Roksta autore: Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa), Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste

Irenejs Plāters-Zībergs pīdzyma 1896. godā (īspiejams, 1897. godā) Vabalis muižā grafa Teofila Plātera-Zīberga (1862–1917) i grafīnis Jadvigys Plāteris-Zībergys (dzymuse Hrapovicka) saimē kai jaunuokais nu treis dālu.

Bez Ireneja saimē auga vēļ diveji dāli – Ignacijs Emīls Plāters-Zībergs (1893–1973) i Henriks Marians Plāters-Zībergs (1894–1920). Ignacijs Emīls beja Pūlejis armejis kavalerejis leitnants, divejis reizis apbolvuots ar Drūsmis krystu (Krzyż Walecznych). Jis ir bejušuos Pūlejis Eiropys Parlamenta deputatis Rozys Tūnys (Róża Thun) vactāvs, kai ari pūļu filologa, publicista, tulkuotuoja i ilggadejuo Socialuos izdevnīceibys instituta “Znak” vaļdis prīšksādātuoja Henrika Vožniakovska (Henryk Woźniakowski) vactāvs. Sovutīs Henriks Marians beja kavalerejis leitnants, Virtuti Militari ordiņa kavalers, kurs kryta 1920. godā Volodarkys kaujā Pūlejis–Padūmu Krīvejis kara laikā.

Ireneja tāvs Teofils Stanislavs beja zemis eipašnīks i pīderēja inflantiskajam Plāteru dzymtys atzoram – vīnai nu īvārojamuokūs pūļu Livonejis aristokratu dzymtu. Muote Jadviga Marija beja nu Hrapovicku dzymtys – videji tureigys Boltkrīvejis teritorejis muižinīku dzymtys. Jei beja dzili religioza, izgleituota sīvīte i nūsadorbuoja ari ar literarū darbeibu. Myuža golā jei saraksteja sentimentalus i didaktiskus romanus “Stokrotka”, “Niezapominajka” i “Elżunia”, kas tyka publicāti storpkaru periodā.

Bierneiba Vabalis muižā

Irenejs Plāters-Zībergs ījēme eipašu vītu sovā dzymtā. Jū apbreinuoja par dzeivis prīcu i grybys spāku, reizē daudzi juta jam leidza smoguos īdzymtuos invaliditatis deļ – Irenejs pīdzyma bez obeju rūku. Nivīns navarēja izskaidruot ituos anomalejis cālūni.

Piečuok grafīne Jadviga atguoduoja kaidu nūtikšonu nu gryutnīceibys laika. Ceļuojumā Adrejis jiurys pīkrastē jei satykuse spieceigu veirīti bez rūku. Jei skaiteja itū sasatikšonu par zeimi, kas pravītiskai nūruodejuse iz gaidomuo bārna liktini.

Turpynojūt ceļuojumu, Teofils i Jadviga apmeklēja ari Romu. Kaidu dīnu, apsaverūt senejuos katakombys, iz apsyunojuša kopa jī īraudzeja vuordu Ireneus. Tūpūšajai muotei itys vuords tik cīši īpasatyka, ka jei nūsprīde tai nūsaukt sovu jaunuokū dālu.

Nasaverūt iz bārna invaliditati, Jadviga dareja vysu īspiejamū, kab Irenejs izaugtu pylnvierteigā saimis vidē. Vabalis muižā kasdīnā puorsvorā tyka runuots pūļu volūdā, i muote lelu viereibu veļteja bārnu izgleiteibai. Pasasokūt juos naatlaideibai, Irenejs piečuok kai eksterns pabeidze vydsškolu Varšavā.

Sovā autobiografejā “Dzīve bez rokām” (1931) Irenejs raksteja: “Tai nu es augu piļneigi normalā i dabiskā atmosferā i kotru dīnu palyku vys jautruoks, kam vīnkuorši izspaituoju dzeivis prīcu. Dzeivis prīcu, kū beju montuojs nu Muotis. Kūpumā, ka manī daudzūs tryukumu vydā ir koč kaidys lobys eipašeibys, tod maņ par tom vysom ir juopasasoka Muotei.”

Pyrmais varūņdorbs

Saimis atmiņuos sasaglobuojs stuosts, ka Irenejs pīdzyma kai cīši lels i smogs bārns, i dzemdeibys beja cīši sarežgeitys. Uorsti piečuok sacynuoja – ka bārnam byutu bejušys rūkys, dzemdeibys, īspiejams, byutu īilgušys tik cīši, ka dzeiveibu pagaisynuotu kai muote, tai bārns. Deļtuo saimē saceja, ka Irenejs sovu pyrmū varūņdorbu padarejs jau pīdzymstūt – izgluobdams muoti i sevi.

Kod Irenejs vēļ beja mozs, Vabalis muižā īsaroda īvārojamais pūļu uorsts i profesors Frančiseks Hlapovskis, kab izvārtātu juo veseleibys stuovūkli. Profesors beja izmeklējs 28 cylvākus ar leidzeigom īdzymtom anomalejom. Leluokuo daļa beja piļneibā atkareigi nu apleicejūs paleidzeibys, tok tik četri, tymā skaitā Irenejs, izacēle ar augstu intelektu, spieju vuiceitīs i nūsadorbuot ar rodūšu dorbu.

Radinīki Ireneju raksturuojuši kai gudru, ospruoteigu i uzjiemeigu cylvāku, kurs varēja pīsalāguot vysvysaidom dzeivis situacejom. Juo bierneiba Vabalis muižā paguoja drūšeibā, mīlesteibā i saimis atbolstā.

Aizmierstuo personeiba

Nasaverūt iz smogū invaliditati, Irenejs Plāters-Zībergs storpkaru periodā palyka par plaši pazeistamu personeibu Pūlejā. Jis raksteja, gleznuoja, muzicēja, aktivai pīsadaleja sabīdryskajā dzeivē i ar sovu pīmāru aplīcynuoja, ka fiziski īrūbežuojumi nav škierslis pylnvierteigai dzeivei.

Vystik Latvejā juo vuords ilgus godus beja gondreiž aizmiersts. Ireneju puorsvorā atguoduoja Vabalis dzeivuotuoji i Skryndu dzymtys muzeja darbinīki, kuri ekskursejuos stuosteja par Vabalis muižys i tuos ļaužu viesturi.

Leluoku sabīdreibys interesi Latvejā Ireneja personeiba izraiseja 2024. godā piec LTV1 raidejuma “Tas notika šeit”, kurā vīna nu izmaklātūs viesturis epizožu beja saisteita taišni ar Ireneju Plāteru-Zībergu. Raidejumā juo dzeivis stuostu pieteja viesturneica Inna Gīle.

Dzeive diveju kulturu vydā

Ireneja Plātera-Zīberga dzeivis stuosts spūdrai raksturoj Latgolys daudznacionalū vidi 19. i 20. godu symta mejā. Byudams pūļu izceļsmis aristokrats, jis beja cīši saisteits ar Latvejis teritoreju, reizē saglobojūt pīdareibu pūļu kulturys telpai. Itei dubultuo identitate atsaspīgeļoj kai juo dzeivis guojumā, tai literarajā i sabīdryskajā darbeibā.

Par Ireneja dzeivi sasaglobuojs samārā nalels olūtu daudzums. Nūzeimeiguokais ir juo autobiografeja “Dzeive bez rūku”, kas izdūta 1931. godā i teik skaiteita par pasaulī pyrmū autobiografeju, kas piļneibā pīraksteita ar kuojom. Papyldus daīmamys radinīku atminis, laikabīdru atsauksmis, kai ari pūļu viesturnīka Roberta Zavišys pietejumi par Ireneju i Plāteru-Zībergu dzymtu.

Koč i sabīdreiba iz jū bīži vērēs caur invaliditatis prizmu i jis naizbāgamai izraiseja ziņkuoreibu, nav pamata skaiteit, ka Irenejs byutu bejs atstumts. Pat preteji – aristokratu aprynduos jis beja īcīneits, sabīdryskys i nareši saukts par kompanejis dvēseli.

Revoluceja i aizīšona nu Latvejis

Latveju Irenejs Plāters-Zībergs atstuoja 1918./1919. godu mejā. Piec poša autobiografejā raksteituo, 1917. gods rudinī jis nailgu laiku bejs Vabalis boļševiku revolucionaruos komitejis prīšksādātuoja vītnīks. Itei darbeiba beigusēs tragiski – piec apmāram diveju mienešu jis bejs spīsts bēgt nu muižys, kam revolucionaruo vara vārsusēs ari pret jū.

Autobiografejā Irenejs aproksta dramatisku sapuļci, kurā nu Sanktpīterburgys atbraukušī boļševiku puorstuovi aicynuojuši vītejūs zemnīkus nūgalynuot na viņ muižinīkus, tok ari cylvākus ar invaliditati, skaitūt tūs par navajadzeigim jaunajai sabīdreibai. Piec Ireneja stuosteituo, juo dzeiveibu izgluobs kaids uztycams kolps, kurs izveds jū pa cītuma aizmuguri i paleidzējs aizbēgt zyrga mugorā.

Da šam nav atrosti dokumentali pīruodejumi, kas apstyprynuotu Ireneja darbeibu revolucionarajā komitejā. Vīneigais olūts ir juo autobiografeja. Vystik pūļu viesturnīki nūruoda, ka itaids stuosts nav natycams. Piec 1926. goda Pūlejā komunistiskuos kusteibys tyka styngrai vojuotys, i reši kurs publiski atzyna sevkuru agruoku sadarbeibu ar boļševikim, ka i tei bejuse eislaiceiga.

1918. gods golā Irenejs emigrēja iz Dāneju, kur pavadeja apmāram divejus godus. 1920. godā jis atsagrīze Latvejā ar cereibu dabuot atpakaļ saimis eipašumu Vabalis muižā. Vystik juo cereibys napīsapiļdeja – muiža beja nūpūsteita, i nu nazkodejuos greznuos dzymtys rezidencis beja palykušys tik drupys.

Naeistynuotais sapyns par Vabalis muižys atjaunuošonu

Atsagrīzs Latvejā 1920. godā, Irenejs Plāters-Zībergs turēja nūceju atjaunuot dzymtys eipašumu Vabalis muižā. Radzūt kara i revolucejis izpūsteitū muižu, jis suoce izstruoduot tuos rekonstrukcejis īceris, vystik dreiži viņ daguoja sasadūrt ar jaunuos Latvejis vaļsts agrarū politiku.

Piec Latvejis Republikys naatkareibys pasludynuošonys tyka aizsuokta vierīneiga agraruo reforma, kurys juridiskais pamats beja 1920. gods Agraruos reformys lykums. Tei paredzēja lelūs muižu zemu atsavynuošonu bez atleidzeibys i tūs sadaleišonu bezzemnīkim, seikzemnīkim i jaunsaimisteibu izveidei. Bejušajim muižinīkim parosti tyka pamasts viņ nalels eipašuma kūduls ci tai sauktais naatjamamais centrys, sovutīs puorejuos zemis tyka Vaļsts zemis fondā.

Itaidūs apstuokļūs Ireneja gribiešona dabuot atpakaļ i atjaunuot Vabalis muižu nabeja eistynojama. Agraruo reforma byutyskai īrūbežuoja bejušūs muižinīku tīseibys dabuot atpakaļ sovus eipašumus, i leidz ar tū tyka puorrauta ari vairuoku godu symtu ilguo Plāteru-Zībergu dzymtys saikne ar Vabalis muižu.

Saimis dzeive

Laika bīdri Ireneju raksturuojuši kai cīši sabīdrysku, inteligentu i harismatisku cylvāku. Nasaverūt iz smogū invaliditati, jis muocēja aizraut apleicejūs ar izsmalcynuotom manīrem, humora izjiutu i plotū erudiceju. Deļtuo nav puorsteidzūši, ka jis beja īcīneits ari sīvīšu sabīdreibā.

Pādejuos byušonys Latvejā laikā Irenejs atjaunuoja pazeišonūs ar Janinu Kozieradzu, Vāvelis karaļa piļs muzeja kuratori. Piec ilguokys draudzeibys i vairuoku škieršļu obeji 1920. godā nūslēdze lauleibu. Vystik kūpdzeive nabeja ilga, i lauleiba piec dažu godu izjuka.

Apmāram 1928. godā Irenejs sasatyvynuoja ar doncuotuoju i aktrisi Irenu (Irmu) Radko, kura beja vairuokus godus jaunuoka par jū. Itamā lauleibā 1944. godā pīdzyma dāls Jaceks Leons Plāters-Zībergs. Viests par Ireneja saimis dzeivi ir fragmentarys, deļtuo vairuokus faktus cikom kas nav īspiejams piļneibā puorbaudeit.

Ceļš iz literaturu i kinu

Ireneja Plātera-Zīberga rodūšuo darbeiba aktivai atsateisteja 20. godu symta 20. godu ūtrajā pusē i 30. godūs. Pyrma pīsaviersšonys literaturai i kino jis, piec poša autobiografejā snāgtūs viestu, dorbuojīs vysaiduos profesejuos – bejs universalveikala leidzeipašnīks, cukra fabrikys administrators i finaņšu starpnīks.

Juo profesionaluos gaitys beja maineigys. Vīni iz Ireneju vērēs ar cīnu i apbreinu, cyti pret jū izaturēja pīsardzeigai, kam navarēja puorvarēt stereotipus par cylvākim ar invaliditati. Vystik, nasaverūt iz itūs aizsprīdumu, Irenejs prota nūstyprynuot sovu vītu Pūlejis kulturys dzeivē.

20. godu symta 30. godūs jis palyka par dokumentaluos kinys režisoru i producentu. Paraleli Irenejs regulari publicējuos presē kai kinokritiks i puorstuovēja dokumentalūs kinu producentu organizacejis vadeibu, aktivai īsasaistūt Pūlejis kinys nūzaris atteisteibā.

Teik skaiteits, ka juo interesi par kinu nūzeimeigai ītekmēja bruolāns Stefans Plāters-Zībergs (1891–1943), zynoms fotografs i fotoagenturys Photo-Plat eipašnīks, kai ari režisors Kazimežs Čiņskis (1891–1956). Taišni Čiņskis 1927. godā uzjēme spēlfilmu “Smierts mozgs” (“Martwy węzeł”), kurys scenareja autors beja Irenejs.

Montuojums

Piec Ūtruo pasauļa kara Ireneja Plātera-Zīberga vuords pakuopeniskai tyka aizmiersteibā. Vystik pādejuos desmitgadēs interese par juo personeibu otkon pīaug. Tū sekmējuši kai Latvejis i Pūlejis viesturnīku pietejumi, tai sabīdreibys interese par naparostim i moz zynomim viesturis stuostim.

Myusu dīnuos Irenejs teik vārtāts na viņ kai rakstnīks, kinys scenarists i producents, tok ari kai spūdrys cylvāka grybys spāka simbols. Juo dzeivis stuosts aplīcynoj, ka ari laikā, kod cylvākim ar smogim fiziskim trauciejumim beja cīši īrūbežuotys vareibys tikt pi izgleiteibys i īsasaisteit profesionalajā dzeivē, beja īspiejams sasnēgt īvārojamus panuokumus.

Apkūpojūt daīmamūs olūtus, sacynojams, ka Ireneja Plātera-Zīberga biografeja snādz byutysku īskotu 20. godu symta pyrmuos pusis Latvejis i Pūlejis socialajūs, kulturys i politiskajūs procesūs. Juo dzeivis guojums atspīgeļoj na tik Latgolys muižnīceibys i pūļu aristokratejis viesturi, tok ari cylvāka spieju puorvarēt fiziskus īrūbežuojumus i pylnvierteigai īsasaisteit sabīdryskajā i kulturys dzeivē.

Koč i daīmamūs olūtu skaits ir samārā nalels i daudzi Ireneja dzeivis pūsmi vys vēļ nav piļneibā izpieteiti, jis bez švuorbu ir nūzeimeiga Latvejis i Pūlejis kūpeiguo kulturviesturyskuo montuojuma personeiba. Tuoļuokī pietejumi varātu snēgt jaunys atzinis kai par juo literarū i kinematografiskū darbeibu, tai par Plāteru-Zībergu dzymtys vītu Latgolys viesturē. Reizē Ireneja dzeivis stuosts ir nūzeimeigs īguļdejums ari invaliditatis viesturē, aplīcynojūt, ka personeibys spāks, izgleiteiba i talants var puorvarēt škieršļus, kurūs sabīdreiba nareši skaitejuse par napuorvaramim.