sēdēt bez dorba. Tai es mašynā siedieju i dūmuoju – da Zīmyssvātku palykuši napylni četri mieneši, juosuoc nazkas dūmuot. Mes jau kaidus puora godus bejom nūguojuši pi sacynuojuma, ka duovynuot sveiceitis i lelveikalā nūpierkamus rūkeišus nav ni vainis, tok nivīnam napateik slauceit putekļus nu papyldu suveniru. Tys beja uobuļu i baraviku gods. Tai veiram soku – braucam cytā nedeļgolā iz mežu laseit baravikus, sacepsim cyuku tauceņūs i liksim burceņuos. Cyta storpā, cīši gorda uzkūda – taidā veidā pagataveiti uzkarsāti baraviki zīmā iz grauzdātys maizeitis. I vēļ, es soku, laseisim uobuļus i taiseisim veinu. Veirs beja šokā par ideju, tok tymā pat laikā jam napīrast šokētīs nu munu ideju. Jaunajā nedeļā suocem dorbu, uobuļu veina recepti vīnkuorši atrodu Google. Tai kaidā septembra nedeļgolā mes sataisejom sovu pyrmū veinu, breinumainā kuortā jis dīzgon dreiži nūryuga, mes paspiejom salīt butelēs, tuos nūformēt i šmuki salikt kastēs. Eistineibā poši bejom drusku šokā, cik labi saguoja! Nu, kai labi saguoja, tai kuoss lyupā, ka vīnreiz saguoja, juorauga vēļ. Nu jau padsmit godu asam tī, kur asam, byutu juopuorskaita, tok kūpumā asam izeksperimentiejuši kaidus 30 veina veidus nu augļu, ūgu i duorziņu. Niu asam ari īkuopuši jaunā kategorejā, kas ir zīdu veins. Skaidrys, ka “Rūžleju veina dareitovā” rūžu veinu vajag kai ēst voi kai elpuot. Niu mes gostus eistyn varim uzjimt ar rūžu musa kūceņom i rūžu veinu.”

“Rūžleju veina dareitovā” nūteik vysaida veida pasuokumi. Santa pīzeist, ka jai vysuvaira pateik, kod gostim ir gona daudz laika i jī eistyn var atsasēst i baudeit laiku. “Myusu eistais formats ir apmāram treis stuņžu garumā, kur pi skaisti kluota golda ar vairuokom gluozem degustejam dažaidus veinus, es stuostu par vysu viesturi i lobpruot dolūs ar dažaidim padūmim par baudeišonu. Veins nav tikai par īdzeršonu, tei ir miļzeiga kultura, i sovūs pasuokumūs es ari raugu paruodeit i atkluot, cik plots ir itys pasauļs.” Dareitovā radzami diveji Santys kai veinziņa sertifakti – vīns ir storptautyskais sertifikats nu someļje giļdis, ūtrys – nu Latvejis Veinziņu asociacejis.

“Rūžleju veina dareitovu” var apmeklēt sevkurs, īprīkš, prūtams, dasokūt gasteišonu. Taipoš regulari teik pīsadaleits vysaiduokuos akcejuos, kai Sātys kopejneicu dīnys (Mājas kafejnīcu dienas), Latgolys garšu mieness i tamleidzeigai. Taipat veina dareitova turpynoj eksperimentēt ar “ādamū” veinu. “Par pīmāru, jau kurū godu eksperimentejom i raugom atrast eistū garšu i eistū meistaru, kurs varātu pagataveit veina saļdiejumu. Taipoš veinu na tikai ādam, tok ar tū ari gleznojam.” Ite Santa pastreipoj, ka škārsteiklys i Pinterest drupeit maloj, kam kūšys gleznys ar veinu nasaīt. Ruodūt iz gleznu, kas atsarūn tīpat dareitovys telpuos, Santa stuosta: “Itū gleznu mes ar muokslineicu Maiju Gailumu veiduojom nu vyskūšuokajim veinim, kaidi mums dareitovā ir. Nu taidu veinu bolts apgierbs byutu piļneigi nagluobams. Tok mes saprotom, ka gleznojūt vysi veini saīt palāki, tikai nadaudz mainuos tūņs. Deļtam gleznuošona ar veinu der ainovom, ar objektim byutu sarežgeituok. Maija Gailuma beiguos naizturēja i veinā mārcātu ūteņu īlyka ružovā i malnā akvarelī, partū gleznā drupeit radzami kontrasti. Kai meditativs process tys ir breineigs. Nuokušuo dūma ir sataiseit meistarklasi – veina baudeišona ar veina gleznuošonu. Tai ka ar veinu eistyn raugom spielētīs piec īspiejis dažaiduokūs veidūs.”

Santa stuosta, ka leluokū prīcu jai roda šaļts, kod dareitovys gosti eistyn izbauda sovu byušonu pi jūs i aizamierst laikā, taidā veidā ari reali atsapyušūt. “Es poša vysu laiku skrīnu, i maņ ir svareigi atrast laiku i īspieju dabuot atelpu. Tikpat svareigi maņ ir, kab ari cylvāki, kas pi mane atbrauc, sajam tū atelpu i aizbrauc īdvasmuoti i zynūšuoki.”