Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīterdīnā, 29. junī, Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centrā, Rogovkā, tradicionali nūtyka sasatikšona Pīterdīnā, gūdynojūt Nautrānu pusis Pīterus – itamā reizē eipaši pūdnīku, muokslinīku Pīteri Gailumu i literatu Pīteri Jurciņu – i sveicynojūt Jurciņam veļteituo literatu konkursa uzvarātuojus. Itūgod Pīterdīna aizvadeita ar Sovvaļnīka, tautys muzykanta Pītera Belinska, folklorys kūpys “Rūžupis veiri” skaņdorbim, konkursa humoresku skaitejumim i Tukuma Literatu apvīneibys gasteišonu.

2026. gods Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā, kū reikoj Nautrānu apvīneibys puorvaļde, Rēzeknis nūvods i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda“, ar moto “Cylvāks vaicoj cylvāka, gors vaicoj gora“ treis kategorejuos – humoreska, dzeja i bārnu i jaunīšu literatura – 13 autori beja īsnāguši 22 dorbus: septeņus dzejis, septeņus humoreskys i ostoņus bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Jūs vydā kai latgaliskajā literaturā jau zynomi vuordi, tai i jauni raksteituoji. Kai laureatu paziņuošonā nūruodeja konkursa reikuotuoji, pyrmū reizi pīdzeivuots ari zynoms kuriozs – tyka sajimts literarais dorbs i nu kaida Argentinys raksteituoja, tok žurejai jis natyka nūdūts, kam nabeja atbylstūšs konkursa nūlykumam – kai dorba apjūma ziņā, tai i īsyuteitais dorbs nabeja jaundorbs, bet īprīškejis publikacejis sagataveišonai latgaliski izmontuota digitalūs tulkuošonys reiku vareiba.

Konkursa dorbus itūgod vērtēja žurejis komiseja četru lūcekļu sastuovā – literati Raibīs i Ilze Sperga, aktrise i scenariste Kristīne Veinšteina, kai i Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure. Par uzvarātuoju kategorejā “Dzeja“ palyka Elizabete ar dzejūļu kūpu “Rokstom vīns ūtram“, lobuokuos humoreskys autore – Aija Mikele ar dorbu “Randeņš“, bet bārnu i jaunīšu literaturys kategorejā uzvarēja Meldrys Gailānis īcere jaunai gruomotai par luocāna Meikuleņa pīdzeivuojumim – “Kroma kolnā“. Vysus uzvarātuoju dorbus tyvuokajā laikā varēs puorskaiteit ari latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Kategorejis “Bārnu i jaunīšu literatura“ uzvarātuoja Meldra Gailāne atsazeist, ka itūgod pīsadaleišona Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā jai bejuse ar mierki puorbaudeit, voi īcarātais teksts, kas aizsuokts, asūt gona aizraunūšs i turpynojams. “Izmontuoju konkursa žureju kai testa grupu. Piec rezultatu ruodīs, ka byus tei īcarātuo gruomota par jaunim Meikuleņa pīdzeivuojumim. Jurciņa konkursā pīsadolu ūtrū reizi. Pyrmajā reizē pīsadalejom obejis ar meitu. Suokuos aizsyuteju bārna tekstu, tod dīnys treis dzeivuoju ar dūmu, ka meita pīsadola, bet maņ nikuo nav – navar tai byut! Tai vīnu puorsoku puortaiseju par lugu, kam tys beja lugu konkurss, i golā dabuoju pyrmū vītu,” stuosta Meldra. Atsokūt iz vaicuojumu, voi literatim vajag pīsadaleit itaidūs konkursūs, Meldra soka: “Nūteikti nui! Konkursi ir svareigi nu vairuoku aspektu – kaids pasaver nu molys iz tovu dorbu i nūviertej, taipat, ka saīt lobi rezultati, ari pošapzinis paceļšonai – nui, es varu! Ir svareigi.” Autore pīzeist, ka uorpus konkursa niu raksteišonai kasdīnā saīt cīši moz laika. “Nasagrib saceit, ka nimoz, bet cīši moz. Vajadzeigs laiks i ari na cik steidzeigs dīnys ritiejums. Ka esi struodojūšs cylvāks, nu reita aizej iz dorbu, bet vokorā vaira nikuo nasagrib. Pagryuši atrast kaidu šaļti, kod i pruots mīreigs, i ir laiks, kod raksteit,” tai Meldra Gailāne.

Vīns nu aktivuokūs latgaliskūs literarūs konkursu dalinīku pādejūs godūs ir Ivo Gilučs, kurs pārņ beja ari konkursa “Latgolys prozys skaitejumi” finalistu vydā. Ivo skaidroj, ka pīsadola vysaidūs leluokūs literarajūs konkursūs, par pīmāru, “Vakara romāns”, bet latgaliskī konkursi saīt vaira kai atsapyusšona, kod gribīs pīraksteit nazkū ari latgaliski. “Dīvamžāļ saīt, ka varbyut naveļteju latgaliskajim dorbim tik daudzi viereibys, cik vajadzātu, kam piec leluoku dorbu raksteišonys jiutūs izsmalts, bet ir koč kaidys dūmys, nūtikšonys, vuordi, kurus var pīraksteit tikai latgaliski. Golvonuo motivaceja aizsyuteit dorbu konkursam – lai paruodeitu, ka Latgolā ir autori, rakstnīki, kas roda latgaliski. Maņ vaira pateik humoreskys, nūpītnūs tekstus pagryuši raksteit. Koč i varu nūpītni suokt nazkū raksteit, bet piečuok taipat saīt humors. Pasaļaunu rodūšajai dzeislai,” portalam lakuga.lv stuosta Ivo.

Sovu simpateju bolvu jau tradicionali pasnēdze ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, apbolvojūt konkursa debitantu Valteru Tāraudu par humoresku “Posoka par dzedu“, bet Tukuma Literatu apvīneibys simpateju bolvys sajēme Aija Mikele humoreskys kategorejā i Elizabete dzejis i bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Aijai Mikelei apvīneiba pīduovoj ari eipašu vareibu gasteit i rodūši struoduot literatu rezidencē Jaunpilī.

Aija Mikele Jurciņam veļteituo literatu konkursa kategorejā “Humoreska” par uzvarātuoju palīk jau ūtrū godu piec kuortys. Autore nūsmej, ka jai pošai pīmeit malnais humors. “Koč i asu vysā nūpītnys cylvāks, vystik šaļtim iz vysu verūs ar humoru. Kolegi ari ir dajiukušs, ka šaļtim tai jūkoju. Es pat navaru pasaceit, kur jamu sižetus sovim dorbim. Tei ir taida kai dzierksts – nazkur brauc, īraugi kaidu cylvāku, izdzierdi kaidu frazi – tai i rūnās pamats. Pīsadaleit konkursūs ir interesanti, prīca redzēt ari tik daudzi jaunu vuordu. Itūreiz nabeja kaida lela nūdūma – gribieju vīnkuorši pīsadaleit,” sajiutuos pasadola Aija Mikele. Par Tukuma Literatu apvīneibys simpateju bolvu i vareibu izmontuot rezidenci Jaunpilī Aija soka, ka tys bejs lels puorsteigums. “Bet par Jaunpili ir cīši interesanti – koč kai pyrma goda beju vārusēs, ka varātu nazkur aizbraukt ekskursejā, paceļuot i taišni Tukums i Jaunpiļs beja vīni nu variantu. Piečuok par tū aizmiersu, i tagad tys ir taids puorsteigums! Daīs braukt i raksteit nazkū leluoku,” prīcojās Aija. Rakstneica reizē vys pīzeist, ka dorbu raksteišona uorpus konkursim itūšaļt ir juos leluokuo problema, kam laiks kasdīnā paīt dorbam avīzis “Rēzeknes Vēstis” redakcejā, tūpūt leli roksti, i deļtuo cytai lelai raksteišonai vaira naasūt spāka, vajagūt dasamīgt.

Pyrmū reizi Pīterdīnā Rogovkā gasteja ari Tukuma Literatu apvīneibys puorstuovi, kai pasnādzūt sovu simpateju bolvu, tai i pīduovojūt dzejis skaitejumus. Kai stuosta apvīneibys vaļdis prīšksādātuoja Guna Ruoze-Tamule (Roze-Tamule), Tukumu i Rogovku saista Pīters Jurciņš. “1963. gods 18. majā Jurciņš, kurs tūlaik Tukumā beja kriminalizmekliešonys prīšknīks, kūpā ar sovys muosys veiru Elmāru Augustu Rumbu dybynuoja Tukuma Literatu apvīneibu. Tai apvīneiba dzeivoj vēļ niu, apvīnojūt vaira nakai 20 bīdru. Mes padūmuojom, ka, izruodūt cīnu Pīteram, vīnu reizi beidzūt vajag atbraukt iz konkursa nūslāgumu. Tukums niu ir UNESCO rodūšūs piļsātu teikla Literaturys piļsāta drūsai viņ aiz tuo, ka mums ir tuos dziļuos saknis, kurys sovulaik styprynuojs Jurciņš,” stuosta literate. Taipat jei atzeimoj, ka i pošai asūte personeiga saikne ar Nautrānu pogostu – nu ituos pusis īt mamys vacuoki. ”Vacuomuote i vacaistāvs beja nu Rūžu cīma, i jim pavuorde beja Rūze, tyvuok vaira navar byut! Ar apvīneibu jau bejom sarunuojuši, ka mes brauksim iz Pīterdīnu, i tik piečuok maņ sasavylka, ka tys ir itepat. Da ituo nabeju itamā pusē bejuse, tik beju dzierdiejuse nu mamys i mamys bruolim par itū vītu, par Kristiņkom, par Rūžu cīmu i tai,” skaidroj Guna Ruoze-Tamule. Jei soka, ka par Jurciņam veļteitū literatu konkursu Tukumā zynuojuši īprīšk, bet itūgod vīns nu apvīneibys literatu – Imants Liepiņš –, kurs pats, vēļ īsuociejs byudams, beja satics Jurciņu, aktualizējs vaicuojumu, ka varbyut beidzūt vajagūt nūbraukt iz Rogovku i padūt ari sovu bolvu. “Tai saguoja, ka literarūs dorbu vārtātuoji beja vīni, bet iz Rogovku niu atbrauce ūtri,” nūsmaida Guna, pīzeimejūt, ka niu vajadzēs aicynuot kaidu nu Latgolys vērtēt Tukuma prozys fermentaceju – prozys skaitejumu konkursu. “Mums ir lela prīca, ka divejis nu Tukuma Literatu apvīneibys bolvu sakryta ar žurejis redzīni,” atzeimoj literate, nūskaiteidama, ka dorbus vērtēja rakstnīks Guntis Tālers, dzejneica Iveta Ratinīka, kurū tukumnīki ari skaita par sovejū, dzejneica Guna Misāne, dzejneica Irīna Pumpure, rakstneica Ināra Bezmere, kuruos saknis ir Jākupbiļs pusē, i ari poša Guna Ruoze-Tamule.

Atsokūt iz vaicuojumu par gryuteibom saprast latgaliskū tekstu, Guna Ruoze-Tamule nūsoka, ka saprast bejs vysā vīgli. “Vīnu vuordu pavaicuoju muoksleigajam intelektam, bet vīnu vuordu vaicuoju kolegim čatā, kur jī dreiži paskaidruoja. Atguodoju, ka tys vuords beja “kuormi” – muoksleigais intelekts saceja, ka tys ir “ķermenis”, bet es atsaceju, ka piec konteksta nadar. Nūskaidruoju, ka tuos ir ”ēkas”. I vēļ vaicuoju, kas ir “kuļdinīks” – izaruodeja, ka telefons. Vacuomuote, kas īt nu Rūžu, piec vactāva nuovis suoce dzeivuot pi myusu, jei runuoja tik latgaliski, i es īsavuiceju. Tei volūda ir jau ašnī! Varbyut kaunejūs poša runuot, bet saprast saprūtu. Bet nu apvīneibys literatu moz beja taidu, kurī saceja, ka, nui, jī var puorskaiteit i vērtēt – tik tī seši nūsaukti,” stuosta literatu apvīneibys vadeituoja, reizē sacynojūt, ka deļ Kūrzemis tys vystik asūt daudzi, vaira nakai pīktuo daļa apvīneibys.

Pīterdīnys pasuokuma laikā interesentim beja vareiba apsavērt ari juņa vydā nūtykušuos meistarklasis ”Muola gleznys” – gleznuošonys ar muolu muokslineicys Maijis Gailumys vadeibā – dorbus i pūdnīka i muokslinīka Pītera Gailuma akvareļus. Muzykali nūtikšonu papyldynuoja tautys muzykanti Pītera Belinska muziciešona, Sovvaļnīka uzastuošona kai ar skaņdorbu nu jaunuo albuma ”Cārtumi”, tai par Rogovkys nūtikšonuos naiztryukstūšū dzīsmi ar Jurciņa vuordim ”Ar Reigys morali”. Sovvaļnīka skaitejumā ari izskanēja divejis nu konkursā īsnāgtūs humoresku – Aijis Mikelis ”Randeņš” i Valtera Tārauda ”Posoka par dzedu”. Piec literatu apbolvuošonys ar pusstuņdi garu programu kluotyn asūšūs prīcynuoja folklorys kūpa nu Leivuona nūvoda ”Rūžupis veiri”.

Fotogalerejā biļdis nu Pīterdīnys Rogovkā. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv