Roksta autore: Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica

Pierts gareņa skaņa, kod korstim akminim izlej iudini, zynoma gondreiž vysim. Latgolā gondreiž kotrā lauku vīnsātā vīna nu meilu i eipašu vītu ir pierts. Tei ir kai muomuleņa, kas kotru sastdīnis vokoru aicynoj otkon atsagrīzt dzeivis pyrmsuokumūs – muotis mīsuos, kod bejom pavysam plyki, īskauti maigā i syltā vidē. Pierts jau nu seneju laiku beja vīta, kur suocēs i nūsaslēdze cylvāka myužs – piertī dzemdēja bārnus, taiseja vysaidus dzīdnīcyskus ritualus i mozguoja nabašnīkus pyrma pādejūs myuža gūdu. Kasdīnā pierts piļdeja nūzeimeigu kasnedelis higienys funkceju, kolpuoja par vītu veseleibys styprynuošonai i atjaunuošonai, kai ari tyka izmontuota vysaidu saimnīcysku dorbu dareišonai, pīmāram, lynu i īsola kaļtiešonai, galis i zyvu kiupynuošonai, nareši ari drēbu mozguošonai i cytim dorbim.

2025. godā “Pierts tradiceja Latvejā” tyka īkļauta Latvejis Nacionaluo namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā kai saglobojama i paaudzem iz prīšku nūdūmama vierteiba. Tei raksturoj myusu kulturys dzeivis veidu i dzeivis rytmu, kas ir cīšā saskaņā ar dobu, kam pierts tradicejā ītylpst na tik poša piertī īšona, tok ari gataveišonuos – kuorma uzturiešona, molkys saguoduošona, pierts slūteņu i zuoļu čaju laseišona. Latvīšu pierts tradicejā rakstureiga mytruo ci slapnuo pierts, kurā pierts proceduru pamatā ir korstuma, iudiņa i tvaika īdarbeiba sovā vydā. Nūzeimeiga pierts ritualu sastuovdaļa ir augu izmontuošona i pieršonuos ar pierts slūtom, kurys gatavej nu Latvejā augūšu kūku, kryumu i cytu augu zoru.

Dyumu ci malnuo pierts Latgolā

Latgolā tradicionaluos dyumu ci malnuos pierts atseviškuos saimisteibuos sasaglobuojušys da myusu dīnu, nasaverūt iz daīmamajom sadzeivis ierteibom i alternativom mozguošonuos vareibom. Saleidzynuojumā ar cytim Latvejis regionim dyumu pierts tradiceja Latgolā sasaglobuojuse nūtureiguok, kū veicynuojs vīnsātu dzeivis veids, lānuoka modernizaceja i pierts simboliskuo i kulturviesturyskuo nūzeime kai saimē, tai i regionā. Svareigai atzeimuot, ka dyumu pierts atrūnamys ari cytūs Latvejis regionūs, tok Latgolā vys vēļ pastuov dyumu pierts dzeivuo i puormontuotuo tradiceja, kas nav pīredzējuse vārā jamama puorruovuma.

Dyumu ci malnuo pierts ir seneja pierts forma, kurai rakstureiga kurynuošona bez škūrstyna. Dyumu pierts ir nalels guļbyuvis kuorms ar zamu telpys augstumu i nalelom durovom ar paaugstynuotu slīksni, tai samazynojūt syltuma zudumus. Nūzeimeigs dyumu pierts elements ir atkluotais akmiņu ceplis – kūrtivis viersā taiseits masivs laukakmiņu kruovums, kas uzkruoj i ilgstūšai nūtur syltumu pērtivē. Kūršonuos laikā dyumi izīt cauri akmiņu kruovumam, tūs sakarsej, pīpylda pierts telpu, bet piec izkurynuošonys teik nūvadeiti i izvādynuoti caur eipašu dyumu ļuku grīstūs voi sīnā. Piec tam nu cepļa, kas atsarūn akmiņu kruovuma apakšā, teik izjimtys atlykušuos ūglis. Kūršonuos laikā dyumi dabyskai dezinficej telpu i veidoj dyumu piertei rakstureigū smuordu i mikroklimatu. Specifiskais akmiņu kruovums nūdrūšynoj ilgstūšu syltuma saglobuošonu ari piec eislaiceigys vādynuošonys i pierts lītuošonys.

Seņču daudzpuseiguos zynuošonys pierts byuviešonys laikā

Dyumu piertī sevkuram byuvis elementam ir nūteikta funkceja – tys veicynoj syltuma uzkruošonu, drūšeibu i tradicionalajai dyumu piertei rakstureiguos vidis veiduošonūs. Pierts ceļtnīceibys vītys izalaseišonā nareši tyka izmontuotys reikstnīku zynuošonys, kab nūsaceitu pierts pīmāruotuokū i labvieleiguokū nūvītuojumu. Nūzeimeiga beja ari pamatu akmiņu izvēle, tūs sagataveišona i nūstyprynuošona.

Senejuokuos pierts beja nalelys vīnys telpys guļbyuvis ar zamom, iz uoru attaisamom durovom. Šaļtim taiseitys kai zemneicys, daleji īroktys zemē voi apbārtys ar zemi, kab ilguok saglobuotu syltumu. Senejuokuo zynomuo pierts tipa byuve atrūnama Talsu piļskolna arheologiskajūs izrokumūs (apdzeivuots 11.-14.g. s.), kas saukta par “dzīdnīka nameņu”. Tei beja nalela 4×4,5m guļbyuve, kas stypri īdzilinuota zemē. Dūmojams, kolpuojuse i kai dzeivojamuo telpa, i kai pierts.

Agruok pierts bejuse vīna telpa, piečuok byuvāta ar īškejū storpsīnu, veidojūt divejis telpys – pērtivi i prīšktelpu ci gierbtivi. Da myusu dīnu sasaglobuojušuo pierts arhitektura ir gondreiž namaineiga. Pierts guļbyuvei izmontoj dabyskai izkoltušys prīdis voi eglis bolkys, kū parosti cierta februara pyrmajuos nedeļuos, jaunā mienesī, agrā pavasarī nūmyzuoja i sagataveja tuoļuokai ceļtnīceibai. Pierts ceļtnīceibu raudzeja aizsuokt vacā mienesī. Bolku vaiņuku bleiviešonai tūs vydā izmontuoja syunys, kas nūdrūšynuoja dabysku syltumizolaceju. Pērtivis vydā taiseja akmiņu kruovumu i cepli. Nu paaudzis paaudzē tyka nūdūtys zynuošonys par pierts akmiņu kruovumu i akmiņu izalaseišonu. Akmiņus ryupeigai atlaseja pi iudiņu; tim beja juobyut bleivim i bez plaisu, kab korstumā naspruogtu. Derēja ari tī akmini, iz kurim agrā vosorys reitā rosa jau beja nūkoltuse, tys nūzeimuoja, ka akmiņs labi sagloboj syltumu.

Suokumā iudiņs tyka siļdeits kūka traukūs, kas drūšā attuolumā nūlykti sūpluok korstajam akmiņu kruovumam. Piečuok, saimisteibom palīkūt tureiguokom i daīmamim leluokim metala traukim, iudiņa siļdeišona tyka īreikuota akmiņu kruovumā, tymā īvītojūt metala (vysubīžuok čuguna) trauku. Greida tradicionalai taiseita ar plāstim voi grīztim dielim, pamatūt storpys iudiņa nūteciešonai. Myusu dīnuos vys vēļ sasaglobuojuši stuosti, kod reši, bet ir gadejīs, ka piertī greidu izkluoja ar teirim solmim, kab pateikamuoka uzaturiešona, eipaši zīmā. Pierts pērtivē gar sīnu, parosti divejūs leimiņūs, izvītuotys luovys, kas taiseitys nu apsis, līpys voi malnuo eļkšņa. Piertī dabyskuos gaismys olūts – nalels lūdzeņš. Tymsuokam laikam – izmontuoja svecis, ellis lampys, piečuok īvylka elektreibu, tok klasiskajā dyumu piertī ar elektriskajim apgaismuojumim naaizaraun guņs drūšeibys deļ. Dyumu pierts jumts – parosti lubeņu voi dieļu sagums, piečuok šifers voi cyts sagums.

Dyumu pierts kūršona parosti aizjam vairuokys stuņdis (2-3, kod nakod ilguok). Kūršonai vysulobuok lītoj lopu kūku molku (bārza, eļkšņa, apsis), voi ari kaida daīmama. Piec izkurynuošonys vysatbiļdeiguokuo šaļts ir pērtivis sagataveišona – dyumu izvādynuošona i atlykušūs ūgļu iznesšona, kab pērtivē, pi gora mesšonys, naizadola čads.

Pierts kai saimisteibys suokys

Tradicionalajā lauku sātā pierts nareši beja vīns nu pyrmūs izcaltūs kuormu. Sātys atsarasšonys vīta tyka izalaseita ryupeigai, jamūt vārā ilgtermiņa saiminīkuošonys vareibys, eipaši zemis augleibu i iudiņa daīmameibu. Pierts kai pyrmais saimisteibys kuorms tyka izvālāts tuo praktiskūs prīškrūceibu deļ – saleidzynūši naleluo apjūma i vīnkuoršuos konstrukcejis deļ tū varēja izceļt eisā laikā i izmontuot higienys vajadzeibom jau saimisteibys veiduošonys suoku pūsmā.

Pierti parosti cēle tuoļuok nu cytu kuormu, vālams iudiņu tyvumā. Tū dareja na viņ praktisku guņs drūšeibys apsvārumu deļ, bet ari teiri simboliski – cylvāka mīsyskuo i goreiguo atsateireišona nūtyka uorpus sātys pogolma. Myusu dīnuos itys princips vaira nateik īvāruots – bīži dzeivuošona i mozguošonuos nūteik tymā pošā kuormā. Agruok itys nūdalejums eipaši svareigs beja sliminīku apryupis laikā (infekceju naizplateišona), kai i jaundzymušūs sagaideišonys laikā (jaundzymušū sagaida nūsaceitai sterilā vidē).

Ar pierti saisteitys ari cytys tradicejis i ticiejumi. Vysuvaira – ar cylvāka veseleibys veicynuošonu i atjaunuošonu. Ap 300 tautysdzīšmu atkluoj vysaidus pierts nūzeimeigūs aspektus i simbolismu, eipaši saisteibā ar bierneņa pīdzimšonu. Pierts tyka saukta par “Muorys ustobu” voi “Muorys bazneicu”, kam tyka skaiteits, ka zemis muote, Muora, kai vysa materialuo pasauļa aizguodne, ryupejās par cylvāka mīsyskū veidūlu nu dzimšonys da pādejūs myuža gūdu. Piertī sūpluok Muorai bārna dzimšonys šaļtī pīmynāta ari Laima, kas sprīž bārna liktini i ryupejās par jaundzymušuo tuoļuokū dzeivis ceļu. Partū piertī voi pierts apleicīnē agruok tyka nūlykti ari uperi, pīmāram, jaunuos saimineicys pyurā adeitī cymdi.

Myusu dīnuos zynuošonys par pierti turpynoj atdzimšonys viļni – teik reikuotys vysaidys apvuiceibys, seminari, festivali i školys. Leidz ar turysma pylnbrīdu Latgolā, pierts i tuos tradiceja vys vēļ turpynoj atdzimt i atsateisteit. Vys vaira cylvāku izalosa pošizzinis ceļu i izgleituošonūs par augu vaļsti, kū parosti var īsavuiceit kaidā nu pierts školu, seminaru voi apvuiceibu kursu. Turysma pīduovuojumā var atrast ari dyumu ci malnuos pierts baudeišonu.

 Muoka uzturēt sovu veseleibu ar pierts paleidzeibu i paleidzēt dzīdynuotīs i cytim, ir unikals zynuošonu kūpums, kas daudzim latgalīšim sasaglobuojs nu paaudzis paaudzē. Na veļti mums ir teicīņs “Vasals pierīs!”, kur vuords “vasals” nūzeimoj na viņ fiziskū veseleibu, tok ari goreigū vasalumu i saskaņu ar sevi. Tys, voi Latgolā turpynuosim dyumu pierts tradiceju, ir atkareigs nu kotra saiminīka uzjiemeibys i gribiešonys ar atbiļdeibu uzturēt seņču tradiceju nūdūšonu ari paaudzem iz prīšku.

Eista dyumu pierts Ondrupinis lauku sātā i izstuode “Dūmu pirtis Latgalē”

Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibā “Ondrupinis lauku sāta” nu dybynuošonys vīna nu eipašūs ceļtņu ir bejuse dyumu pierts. Tei puorvasta nu natuoli asūšuos Libiņu solys i nu jauna izcalta kūpā ar puorejim muzeja kuormim 2000. godā, īvārojūt originaluos pierts i 20. godu symta lauku byuvnīceibys principus. Muzeja apmaklātuojim ir vareiba īpazeit eistu dyumu ci malnū pierti, kas vys vēļ vysmoz reizi godā teik kūrta, kab saglobuotu tuos eipašū jutūni i aromatu. Muzeja piertī var īpazeit i apsavērt ari vīnu nu senejuokūs pērtivis īkuortuojumu, kur atrūnami kūka trauki i dyumu piertei rakstureigais akmiņu kruovums i interjers.

Interesentim, kam dyumu pierts tematika eipaši tyva, muzeja apmekliejums byus divtik izzynojūšs, kam ituo gods 5. julī Ondrupinis lauku sātā tyka atkluota izstuode “Dūmu pirtis Latgalē”. Izstuode taiseita, bolstūtīs iz dokumentātom i vys vēļ funkcionejūšom dyumu ci malnajom piertim Latgolā, snādzūt īskotu tūs viesturē, nūzeimē i saglobuošonā myusu dīnuos. Izstuodis autore ir jaunuo piertneica Ilze Pauliņa-Saltā, kas pietejumu par Latgolā apsekuotajom piertim taisejuse, vuicūtīs piertnīku školā. Jei dokumentējuse i apkūpuojuse atmiņu i pīredzis stuostus par piertim Ondrupinis pogostā, Aulejis, Lūznovys, Kastulinys pogostā, Dagdas apleicīnē, Drycānu i Svareņu pogostā. Kūpā var īpazeit ostoņus stuostus par tū, kai asūšī dyumu pierts saiminīki uztur tradiceju myusu dīnu kontekstā, kū saglobuojuši i kaidys tradicejis pīkūp kasdīnā. Ir i stuosts par saiminīku, kurs pats dzims piertī. Par tū i vēļ vaira – aicynojam izzynuot izstuodē! Tei Ondrupinis lauku sātā byus apsaverama vysu vosoru!