Roksta autore: Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa), Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste

“Dzīsmeite nav tikai dzīsmeite. Tei ir dzeive.” Itūs vuordus varātu saisteit ar Vabalis etnografiskū ansambli “Vabaļis”, kas itūgod svietej 20 godu jubileju. Diveju godu dasmytu laikā kolektivs palics na viņ par Vabalis, tok ari vysa Augšdaugovys nūvoda i Latgolys tradicionaluos kulturys simbolu. Tok “Vabaļis” nav tik dzīduotuoju kūpa – tys ir dzeivs stuosts par cylvākim, kuri globoj seņču montuojumu i nūdūd tū paaudzem iz prīšku.

Ansambļa suokys meklejamys 2004. godā. Tūreiz Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne aicynuoja Vabalis pogosta sīvys pīsadaleit projektā, kura laikā tyka īraksteiti maja dzīduojumi. Piečuok īraksteja ari saļmis. Tys beja laiks, kod palyka skaidrys – Vabalis pusē vys vēļ dzeivoj sīvys, kurys zyna senejuos dzīsmis, muok tuos dzīduot autentiskā manīrē i globoj boguotu mutvuordu tradiceju.

Liktineiga nūtikšona beja viesturyskūs Vabalis patmaļu atkluošona. Skryndu dzymtys muzejs tamuos aizsuoce muzejpedagogiskū programu “Maizes ceļš”, bet svātku atkluošonā tyka aicynuotys dzīduot ari Vabalis sīvys. Jūs dzīduojums tik cīši aizkustynuoja kluotyn asūšūs, ka roduos dūma – itim bolsim juoskaņ na tik svātkūs, bet regulari.

Ideju pasajēme eistynuot tūreizejuo Vabalis kulturys noma direktore Vija Pabērze. Jei uzrunuoja dzīduotuojis, sameklēja kolektiva vadeituoju – tautys muzykys specialistu Artūru Uškānu –, pasaryupēja par tautystārpim i radeja vysus prīšknūsacejumus jaunuo kolektiva izaveiduošonai.

2006. gods 1. aprelī Vabalis kulturys nomā nūtyka pyrmais mieginuojums. Saguoja kūpā vītejuos saļmu dzīduotuojis, kab na tik dzīduotu, tok ari atguoduotu. Atguoduotu dzīsmis, kū dzīduojušys muotis i babys, stuostus par senejim dorbim, paražom, kuozom, bērem, bazneicys svātkim, rūkdorbim i uorstnīceibys augim. Taišni itamuos sarunuos tyka skaidrys – tūp na folklorys kūpa, bet etnografiskais ansamblis, kura aizdavums byus saglobuot vysu Vabalis pusis kulturys boguoteibu. Pošys dalineicys kolektivam deve nūsaukumu “Vabaļis”.

Itymūs divdesmit godūs ansamblis padarejs dorbu, kura nūzeimi gryuts puorvērtēt. Ir apzynuots Vabalis i Leiksnys pogostu folklorys montuojums, sataiseitys koncertprogramys “Krysta zeime”, “Lobais Jezus”, “Tiergs”, “Maize”, “Puišu ceļš pi meitom” i cytys. Tamuos skaņ na viņ dzīsmis, tok ari puosokys, meiklis, sokomvuordi i dzeivis stuosti, ļaunūt skateituojim īpazeit Dīnavydlatgolys tradicionalū dzeivisveidu.

Eipaša vīta ansambļa darbeibā ir goreigajam montuojumam. Īrokstūt i piečuok izdūdūt albumu “Lobais reits”, ansamblis saglobuojs unikalu Dīnavydlatgolys katuoļu tautys dzīduošonys tradiceju. Itymā albumā dzīsmis skaņ taipat kai pyrma godu desmitu – bez skotiviskys izskaistynuošonys, dabiski i patīsi. Taišni tai tuos skaniejušys bazneicuos, sātuos i pi krystu, pavodūt cylvāku nūzeimeiguokajuos dzeivis šaļtīs.

Ansambļa padareitais nav apsarūbežuojs tik ar koncertim. Ar Vaļsts kulturkapitala fonda paleigu izstruoduots Leiksnys sīvīšu tautystārpa aproksts, nūausts bruņču audums i kotra dalineica sev pašyvuse tautystārpu. Kolektivs aktivai īsasaista Dzīšmu svātku kusteibā (nu 2008. gods pīsadalejs vysūs Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātkūs) i Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica” nūtikšonuos Latvejā (nu 2009. gods), turysma izstuodē „Balttour”, Latvejis Televizejis raidejumā “Province”, kai ari daudzūs cytūs pasuokumūs Latvejā.

Nūzeimeigs īguļdejums padareits ari pietnīceibā. Projekta laikā tyka dokumentāta myrušūs oficeja ci saļmu izpiļdeišonys tradiceja Vabalis i Leiksnys pogostā, i 2017. godā tei tyka īkļauta Latvejis Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

Četri izdūtī albumi ir tykuši par vierteigu līceibu paaudzem. Eipaši aizkustynūšs ir stuosts par ilggadejū ansambļa dzīduotuoju Venerandu Putromu. Kab izdūtu albumu “Aj, mōseņa…”, kurā apkūpuotys senejuos kuozu dzīsmis, jei puordeve sovus lūpeņus i vysus dabuotūs leidzekļus zīduoja īroksta tapšonai. Itys žests spūdrai raksturoj cylvākus, kuri veidoj “Vabaļis” – jim dzīsme nav hobejs, bet dzeivis vierteiba.

Ansambļa sastuovs godu gaitā ir puorsamejs, tok namaineiga palykuse golvonuo vierteiba – kūpeiga gribiešona saglobuot i nūdūt tuoļuok Latgolys kulturys montuojumu. Šudiņ kolektivā dorbojās Anna Rubine, Aina Pabērza, Renāte Litiņa, Valentīna Skrynda, Biruta Kokina, Alvīne Giptere, Ināra Meijere, Vija Pabērze i Juoņs Gipters. Kolektiva vadeituojs – Artūrs Uškāns.

Divdesmit godu paskriejuši dzīsmēs, koncertūs, ekspedicejuos, īrokstūs i sasatikšonys reizēs. Tok pats svareiguokais ir tys, ka “Vabaļis” ir pīruodejušys – tradiceja dzeivoj tik ilgi, cikom ir cylvāki, kuri tū turpynoj. Vabalis sīvys ir protušys seņču montuojumu na tik saglobuot, bet ari padareit tū saprūtamu i saistūšu myusu dīnu cylvākam.

Ansambļa 20 godu jubileja tiks svieteita 26. julī 14 stuņdēs Vabalis muižys parkā. Jubilejis koncertā kūpā ar etnografiskū ansambli “Vabaļis” uzastuos Augšdaugovys nūvoda folklorys kūpys, Saunys pogosta etnografiskais ansamblis “Naktineica”, ansamblis “Stiprās sievas” i eipašī gosti – etnogrupa “Ogas”. Tei byus na tik jubileja, bet ari svātki Latgolys dzīsmei – tai pošai dzīsmei, kas pyrma divdesmit godu aizasuoce ar nalelu maja dzīduojumu īrokstu i šudiņ skaņ jau daudz plotuok.

Paļdis etnografiskuo ansambļa “Vabaļis” dalineicai Ainai Pabērzai par atsauceibu i vierteigajim stuostejumim, paleidzūt atkluot ansambļa “Vabaļis” viesturis puslopys!