Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

“Vysod mes latgalīši katuoli kolpojom J. Marijai maja mienesī, vysod dzīdojam vac-vacū dzīsmi,” tai pyrma vaira nakai symtu desmit godu tyka raksteits latgalīšu laikroksta “Drywa” pīlykumā “Goriga Maize”[1]. Koč i ticeigūs ļaužu skaits myusu dīnuos sasamazynoj, maja dīvakolpuojumu tradiceja Latgolā nav aizmiersta. Daudzvīt Latgolā maja mienesī cylvāki vys vēļ puļcejās pi ceļamolu krucifiksu, kab kūpeigi pavadeitu laiku lyugšonā. Arī Maltys pogosta Rozentovys draudzē jau vairuokus godus teik apbraukuoti draudzis teritorejā asūšī krysti, pi kurūs nūteik dzīduojumi i lyugšonys.

Maja dīvakolpuojumu tradiceja

Viesturiski maja dīvakolpuojumi pi ceļamolys krystu cylvākim beja īspieja svinēt Svātū Misi kasdīnā. Latgalīšu etnografs, volūdnīks, rakstnīks i folklorists Leonards Latkovskis par itū tradiceju ir rakstejs: “Tai kai Latgolā beja lelys draudzis un bazneicys tyvumā daudz cylvāku nabeja, tod beja izaveiduojuse tradiceja, ka maja dīvakolpuojumi nūtyka atseviškuos apdzeivuotuos vītuos – sādžuos, jo leluo attuoluma deļ nu sādžom cvlvākim praktiski nabeja īspiejams kotru dīnu apmeklēt maja dīvakolpuojumus bazneicā.”[2] Myusu laikūs ir puorsamejuse maja dīvakolpuojumu byuteiba, partū ka vairumam cylvāku kasdīnā vaira nav gryuteibu tikt bazneicā. Lai ari itei problema vys vēļ pastuov, tei skar daudz mozuoku skaitu cylvāku nakai nazkod. Leidz ar tū maja dīvakolpuojumi itūšaļt primari vaira nav gribiešona aizvītuot Svātū Misi, kurū ir gryuteibys apmeklēt bazneicā, bet vys dreižuok īspieja saglobuot lyugšonys i kūpā byušonys tradiceju.

Seņuok maja dīvakolpuojumus vadeja vīns cylvāks, parosti sīvīte. Beja svareigi, kab vadeituojai byutu lobs bolss, lela ticeiba Dīvam, dīvbejeiba, ļaužu cīns i vareiba gūdpruoteigi piļdeit sovus pīnuokumus. Parosti jei sovus pīnuokums nūdeve cytam vadeituojam tikai tod, kod tū vaira naļuove dareit slimeiba, vacums voi aizīšona myužeibā. Koč i myusu dīnuos nūvārojams, ka vys vēļ gondreiž vysod ituos lyugšonys pi krucifiksa voda taišni sīvīte, vadeituojis omota ci pīnuokumu piļdeišonys īrodumi vaira nav tik styngri nūsaceiti i īvāruoti, kai seņuok. Myusu dīnuos maja dīvakolpuojumūs nareši pīsadola i draudzis prīsteri, kuri atteiceigi tod ari uzajam vadeituoja pīnuokumus, kai tys nūteik pīmāram, Rozentovys draudzē. Seņuok prīsteri maja dīvakolpuojumūs napīsadaleja voi ari tys nūtyka cīši ratūs gadīņūs.

Maja dīvakolpuojumi Rozentovys draudzē

Draudzē jau vairuokus godus maja mienesī teik apbraukuoti vysi tuos teritorejā asūšī krucifiksi, taidā veidā raugūt saglobuot maja dīvakolpuojumu tradiceju piec īspiejis plašuokā teritorejā – kotrā cīmata daļā i pogosta sādžā. Maltys pogostā myusu dīnuos atsarūn seši krucifiksi – Leimanišku, Solomenku, Pinku i Dupinu sādžā, kai ari Maltā – Krišjāņa Barona īlā i Rozentovys Svātuo Krysta pagūdinuošonys Romys katuoļu bazneicys duorzā. Rozentovys draudzē pi krystu maja dīvakolpuojumu laikā nūteik na tik tradicionaluo dzīšmu dzīduošona Sv. Marijis gūdam i rūžukrūņa lyugšona, bet ari Svātuos Misis. “Maja mienesī ceļamolu i cīmatu krysti palīk par sasatikšonys vītu, kur kūpeigā lyugšonā i dzīsmē mes sasateikam. Tys ir laiks apsastuot kasdīnys skriejīnī, lai vīnkuorši byutu kūpā – ticeibā, cereibā i sirsneigā sarunā ar Dīvu i Mariju. Majā pi krysta sasateik Dīvs i cylvāks,” tai Rozentovys draudzis prīsters Rinalds Broks.

Ituo gods 25. aprelī, kod vysā Latvejā nūtyka Leluo tolka, Rozentovys draudze kūpeigi sakūpe Maltys pogosta Černostis cīmā asūšū Pinku krysta teritoreju. Tolkys laikā tyka sakūpta krucifiksam sūpluok asūšuo nalegaluo atkritumu izguoztive, kai ari demontāta krysta mūka, kas vāluok tyka nūguoduota Rozentovys bazneicā. Nūjimtuo mūka sadarbeibā ar restauratorim tyka atjaunuota, kai ari nūguoduota i pastateita atpakaļ tuos originalajā atrasšonys vītā. Pinku krysts 15. majā pīdzeivuoja īsvieteišonu, piec kurys sekuoja kūpeiga rūžukrūņa lyugšona i Svātuo Mise.

Ideja maja dīvakolpuojumu tradiceju otkon atdzeivynuot pi krystu, pi kurūs tys seņ vaira nav tics dareits, roduos taišni prīsteram R. Brokam. “Maja mieness ir kai mozs svātceļuojums. Svātceļuojums pi cīmatu, ceļamolu i sādžu krystu. Kotrys krysts ir eipašs. Kotram ir sovs stuosts, sova kluotbyutne i cylvāku lyugšonys, kas godu gaitā pi tuo skaniejušys,” tai par tradiceju soka prīsters R. Broks.

Pyrma paražys maja dīvakolpuojumūs īkļaut vysus draudzē asūšūs krystus, Maltā itū tradiceju otkon nu jauna īvīse Karīna i Viktors Koroļonoki pi sova krysta K. Barona īlā. Itūšaļt asūšais krysts tyka pastateits pyrma ostoņpadsmit godu, reizē ar tū Maltā atdzyma maja dzīduojumu i kūpeigu lyugšonu vokori. Pyrma tuo, atmūdys laikūs, Viktora baba reikuoja maja dīvakolpuojumus tamā pošā vītā, tikai pi cyta krysta, kas švakuo stuovūkļa deļ tyka nūjimts i vītā izlykts jauns.

Karīna atkluoj, ka īmesli pi sātys atjaunuot krystu i otkon nu jauna īvīst maja dīvakolpuojumu tradiceju bejuši vairuoki: “Tai kai pi sātys jau beja krysts nu babys laiku, tod vyspuor nabeja diveju dūmu par krysta atjaunuošonu – jauns krysts beja vajadzeigs! Bet kūpumā krysta atjaunuošonai i maja dzīduojumim pamudynuoja arī cīši syltys, meilys i skaistys atminis nu bierneibys. Apziņa – ka myusu paaudze naturpynuos, tod pamozom itei skaistuo i vierteiguo tradiceja, kuru pīkūpe myusu babys, aizīs nabyuteibā, īdvasmoj tradiceju turpynuot.” Taipat jei pīmiņ, ka beja svareiga ari ticeiba i mīlesteiba iz Dīvu. Karīna aicynoj īpazeit i saglobuot myusu pošu tradicejis i kulturys montojumu: “Myusu dīnuos cylvāki bīži viņ meklej mīru svešuos tuolu zemu tradicejuos, bet patīseibā tys vyss ir tepat – ir tik juoattaisa myusu Latgolys seņču pyura skreinis, kurys asam montuojuši, i itī duorgumi juonūdūd paaudzem iz prīšku.”

Turpynojūt tradiceju, ituo gods 26. majā pi krysta Maltā, K. Barona īlā, nūtyka rūžukrūņa lyugšona i Sv. Mise, kurū vadeja draudzis prīsters Rinalds Broks. Piec dīvakolpuojuma tyka vylktys maja dīvakolpuojumim rakstureiguos značkys ci zeimeitis – iz lapeņu saraksteitys apsajimšonys voi goreigi pīnuokumi, kas styprynoj ticeibu. Maja dīvakolpuojumu tradicejā pastuov diveju veidu značkys – mieneša i nedelis. Sovu izvylktū uzdavumu voi apsajimšonu ir juopylda leidz nūteiktam laikam – dīnys značku leidz cytai dīnai, bet mieneša – leidz mieneša beigom. Mieneša i dīnu značku skaits ir vīnaids – divpadsmit. Tuos kotrā draudzē var drusku variētīs, vystik sovā byuteibā ir vīnaidys.

Maja dīvakolpuojumi nav tik religiska tradiceja voi ticeibys izpausme, bet ari vareiba cylvākim sasatikt i byut kūpā. Deļtuo nareši itī maja vokori nūsaslādz ar cīnastu i breivom sarunom.

[1]  ‘Atīt majs’ (1915) Goriga Maize. Drywas” Gorigais pilykums (Pēterburga) 1915.04.29 Goriga Maize: “Drywas” Gorigais pilykums (Pēterburga)

[2] Latkovskis, Leonards. (1967) Krysts latgaļu tradicejuos. Dzeive. Nr. 83., 6.-9.