Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja Pietnīceibys i izgleitojūšuo dorba nūdalis vadeituojs

Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys, eipaši 21. godu symta suokuos, laisšonuos paceli nu dzymtuos sātys i nūvoda, kab vaicuotu dorba i lobuokys dzeivis, beja bīža paruodeiba kai Latgolā, tai i vysā Latvejā. Tam pamatā beja ekonomiski, socialpolitiski, demografiski, nareši – ari psihologiski vadmotivi, i dorbaspāka vacuma cylvāku masveida izceļuošona iz Eiropys ekonomiski atteisteituokajom vaļstim ir palykuse par vysys Latvejis problemu. Naudys peļneišona uorpus dzymtuos pusis Latgolā nav jauna paruodeiba, tai ir vaira nakai 130 godu senejis tradicejis.

Laisšonuos burlakūs (19. g. s. beigys – 20. g. s. suokys)

Nu 19. g. s. beigu Latgolys laukūs īsazeimēja byutyska problema – puorapdzeivuoteiba. Piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā lauku dzeivuotuoju skaits vysu laiku pīauga – diveju paaudžu laikā apmāram 2,5 reizis, tok zemis daudzums palyka namaineigs. Latgolā vīnā saimē videji beja 8–12 saimis lūcekli, cikom puorejā Latvejā 3–4.[1] Kluotyn vēļ – Latgolā vaļdeja tradiceja saimisteibys zemi vīnleidzeigai sadaleit vysu pīaugušūs saiminīka dālu storpā. Tai, mejūtīs paaudzem, vīnai saimei pīdarūšuo zemis plateiba vysu laiku sasamazynuoja. Jau trešuos paaudzis laikā piec dzymtbyušonys atceļšonys zemis beja palics tik moz, ka daudzuos saimēs nu tuos nabeja varams puortikt i daudzi zemnīki laidēs iztykys mekliejumūs uorpus sovys seiksaimisteibys, – suocēs zemnīku īšona peļnis dorbūs ci burlakūs.

Vuords burlaks (krīvu vol. бурлак) beja īsaguojs tuo laika latgalīšu leksikā, i tam ir vairuokys nūzeimis – upis kuģu struodnīks; zemnīks, kas laižās peļņā; stiprinīks; vacpuiss; klaidūņs.[2] Cyta storpā, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta direktors monsinjors Nikodems Rancāns, kurs kai pedagogs izmontuoja tam laikam narakstureigi demokratiskys i humanistiskys audzynuošonys metodis, parosti draudzeigai pasarunuoja ar disciplinys puorkuopiejim. Ka nabeja laika pasarunuot, lītuojis repliku: Vot, burlaks! voi Vot, balvans![3]

Atsagrīžūt pi 19. g. s. beigu burlakim, juosoka, ka latgalīši sezonys dorbūs laidēs iz cytu myusu dīnu Latvejis nūvodu lelajom saimisteibom, kur dorbaspāka tryukums beja bīža paruodeiba. Tok 20. g. s. suokuos dorba mekliešonys vierzīņs puorsameja par lobu Pīterburgai, rešuok – Reigai i Moskovai, kur Latgolys seikzemnīki atroda dorbu strauji augūšajūs ryupnīceibys uzjāmumūs. Pīterburga vystik palyka popularuokais golamierkis, kū ītekmēja Pīterburgys-Varšavys dzeļžaceļa linejis izbyuve 1860. gadā, kas škārsuoja ari Latgolys teritoreju.

Peļnā guoja zemnīki nu vysys Latgolys, i jūs skaits kotru godu puorsnēdze 10 000.[4] 1912. godā Pīterburgā jau beja izaveiduojuse latgalīšu koloneja ar apmāram 8 000 cylvākim. Atseviškuos vītuos burlaceiba beja vysā masveideiga paruodeiba. Viesturnīks Boleslavs Brežgo roksta, ka vysuvaira peļņā guojieju beja nu Ondrupinis, Rāznys (Rozenmuižys), Rozentovys, Ūzulmuižys, Eversmuižys, Skaistys, Landskoronys (myusu dīnu Škaunis) pogostu. Kotru godu pavasarī pa Latgolys pogostim brauce dorbaspāka laseituoji, kab par saleidzynūši zamu cenu nūleigtu struodnīkus dzeļžaceļu izbyuvis, gruovu rakšonys, īlu brugiešonys i tml. dorbim. Šaļtim peļņā guojieju beja tik daudzi, ka Latgolys sādžu saimisteibuos daudzi kur vosoruos palyka tik sīvītis, bārni i siermgaļvi, kas beja golvonī saiminīkuotuoji. Tai daudzu peļņā guojieju saimisteibys bīži tyka nūlaistā stuovūklī. Vysys cereibys beja iz burlaka peļņu. Tai kai suokumā latgalīši piļdeja moz kvalificātus, pamatā fiziskus dorbus, tod nūpeļneituo nauda beja nalela. Reizem burlakam pat datryuka naudys ceļam atpakaļ iz sātu. Tai, pīmāram, 1911. godā ap divejom tyukstūšom Latgolys zemnīku laidēs iz Tuolajim Austrumim Amurys dzeļžaceļa izbyuvis dorbūs, bet 1912. godā dzimtinē atsagrīze tik puse: daļa beja saslymuši, bet puorejim vīnkuorši napītyka naudys ceļam atpakaļ.[5]

Pret latgalīšu laisšonūs burlaku gaituos uzastuoja daudzi tuo laika latgalīšu inteligencis puorstuovi. Fraņcs Kemps raksteja, ka jaunuo latgalīšu paaudze, “laizdamuos iz Krīveju i palykdama tī vasalus mienešus sezonys dorbūs, vasalus godus ryupnīceibys centrūs, stypri pasadeve leluos krīvu tautys nivelejūšam īspaidam”.[6] Tys puorsvorā izapaude tradicionaluos katuoļticeibys atsluobumā i rusicismu tikšonā latgalīšu volūdā, kai ari atsevišku krīvu tautys kulturys elementu tikšonā apgierbā i tt., ari alkohola patiereņā. Par tū satraukumu izsaceja latgalīšu gazeta “Drywa”: “Daži (burlaki – V. M.) labi nūsapeļnejuši, ar speidūšim zuobokim, ar sorkonim krīvyskim kraklim, un nauda varbyut ir, jo var redzēt, ka vēļ labi īdzer.”[7] Tai kai dabuotuo peļņa parosti beja moza, tod: “Veceits-tāvs, palaids dālus burlakūs, palīk sātā vīns pats [..] Atsagrīž rudinī dāli nu burlakim, salīk vysi kūpā sovys svīdru kapeikys, nūmoksoj poruodu, bet pavasarī otkon jam poruodā.”[8]

Ari Fraņcs Trasuns nūsūdeja Latgolys zemnīku laisšonūs svešumā: “Paruodi jam (Latgolys seikzemnīkam – V. M.) rubli, paruodi jam maizis kimūsu, jis skrīs piec jim pakaļ voi dīzyn cik tuoli, gaisynuodams daudz vairuok laika, nakai peļneidams.”[9]

Vystik, nasaverūt iz nagativajom paruodeibom, daudzi Latgolys peļņā guojieji laika gaitā īsavuiceja jaunus omotus, tyka par kvalificātim meistarim i ryupneicu struodnīkim.

Latgolys laukstruodnīki storpkaru Latvejā

Puorapdzeivuoteibys problema Latgolys laukūs sasaglobuoja i storpkaru Latvejā. Pyrmajā vaļsts pastuoviešonys desmitgadē vaļsts dzeivuotuoju skaits tyvuojuos divejim miļjonim. Trešuo tautys skaiteišona 1930. godā Latvejā paruodeja 1 900 045 dzeivuotuojus, nu tūs 545 176 tyka fiksāti Latgolā.[10] Dzeivuotuoju skaita pīaugums lelā mārā nūtyka iz Latgolys riekina. Pīmāram, 1925. godā Latvejā dzeivuotuoju skaits pīauga par 12 837 cylvākim, nu tūs Latgolā – par 8016; 1930. godā dzeivuotuoju skaits vaļstī pīauga par 10 233 cylvākim, nu tūs Latgolā – par 7511.[11]

Piec Pyrmuo pasauļa kara i ceiņu par vaļsts naatkareibu leidz ar kara pūstejumu likvidiešonu, jaunu kuormu ceļšonu, ceļu atjaunuošonu i cytu dorbu dareišonu beja lels pīprasejums piec dorbaspāka kai laukūs, tai piļsātuos. Laukūs cīši tryuka laukstruodnīku. Latvejis leluokajim zemkūpim laukstruodnīku vaicuojums beja vīns nu suopeiguokūs. Vysuleluokais laukstruodnīku tryukums beja Vydzemē, kur tū nūsauce vaira par pusi saimisteibu. Par laukstruodnīku miļzeigū tryukumu līcynoj ari fakts, ka Latvejis vaļdeiba atļuove īvest struodnīkus nu Leitovys (1925. godā) i Pūlejis (1928. godā).

Laukstruodnīki Latvejā sastateja ap 12 % nu vysu lauku dzeivuotuoju. Saskaņā ar statistikys datim, kotru godu nu Latgolys izceļuoja vaira par 20 000 olguotūs struodnīku, kas veiduoja ap 12 % nu vysa laukstruodnīku skaita vaļstī. Eistineibā peļņā guojieju skaits beja leluoks, kam tī beja oficialī skaiteišonys dati, kur tyka fiksāti olguotī struodnīki iz nūteiktu datumu – 1. juli. Ap 8000 nu jūs Latgolā naatsagrīze, palykdami iz pastuoveigu dzeivi puorejā Latvejā.[12] Latgolys struodnīku vairuokumu veiduoja laukstruodnīki – vaira par 60 %, tod sekuoja gruovrači, ceļu struodnīki i meža struodnīki.[13] Tai kai Latgolys laukstruodnīkus beja varams nūleigt par apmāram 30 % mozuoku samoksu nakai cytu nūvodu struodnīkus, latgalīšus aktivai vervēja agenti nu Vydzemis, Kūrzemis i Zemgalis. Latgolys lauku dzeivuotuoju pagaidu izceļuošonys sovpateiba palyka taida, ka, taipat kai caryskuos Krīvejis laikā, peļņā guojieji nareši pamete sovu nalelū saimisteibu sezonys lauku dorbu laikā. Peļņā guoja i puorejūs Latvejis nūvodu tryuceiguokī saiminīki. Tok jī tū dareja reši i, atškireibā nu Latgolys seikzemnīku, jī napamete sovu saimisteibu lauku dorbu laikā. Jī guoja peļņā zīmys mežu dorbūs voi laikā, kod pa upem nūvadeja plūstus.

Lelais skaits laukstruodnīku Latvejā īzeimēja byutysku problemu – laukstruodnīku dorba laiku i dorba apstuokļus. 1. Saeimā 1924. gods martā vairuokys sēdis beja veļteitys vaicuojumam par dorba laika nūsaceišonu laukstruodnīkim. Iniciativa guoja nu Latvejis Socialdemokratiskuos struodnīku partejis deputatu, kuri īrūsynuoja nūsaceit laukstruodnīkim ostoņu stuņžu dorba dīnu. Vodūtīs nu lauku dorba specifikys redzīņa, dorba dīnys normiešona beja puoruok sarežgeita, kam, pīmāram, vosoruos pi sīna vuokšonys labvieleigūs laika apstuokļūs tyka mobilizāti vysi resursi i spāki, nasaverūt iz dorba dīnys ilgumu. Piec garu diskuseju lykums par dorba laika nūsaceišonu laukstruodnīkim natyka pījimts, kam nebeja mehanisma, kai tū īvīst praksē, kai ari beja baist par socialuos sprīdzis sasaasynuošonu dorba devieju i dorba jiemieju vydā laukūs.

Diskusejis parlamentā par dorba laika nūsaceišonu caur atsevišku deputatu izteicīnim paruoda attīksmi pret Latgolys laukstruodnīkim puorejā Latvejā. Dedzeigais Latgolys interešu aizstuovs Kemps pastreipuoja: “Itys lykums par dorba laiku, koč i jis nav Latvejai pīmāruots [..] jis ir vajadzeigs. Kab jius, baļtīši, drupeit vuiceitūs cylvākus cīneit, kab jums byutu leluoks respekts pret tū Latgolys struodnīku [..], kas cyloj jiusu mašynys i dūd jums lelu ražu.”[14]

Latgolys Dorba partejis deputats Jezups Trasuns skaidruoja socialuos atškireibys laukstruodnīku Latgolā i cytūs Latvejis nūvodūs vydā: “Kolps Kūrzemē i Vydzemē ir pavysam cytys škirys cylvāks nakai saiminīks. Kod Latgolā saiminīks i kolps dorbu struodoj vīnā stuņdē, izīt iz dorbu vīnā stuņdē, i kod tī nūsasāst pi ols gluozis, tod puora dīnu tī nūsēd obeji kūpā, nikuo nadorūt [..] bet Vydzemē i Kūrzemē ir cytaiži. Daudz gadīņūs, kod saiminīks atsapyuš, kolpam juostruodoj. Tī kolps na tikai naād nu vīnys bļūdys ar saiminīku, tok jis nateik ari vīnā ustobā. Kod jis īīt ustobā, tod na kai leidzeigs, bet šaļtim kai pi kaida kunga.”[15]

Par Latgolys laukstruodnīku stuovūkli cytu nūvodu saimisteibuos parlamentā debatēs viertiejumi beja radikali atškireigi: Latgolys struodnīki teikūt apkruopti i paverdzynuoti i atsagrīž Latgolā tikpat nabadzeigi[16] voi ari – “jī brauc atpakaļ na vaira nabadzeigūs puskažuceņūs i veizēs [..] ari kulduos latgalīšam ir nūpeļneituo nauda, ar kurū samoksuot poruodus i var nūpierkt pat zyrgu.”[17] Daudzūs gadīņūs laukstruodnīku stuovūkli nūsaceja subjektivi faktori – jūs dorba devieja – saiminīka – attīksme, uzskoti i tml.

20. godūs pret Latgolys struodnīkim attīksme beja cīši labvieleiga, kam nu saimnīcyskuo redzīņa tai vysmoz dalieji sabalansēja naatbiļsteibu lauku leluo dzeivuotuoju skaita i mozuo zemis daudzuma Latgolā vydā, bet puorejuos Latvejis saimisteibys tyka pi olguota dorbaspāka. Situaceja puorsameja 20. godu beiguos i 30. godu suokuos, kod Latveju puorjēme pasauļa ekonomiskuos krizis sakys. Pīmāram, gazeta “Jūrmalas Vārds” raksteja: “Jiurmola ir puorpludynuota ar latgalīšim. Tys ir fakts, kam kur daudz moz nūteik kaidi dorbi, tī atrassit vys vēļ kaidu latgalīti. A pošu struodnīks, vītejī, var mīreigā gorā sevi skaiteit par bezdarbnīkiem [..] Tok, ka jī palyktu sovā Latgolā i kuorteiguok apsaimnīkuotu sovus lauceņus, tod byutu maize kai jim, tai mums”. Tuoļuok roksta autors nūruoda, ka vystik ir kaids lobums nu latgalīšu, kam “nauda, kū itī cylvāki ar gryutū dorbu dabojūt, teikūt krūdzinīku kulduos, ar tū vairojūt tūs labkluojeibu, i ari piļsātai aizrytūt sovs lobumeņš.”[18]

Lobuo viests ir taida, ka daudzi Latgolys struodnīki atsagrīze sātā na tik ar naudu, tok ari radzātū voi dabuotū saimnīkuošonys pīredzi tureigajuos puornūvodu saimisteibuos, kū varēja izmontuot sovys saimisteibys atteisteibā – prūtams, ka taida jam beja.

[1] Malahovskis Vladislavs (2014). Mērnieku laiki Latgalē (20. gadsimta 20. gadi). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 125. pl. 

[2] Kļavinska Antra (2012). Burlaki. Latgolys lingvotritorialuo vuordneica II. Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 115. pl.

[3] Seiļs Valerija (1971). N. Rancāns kai audzynōtōjs. Nikodems Rancāns. Minhene: P/s Latgaļu izdevnīceiba. 90. pl.

[4] Brolišs Jāzeps (2000). Latgales latviešu likteņi Sibīrijā. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 69. pl.

[5] Brežgo Boļeslavs (1954).Burlačestvo latgal’skih krest’jan v XIX i načale XX stoletija. Latvijas PSR Zinātņu Akademijas Vēstnesis. Nr.4 (105), 16.–17. pl.

[6] Kemps, Francis (1991). Latgales likteņi. Rīga: Avots, 93. pl.

[7] Na burlaks Č. Zinias nu Dzimtines. Drywa, 24.10.1912.

[8] Orojs. Myusu bidribu darbiba. Orojs: “Drywas” pīlykums, 17.12.1914.

[9] Trasuns Francis. Nu kurines gaidama glōbšona. Dryva, 25.03.1909.

[10] Skujenieks Marģers. (red.) (1930). Trešā tautas skaitīšana Latvijā. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 19. pl.

[11] Skujenieks Marģers (1938). Latvija (1918–1938). Statistikas atlass. Rīga: Valsts Statistikā pārvalde, 10. pl.

[12] Malahovskis Vladislavs (2007). Lauku iedzīvotāji Latgalē: 20. gadsimta 20. gados: daži dabiskās un mehāniskās kustības aspekti. Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 149. pl.

[13] Malahovskis Vladislavs (2014). Mērnieku laiki Latgalē (20. gadsimta 20. gadi). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 131. pl. 

[14] Latvijas Republikas I Saeimas IV sesijas sēde 1924, 571.sl.

[15] Latvijas Republikas I Saeimas IV sesijas sēde 1924, 585.sl.

[16] Latvijas Republikas I Saeimas VIII sesijas sēde 1925, 1005.sl.

[17] Latvijas Republikas II Saeimas III sesijas sēde 1926, 875.sl.

[18] Krišiņš. Waj pareizi! Jūrmalas Vārds, 14.10.1933.