Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Myužeibā nūguojuse izcyla tautys muzykante, teicieja, goreigūs dzīšmu dzīduotuoja, Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendiate, ilggadeja Baļtinovys etnografiskuo ansambļa dalineica Lucija Keiša (1932–2026), informej Baļtinovys kulturys noms.

“Kod Lucijas piersti dasadyure pi ceitara steigu, tod tys īsaskanēja breineiguos skaņuos. Lucijis Keišys zamais bolss saturēja etnografiskuo ansambļa dzīduojumu daudzu godu laikā,” roksta Baļtinovys kulturys noma puorstuovi.

Informaceja Bolvu regiona kulturviesturis datu bāzē viestej, ka Lucija Keiša dzymuse 1932. gods 12. janvarī Škilbānu pogosta Saucīnis cīmā, bet nu goda vacuma dzeivuoja Brīžucīma pogosta Augstasyla cīmā. Saime beja cīši muzykala. Tāvs beja pīpraseits garmoškys spālātuojs vysaidūs gūdūs. Ari muotis bruoļs kai pats spēlēja, tai izgataveja muzykys instrumentus – kūklis, ceitarus. Lucija ar bruoli Odumu Punduru paslapyn īsavuiceja spēlēt ceitaru, bet bruoļs ari treisstyura kūkli, akordeonu i garmošku. Septeņu godu vacumā Lucija jau spēlēja pyrmajuos kuozuos. Tai jau nu bierneibys jei kūpā ar bruoli i krysttāvu muzicēja pa tolkom, kuozom, balleitem, kurys reikuoja pogolmūs, škiuņūs, bierzeitēs.

Kod Lucijai beja 12 godu, juos mama apsaprecēja ūtrū reizi i saime puorsacēle dzeivuot iz Baļtinovys pogosta Slobodu, kur nūdzeivuoja vysu myužu. Lucija apsaprecēja ar Jezupu Keišu, kurs prota spēlēt vejūli, bungys i basu. Kūpā izaudzynuoti pīci bārni. Ar saimi izveiduojuši ari sovu Keišu kapelu, kur kūpā muziciejuši.

Baļtinovys etnografiskajā ansamblī Lucija Keiša dzīduoja i spēlēja ceitaru nu tuo dybynuošonys dīnys 1978. godā i teik skaiteita par tuo dybynuotuoju. Jei savuokuse ari vaira nakai 200 kuozu dzīšmu. Eipaši juoizceļ Lucijis nūpalns tautys muziciešonys tradiceju saglobuošonā Zīmeļlatgolā – ceitaru jei spēlēja tautys manīrē – piec dzierdis. Taipat Lucija bejuse saļmu dzīduotuoja – tuos suokuse dzīduot jau septeņu godu vacumā. Bejuse ari aktiva maja dīvakolpuojumu pi ceļamolys krystu dalineica – organizējuse dzīduošonu Slobodā.

2016. godā Vaļsts kulturkapitala fonds jai pīškeire myuža stipendeju.

Portals lakuga.lv izsoka vysuleluokū leidzjiuteibu Lucijis Keišys saimei, tyvynīkim i leidza dzīduotuojim!