Latgaliskuo dzejis saceņseiba Rogovkā sveiteis pīktū jubileju
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Sastdiņ, 12. septembrī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā jau pīktū reizi nūtiks azartiskuo latgaliski rokstūšūs dzejnīku saceņseiba “Rogovkys dzejis voga”. Kai viestej nūtikšonys reikuotuoji, dzejis autoru uzastuošonu papyldynuos grupys “Kei-Rei” pyrmatskaņuojumi ar pārnejuo gods slama uzvarātuojis Valijis Platacis dzeju, kai i dzīsminīka Kārļa Kazāka i grupys “Baritoni” uzastuošonys.
Latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” byus 12. septembrī 19 stuņdēs Nautrānu kulturys centrā Rēzeknis nūvoda Rogovkā. Ituo gods dzejis slamā pīsadaleis vysmoz ostoni latgaliski rokstūši autori, bet saceņseibu, kas byus treis kuortuos, uzvarātuoju nūsaceis pīcu žurejis lūcekļu i pasuokuma skateituoju bolsuojums. Latgaliski rokstūši dzejis autori, kuri grib pīsadaleit dzejis slamā, nūtikšonai var pīsasaceit da 30. augusta, aizpyldūt anketu ite: https://ej.uz/voga2026.
“Rogovkys dzejis vogys” vadeituošona – simboliska dzejis ražys vuokšona – itūgod uztycāta pasuokumu vadeituojam i etnomuzikim Ērikam Zepam. Vīna nu “Rogovkys dzejis vogys” tradiceju, veicynojūt literarūs dorbu turpynuošonūs ari muzykā, ir jaundorbu tapšona ar pārnejuos reizis slama uzvarātuoju dorbim – itūgod ar Valijis Platacis vuordim skaņdorbus gatavej i pasuokumā pyrmatskaņuos grupa “Kei-Rei”, kurys solisti ir folklorys kūpys “Upīte” i grupys “Tautumeitas” dalineica, etnomuzike Kate Slišāne i “Upīte” dalinīks, tūpūšais Dailis teatra muzykalais akters Dominiks Slišāns. Taipat nūtikšonā gasteis dzīsminīks Kārlis Kazāks i grupa “Baritorni”.
Dzejis slams Rogovkā 2022. godā tyka aizsuokts ar gribiešonu itaidu dzejis skaiteišonys formu paraudzeit ari latgaliski, bet niu tys palics ari par vareibu dzierdēt jaunus latgaliski raksteitus dorbus, kai ari īpazeit vaira pošus autorus. Pasuokuma nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavyn septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vys tik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu spiej vysa spylgtuok puorlīcynuot žureju i skateituojus, ir izveiceiguokais vuordu meistars. Par slama uzvarātuojim da ituo palykuši – Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs, Silvestrs i Valija Platace, aplīcynojūt, ka “Rogovkys dzejis voga” ir ari platforma jaunūs autoru plotuoku literarūs gaitu aizsuokšonai.
Dzejis saceņseibys “Rogovkys dzejis voga” idejis autore, Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule prīcojās, ka ideja, kas rodusēs na cik seņ, niu palykuse par tradiceju, kas kotru godu nas puorsteigumus, jaunus vuordus latgalīšu literaturā i jaunus muzykalus dorbus. “Eipaša prīca ir par tū, ka nūtikšona savad kūpā dzejnīka vuordus i muzyku, i nu tuo rūnās koč kas jauns. Itūgod cīši gaideisim, kū byus radejuse grupa “Kei-Rei”. “Rogovkys dzejis voga” ir kai sasatikšonys vīta – cylvākim, muokslai, idejom, sadarbeibom, dareituojim, baudeituojim, deļtuo aicynoju septembra vydā iz Rogovku, lai kūpā nūsvieteitu jau pīktū itaidu sasatikšonu,” gaidūt jubileja dzejis saceņseibu soka Inga Vigule.
Dzejis slama uzvarātuojs sajims naudys bolvu, bet treis finalistu dzejūli tiks publicāti latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv, kurā 12. septembrī tiks nūdrūsynuota ari pasuokuma tīšraide. Turpynojūt tradiceju, “Rogovkys dzejis vogys 2026” uzvarātuoju gaida vareiba 2027. godā izmontuot desmit dīnu garu raksteišonys rezidenci Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā (ar apmoksuotu uzaturiešonu rezidencē i stipendeju rodūšajam dorbam), kai ari, sasadorbojūt ar Latvejis dzejis slama kusteibu, “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojam byus vareiba pīsadaleit Latvejis Nacionalajā dzejis slama čempionatā 2027. gadā.

Rogovkā nūteikūšais dzejis slams ir vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Tuos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs. Dzejis slami Latvejā teik organizāti nu 2010. gods. Regularu tradiceju aizsuocs Kaspars Lielgalvis i “Totaldobže” muokslys centrys, bet jū turpynoj Valters Liberts i Amanda Kaufmane, reikojūt regularūs slamus daudzuos vītuos Latvejā, kai i Latvejis Nacionalū dzejis slamu, kura uzvarātuojs daboj vareibu puorstuovēt Latveju Eiropys čempionatā i pīsadaleit cytūs konkursūs vysā pasaulī, jūs vydā i pasauļa kausā “Du coup le Monde”, kas nūteik Parizē. Dzejis slamus raksturoj breiva i demokratiska vide, kurā var īsasaisteit kotrys.
Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošavaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Vaļsts kulturkapitala fonds. Pasuokums ir bez īīšonys moksys.
Video “Dyumi saīt dvēselē” – pārnejuo gods jaundorbs ar Silvestra vuordim i Guntrys Kuzminys-Juknys muzyku vokaluos studejis “Skonai” izpiļdejumā.
Jau trešū godu “Rogovkys dzejis vogys” reikuotuoji, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Maltys apvīneibys puorvaļdi, pasuokuma dīnā, 12. septembrī, 11 stuņdēs nu reita aicynoj iz muzykalajom dzejis reitiškom “Gulguošona” Rēzeknis nūvoda Pleikšņūs, kur ar skaitejumim pīsadaleis literati Raibīs, Valija Platace, Tuoms (Toms) Treibergs i Inga Pizāne, bet ar muzyku reitu pīpiļdeis dzīsminīks Kārlis Kazāks, muzike Zane Lasmane i vokaluos studejis “Skonai” jaunīši. Pasuokums pyrmū reizi nūtyka 2024. godā, suocūt jaunu tradiceju – slama dīnā vareibu dzierdēt ari īprīškejuo gods uzvarātuoja, kai i cytu literatu dorbus nasteidzeigā nūskaņā ar skaistu skotu iz Rēzekni.
“Rogovkys dzejis voga” i “Gulgošana” ir latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programys daļa, kura par padareitū 2024. godā sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Jau īrosts, ka jaunu latgaliskūs dorbu tapšonai godā teik reikuoti treis konkursi – Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkurss ar nūslāgumu Pīterdīnā Rogovkā, latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” Dzejis dīnu laikā septembrī, kai i literarais konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”, kura finals nūteik decembra suokuos. Sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižu, jau divejus godus literatim jaunu dorbu radeišonai teik pīduovuota vareiba izmontuot ari desmit dīnu literaruos rezidencis. Latgaliskuos literaturys aktivitatis atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds.

Komentari