Roksta autors: Kaspars Strods, bīdreibys “Hronologeja” vaļdis prīšksādātuojs, viesturnīks

Kod paguojušajā nedeļā pyrmū reizi socialajūs medejūs pamaneju informaceju par Lūznovys muižys vacuos kūka školys projekta apturiešonu, ruodejuos, ka īsavīsuse nazkaida klaida i patīseibā viereibys centrā tics kuortejais Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis absurdais lāmums. Vystik izaruodeja, ka itūreiz sašutumu radejušys Rēzeknis nūvoda deputatu darbeibys.

Vairuokus godus dorbojūtīs viesturis pieteišonys jūmā  – kai dažaidūs muzejūs, tai poša i dūmubīdru dybynuotajā bīdreibā “Hronologeja” –, asu pīsadalejs ari vairuoku projektu eistynuošonā. Laika gaitā dabuotuo pietnīceibys i praktiskuo dorba pīredze manī ir nūstyprynuojuse puorlīceibu, ka viesturis i kulturys montuojuma saglobuošona roda byutysku pīnasumu sabīdreibys atteisteibys i identitatis styprynuošonys procesūs. Deļtuo skaiteju par vajadzeigu nastuovēt molā i izsaceit sovys, kai ari vairuoku dūmubīdru refleksejis par rodušūs situaceju Lūznovā.

Lūznovys muižys vacuo kūka škola, kurā 1922.–1944. godā dorbuojuos Laizānu kūrlmāmūs škola, laika gaitā organiski īsakļuovuse muižys kompleksā. Tys nav vīnkuorši nacyls, degradāts kuorms, bet viertejama kai simbols cylvāku izgleiteibys, integracejis i pastuoviešonys sūpluok raudzeišonai. Ituos vierteibys skaidri atsabolsoj myusu dīnu Lūznovys muižys raudzeišonā padareit školys kuormu par muižys kompleksa, vītejuos kūpīnys i vysys Latgolys identitatis naatjamamu sastuovdaļu. Juodasoka, ka muižys komandys dorbu itūgod nūviertēja Eiropys ceļuojumu komiseja, kura aicynuoja Lūznovys muižu kai vīneigū Latvejis puorstuovi īkļaut 35 Eiropys izcylūs lobuos praksis pīmāru ilgtspiejeiga turysma jūmā vydā – kategorejā “Vītejuos ekonomikys nūtureibys veicynuotuojs”.[1]

Vysā pošsaprūtamai, ka, jamūt vārā kuorma arhitektoniskū i ari nūzeimeigū socialviesturyskū funkceju, Lūznovys muižys komandai pyrma vairuoku godu roduos ideja par kūka školys atteisteibu taišni sociali īkļaunūšys vidis daīmameibys kontekstā. 2023. godā Rēzeknis nūvoda dūme atbaļsteja ideju par Lūznovys muižys teritorejā asūšuo vacuo kūka kuorma projekta vierzeibu iz prīšku. Lāmums paredzēja eistynuot tehniskuo projekta izstruodi, īguldūt tymā apmāram 50 000 eiro. Kab piļneibā realizātu itū īceri, 2025. gods 25. septembrī Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba nūsprīde pīsadaleit projektu konkursā “Regionaluos kulturys infrastrukturys atteisteiba kulturys pakolpuojumu dateikameibys uzlobuošonai” (ERAF), kurā īsnēdze projekta dasacejumu “Lūznovys muižys kūka školys puorbyuve par sociali īkļaunūšu kulturturysma vītu”.[2] Projekta realizacejai lauvys tīsu nu finansiejuma – 850 000 eiro – pīškiertu Centraluo finanšu i leigumu agentura (CFLA), sovutīs Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba apsajēme segt atlykušūs 473 000 eiro. Projekts paredzēja na tik atjaunuot muižys kompleksā asūšū kūka arhitekturys ceļtni, tok izmontuot tū kai leidzekli mozuok aizsorguotūs personu socialajā īkļaušonā, kai ari veicynuot regiona ekonomiskū izaugsmi. Vysubeidzūt, ituo gods majā īsnāgtais projekts sajēme CFLA atbolstu, vystik 21. majā pošvaļdeiba nagaideitai sovu lāmumu maineja i atsasaceja nu ituos īceris tuoluokuos realizacejis. Kai pozicejis mainis pamatuojums nu vītvarys puorstuovu pusis izskanēja taidys frazis kai “leluos uzturiešonys moksys”, “projektam byus ūtruo kuorta, kas praseis papyldu leidzekļus”, “paradzams projekta izmoksu kuopums (saduordzynuojums)”, “leli, leli riski”, “nav projekts, bez kura navarim iztikt” i tt.[3] Ari piečuok pošvaļdeibys puorstuovi publiski skaidruoja, ka projekta vierzeiba apturāta, kam itūšaļt tuos dīnys kuorteibā ir daudzi naatlīkamuok rysynojami vaicuojumi. Pīmāram, socialuo sfera, vajadzeigi īguļdejumi vītejuos školuos, komunalī vaicuojumi i tt.[4] Nav švuorbu, ka īprīšk pīmynātuos lītys ir byutyskys nūvoda dzeivuotuojim, tok, voi tai nav bejs vysod i gondreiž vysuos Latgolys pošvaļdeibuos? Sovpateigai, ka teik runuots par naudys leidzekļu taupeišonu apstuokļūs, kod pošvaļdeiba ar vīglu rūku pagaisynuoja na tik pošys projekta tehniskuos specifikacejis radeišonā īguļdeituos 50 000 eiro, bet ari jau CFLA pīškiertūs naudys leidzekļus. Kluotyn vēļ – iz reizis rūnās pamatuots vaicuojums, voi plānojūt i akceptejūt itaida apmāra projektus “lelī riski” i potencialuos problemys nav juoparadz jau tūs izstruodis procesā? Partū itūšaļt īprīšk pīmynātī argumenti vaira atguodynoj atrunys, na pamatuotus īmesļus konkretuo projekta “nūairiešonai”. I vēļ itaids lāmums līk aizdūt vaicuojumus par vītvarys spiejom strategiski plānuot nūvoda atteisteibu, kas naapsarūbežoj vīneigi ar bedreišu aizluopeišonu i zuolis pļaušonu, bet paradz nūvoda dzeivuotuojim nūdrūsynuot ari myusdīneigu kulturys pakolpuojumu i īkļaunūšys vidis atteisteibu. Tai pastuovūšuo situaceja navairoj uzticeibu pošvaļdeibai, tuos spiejai pījimt izsvārtus i argumentātus lāmumus, nūsaceit ilgtermiņa prioritatis, kai ari vērtīs tuoļuok par “Excel” tabulā daīmamajim ciparim.

Zynoms, koč i daudzim “saimnīcyskajim pošvaļdeibu i vaļsts leimiņa politikim” ari grybātūs, vystik juoatguodynoj, ka kultura nav i nikod nabyus peļnejūšs uzjāmums. Byutu jauki, ka itī ļauds ari saprostu, ka kulturys primarais mierkis fokusejās iz sovys paguotnis i identitatis saglobuošonu, kritiskuos dūmuošonys veicynuošonu i sabīdreibys izgleituošonys procesim. Gols golā, voi kaids prosa dabuot īnuokumus nu dzīšmu i deju svātku? Ari ituos šaļts geopolitiskajūs i informacejis kara apstuokļūs vysaidu ar kulturu saisteitu projektu veiksmeiga realizaceja ir nūzeimeigs īguļdejums sabīdreibys, tymā skaitā vītejuos kūpīnys izgleituošonā i salīdiešonys procesā.

Tai itaids lāmums na tik roda nūvodam eistermiņa finansialus zaudiejumus, bet vītejai kūpīnai līdz saglobuot sovu kulturviesturyskū montuojumu, atteisteit muižys infrastrukturu, kai ari līk škieršļus byutyskim socialuos integracejis procesim. Nagrybu spekulēt, vystik tamleidzeigu lāmumu pījimšona līk aizadūmuot par vītvarys deputatu spieju izprast kulturys procesus i tūs ilgtermiņa ītekmi iz vītejū sabīdreibu. Kai pīmāru var minēt Tautsaimisteibys komitejis sēdē izskaniejušū argumentu, ka “geopolitiskūs apstuokļu deļ turystu tyvuokajā laikā nabyus”.^[5] Kotrā ziņā, ka rūnās švuorbys par kaida projekta byuteibu i tuo realū pīnasumu sabīdreibai i vītejai kūpīnai, vysod var daaicynuot konsultantus – jūmys specialistus, kas itymā gadīnī byutu, pīmāram, Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļdis, Latvejis Arhitektu savīneibys, bīdreibys “Apeirons” i, prūtams, Lūznovys muižys puorstuovi.

Juoatguodynoj, ka itaidi napuordūmuoti lāmumi sovā ziņā paruoda ari vītvarys attīksmi pret kulturys sferā struodojūšajim, kuri puorsvorā ir sovys jūmys profesionali. Nadūmoju, ka itaida pošvaļdeibys reiceiba roda gribiešonu īsasaisteit inovativu projektu izstruodē voi vyspuor struoduot konkretuo nūvoda lobā… I tys atsatīc na tik iz konkretū gadīni, tok kulturys nūzari kūpumā. Pastuovūšuo situaceja roda vaicuojumus par nūvoda pošvaļdeibā pastuovūšajom komunikacejis problemom, kam itaida lāmuma pījimšonys gadīnī beja tikai lykumsakareigai pīsaisteit ari muižys kompleksa darbinīkus i vītejūs dzeivuotuojus, kurus lāmuma pījimšonys sakys ītekmej vysuvaira.

Ka verās iz Lūznovys muižys vyspuorejū atteisteibu, tod nu sovys atdzimšonys 2015. godā tei pavysam nūteikti palykuse na tik par vīnu nu atpazeistamuokūs kulturvītu Latgolā, bet ari vysā Latvejā i aiz tuos rūbežu. Tū sekmējuši vysaidu festivalu (“Škiuņa džezs”, “Muokslys pikniks”), regionam nūzeimeigu ekonomisku i sabīdryska formata pasuokumu reikuošona i tt. Cik nūvāruots, tod muižys kompleksu īcīnejuši ari jaunī puori i cytu svareigu dzeivis nūtikšonu svieteituoji. Tai muiža daudzu godu laikā tykuse par Rēzeknis nūvoda i Latgolys kulturys i sabīdryskuos dzeivis centru. Kluotyn vēļ – jau nu muižys atjaunuošonys tys nav stuosts tik par kuormim, bet par muižys komandys miļzeigū īguļdejumu konkretuos kulturvītys atteisteibā. “Ekseļa cīneituojim” pīduovoju īsavērt ari daīmamajā statistikā. 2015.–2025. godā Lūznovys muižā bejušys vaira nakai 1750 kulturys nūtikšonys (koncerti, izstuodis, izgleitojūši seminari i tt.), i itūs pasuokumu apmaklātuoju skaits puorsnēdze 148 000.[6] Ruodīs, ka itī skaitli plotuokus komentarus naprosa. Juodasoka, ka itūs pasuokumu vydā ir vysaidys ar Latgolys regiona ekonomiskū i finaņšu atteisteibu saisteitys nūtikšonys. Nav nūslāpums, ka itūs pasuokumus nareši izmontoj ari vysaidu pošvaļdeibu deputati i pat “tautys kolpi” nu Saeimys gaitiņu, tymā skaitā, kab caltu sovu politiskū kapitalu nūvoda voi puornūvodu vālātuoju acīs. Ari niu prīškvieliešonu jutūnē Lūznovys muižys vacuos kūka školys vuords pasaruoda atsevišku deputatu retorikā. Pīmāram, nūstotūt preteimā “vīna kuorma liktiņa atjaunuošonu pret vysu dzeivuotuoju byušonu iz prīšku”, kas dīvamžāļ roda pamatuotys švuorbys par itūs politiku izpratni taišni par kulturys montuojuma lūmu vītejuos sabīdreibys i apleicejuos vidis atteisteibys procesūs.

Juosacynoj, ka Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba tuo vītā, kab radeitu pozitivu īspaidu par sevi kai atbiļdeigu vītvaru, kurai ryup sovu kulturvītu atteisteiba i dzeivuotuojim īkļaunūšys apleicejuos vidis atteisteišona, izalasejuse preteju vierzīni. Ari cylvākim regionūs vajadzeigs kvalitativs kulturys pīduovuojums i īkļaunūša apleicejuo vide, kura nav saisteita ar iz reizis sajamamim finansialim lobumim. Itaidu projektu realizaceja ilgtermiņā veicynoj sevkura kūpīnys puorstuova īsakļaušonu myusu dīnu sabīdreibā, taipat sekmej cylvāka lokaluos identitatis apziņu, kai ari veidoj padzilinuotu izpratni par kulturu, viesturi i cytim nūzeimeigim procesim, kū na vysod varim nūpierkt par naudu voi kai “duorgu” socialū statusu garantejūšu lītu. Partū īprīšk pīmynātuos īceris naeistynuošona na tik kuortejai kulturviesturyskajai ceļtnei roda draudus tikt aizmiersteibā, bet reizē roda švuorbys par lāmuma pījiemieju izpratni par tuo ilgtermiņa ītekmi iz daudzim socialekonomiskajim i kulturys procesim.

Vysubeidzūt atguodynuošu, ka iz kulturys riekina veiktī taupeibys pasuokumi ilgtermiņā nikod nav nūvaduši pi nazkuo pozitiva, eipaši regionu pošvaļdeibuos, kurūs pījimtī lāmumi pastyprynuotai ītekmej vītejūs dzeivuotuoju lobbyuteibu. Grybātūs cerēt, ka Rēzeknis nūvoda gadīnī tamleidzeigu lāmumu pījimšona napaliks par jaunū normu, bet iz prīšku tiks maklāti cyti itaidu problemvaicuojumu rysynuojumi, tymā skaitā dialoga formatā.

[1] Latgales reģiona pašvaldību attīstības apdraudējumi pierobežā jeb par ko nekļuva Lūznavas muižas Vecā koka skola?. Luznavasmuiza.lv

[2] Tīpat.

[3] Rēzeknis nūvoda Tautsaimisteibys atteisteibys vaicuojumu komitejis uorkuortys sēde.

[4] Atbalstīja, bet tagad atsakās – apturēts Lūznavas koka skolas projekts. LSM.LV.

[5] Rēzeknis nūvoda Tautsaimisteibys atteisteibys vaicuojumu komitejis uorkuortys sēde.

[6] Lūznavas muižas komanda saņēmusi Rēzeknes novada gada balvu kultūrā. Luznavasmuiza.lv