Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kvalitativys nūtikšonys nasarūn pošys nu seve, vysa pamatā ir cylvāks i juo interese dareit lītys na tik, kab byutu izdareits, tok ar patīsu gribiešonu augt i atsateisteit. Inga Vigule ir Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore jau septeņus godus. Sevi jei sauc par Nautrānu pogosta reemigranti. Sarunā plotuok īpazeistam pošu Ingu i dazynojam nalela pogosta kulturys īstuodis kasdīnys izaicynuojumus, leluokuos prīcys i skotu iz prīšku.

Pārnejuo gods rudinī Latvejis Nacionaluo kulturys centra Namaterialuo kulturys montuojuma padūme Latvejis Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove jaunu elementu – Nautrānu kulturtelpu. Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centrys ir tei īstuode, kura vysuvaira pietej, apzynoj i padora plotuokai sabīdreibai daīmamu Nautrānu kulturtelpys namaterialū montuojumu. Geografiski Nautrānu kulturtelpa atsarūn bejušuo Zaļmuižys pogosta i Nautrānu draudzis teritorejā – niulinejuo Rēzeknis nūvoda Nautrānu i Iļžukolna pogostūs, kai i daleji Ludzys nūvoda Mežavydu pogostā. Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule ir tei, kas vysuvaira tur rūku iz ituos vītys kulturys pulsa.

Nasabeit nu vysa jaunuo

“Munys dzymtys saknis nu vysu pušu ir nu Nautrānu pogosta – kai nu māmys, tai nu tāva pusis. Tok pīdzymu es Ūgrē, partū ka munys māmys vacuoki aizacēle dzeivuot iz Lelvuordi, piec tam ari muna mama ar tēti aizacēle iz tīni. Pyrmūs divejus godus es nūdzeivuoju Lelvuordē, piečuok nuokušūs septeņus godus mes nūdzeivuojom Brīžucīmā Bolvu nūvodā. Es ilgu laiku navarieju saprast, deļkam dažus vuordus runoju cytaiži. Pīmāram, vysod sacieju “špīdžeļs”, daudzi vaicuoja, nu, kas tys par vuordu, kam ite, Nautrānūs, soka “spīgeļs” ci “spūguļs”. Bet tod es reizi īraudzeju “Upītes uobeļduorza” afišu i tī beja raksteits “Špīdžeļu estrade”, maņ beja taida prīca, taitod es naasmu tū vuordu izdūmuojuse, vys Zīmeļlatgolys volūdys puse manī nazkai ir palykuse. 1991. godā, kod Latveja jau beja atjaunuojuse naatkareibu, mes puorsacēlem iz itīni i catūrtū klasi es jau suoču īt Nautrānu vydsškolā. Piec školys beigšonys aizadevūs studēt iz Daugovpiļs Universitati, kuru dažaidu īmesļu piec vystik napabeidžu. Tok skaitu, ka, lai ari pyrmuos divejis augstuokuos izgleiteibys ir napabeigtys, tuos ari ir davušys artavu, tei ir pīredze, prakse i zynuošonys. Maņ ari bārni par vysaidom lītom vaicoj – kam maņ tū vajag, kur maņ tys nūderēs? Es atsoku, ka par škodi taipoš naīs!”

“Vyss jaunais, kū tu īsavuici, naizdora nikuo švaka, tikai tevi boguotynoj i veidoj tovu personeibu.”

Nu troku ideju izaug lobuokuos nūtikšonys

“Maņ ir cīši pasaveics, ka dzeivē ir bejuši vairuoki breineigi pīredzis školuotuoji. Cīši lobs laiks beja Rogovkys jaunīšu centrā kūpā ar Sintiju Ludbuoržu, es nu juos cīši daudz īgivu. Taišni par dorbu ar jaunīšim, ka navajag beitīs atsavērt, īsadrūsynuot, izīt uorpus ramu i izdūmuot nazkū jaunu. Piečuok iz laiku suoču struoduot kai Nautrānu sporta hallis-kulturys noma vadeituoja i kai pasuokumu organizators, piec tam nūguoju dekretā iz treis godim i atsagrīžu bibliotekara omotā. Vys saprotu, ka tys nav muns, lai ari maņ pateik gruomotys, pateik laseit, bet bibliotekaris dorbā es jutūs kai četruos sīnuos. Maņ prasejuos breiveibu, kusteibu i plašumu. I tod Nautrānu apvīneibys vadeiba pīduovuoja sataiseit rotaceju i myus ar Nelliju Viļumu pamaineja vītom, tai 2019. godā Nellija nūguoja iz biblioteku, sovpus es iz kulturys nomu. Dorbs kulturys nomā maņ nabeja svešs, kam jau īprīšk beja tei naleluo pīredze, tok taipoš tī beja jauni izaicynuojumi. Beja pasuokumi, kuri maņ patyka, i beja taidi, kuri cīši napatyka, voi ari es nasaprotu, deļkam jī vajadzeigi. Vīns nu taidu beja “Pīterdīna Rogovkā”, es naizprotu, kas tys par pasuokumu i kaidam tam juobyut. Tod nazkai poša deļ seve izdūmuoju, ka kurs gon tū pasuokumu var padareit pateikamu deļ mane, ka na es poša. Kab tū saprast, suoču interesētīs i poša deļ seve nūguoju pi sacynuojuma, ka, lai ari asmu ite uzauguse i vuicejusēs, patīseibā napazeistu sovu pogostu. Nui, es zynuoju, ka ir taids Jūrdžs i Miglinīks, bet maņ nabeja nikaidys padzilinuotys informacejis. Tok ar kotru nūtikšonu saīt sovu pogostu īpazeit nu jauna i raudzeit īpazeistynuot ari cytus. Taipoš ar kotru jaunu nūtikšonu es vaira i vaira lapnojūs ar sovu pogostu i tuo cylvākim, tū cik jī atsauceigi, kai pasavalk vysom trokajom idejom, ir tik forši, ka tu uzrunoj i tev naatsoka. Jau treis godus iz īleiguošonu mums ir koncertizvadumi, maņ tod vaicoj, kas ir režisors, es soku, ka mes vysi kūpā. Kaids nazkū īsoka, izdūmoj, atnas kaidu rekvizitu. Mani pārņ stypri aizkustynuoja, kod mes izvedem Ontona Kūkuoja naizvastū scenareju koncertam “Kuozu laiki Latgolā”, mums tū paduovynuoja nūvodpietnīks Voldemārs Ivdris. Tūlaik vairuoki cylvāki poši zvaneja i stuosteja, ka jim ir pūdi, deči, zečis, cymdi pīadeiti, pyura luode, kurā vysu salikt, tys beja tik skaisti, ka poši īsasaista i dora. Prūtoms, ir ari naaktivuo dzeivuotuoju daļa, kas nagrib īsasaisteit. Tok pādejūs treis godu laikā asmu nūvāruojuse tendenci, ka divejis trešdalis nu apmaklātuoju ir tī, kas atbrauc nu cytu vītu, na vītejī ļauds.”

Nikas nav pošsaprūtams

“Mes bīži paīmam garum i uztveram lītys par pošsaprūtamom, napīgrīžam tom vierteibu. Ar niulejū pruotu es cīši nūžāloju, ka seņuok pamoz runuojūs ar vacū tāvu. Pīmiņu, ka školys laikā vajadzēja vuokt atmiņu pīrokstus. Tod vacais tāvs myus sādynuoja zyrga rotūs, mes braucem iz Zaļmuižu, i jis stuosteja, kas ite beja, kas ite. Zynu, ka mes pīrakstejom i nūdevem školā, tok poša niu pīmiņu cīši moz. Vysod jau redzīs, ka ir tys laiks, tok patīseibā juo nimoz i nav. Tok cīši vierteigi, ka 2015. godā ar jaunīšu centra jaunīšim i bīdreibu “Rogovkīši” mes īrakstejom intervejis, kur vaicuojom cylvākim par večerinkom. Piečuok bīdreiba izdeve ari brošuru “Večerinka Nautrānīšūs”. Ari niu ir tik forši pasaklauseit tūs īrokstus, i vīns nu tūs ir ar muna vacuo tāva bolsu, kurs niu ir daīmams ari audio sadaļā namaterialuo kulturys montuojuma lopā.”

Nūtikšonys deļ vysu i ar jāgu

“Maņ cīši napateik dareit kekša piec. Gribīs, lai kotrā pasuokumā, kotrā nūtikšonā ir kaida jāga, pīvīnuotuo vierteiba. Tys var byut stuosts, kaids viestejums, var izceļt kaidu nūtikšonu voi personeibu. Kab tī īškā byutu kaut kas vaira, na tikai izklaide i šovs. Piec kovida laika mums jūka piec suocēs spēle ”Kur začeits?”. Tūlaik ar mani kūpā struoduoja Marta Zvejsalniece, kurai beja mozi duovonu maiseni. Mes kūpā dasarunuojom, ka varātu tūs maiseņus nūglobuot, sataiseit specialu karti i dūd ļaudim kai aizdavumu meklēt. Tys tik kolosali aizguoja i cylvākim patyka. Sovpus pārņ es sataiseju taidu pošu spēli tik par putynim, ari tod atsauceiba beja miļzeiga. Pi vysa, tys beja breineigs volūdys vuokums, kam kotrā pusē tūs putynus sauc cytaižuok. Sovpus itūgod mekliejom meiklis. Atminēt senejuos meiklis nimoz nav tik vīgli, bet tys beja tik aizraunūši. Vēļ pīvīnuotuo vierteiba beja kvadratkods, kas aizvad iz sātyslopu garamantas.lv, kur var cīši daudz vysa kuo atrast, tik vairums nu myusu tū nazyna. Varbyut tī pat muna baba kū naviņ ir stuostejuse. Deļtam tei nav tikai izklaide, ka tu ar bārnim staigoj i nazkū meklej, tei ir vareiba atkluot myusu boguoteibys.”

“Kotram pasuokumam ir sova auditoreja. Par pīmāru, erudicejis spēlēs parosti ir 5–7 komandys. Maņ cyti ir sacejuši, ka tik moza atsauceiba, voi vyspuor vajag, tok cylvākim kas pīsadola, tys ir svareigi, jim tys interesej, maņ ari pošai interesej! Gatavejūt spēlis vaicuojumus, es izakašu tik daudzi vysam kam cauri i ar tū boguotynoju poša sevi. Cyti ļauds ir sacejuši: “Kū ta es tī zynuošu!” Tok nu tuo piļneigi navajag beitīs, kas naviņ aizagius i tu pats paliksi boguotuoks. Par pīmāru, vīns nu interesantuokūs faktu, kuru najauši atrodu, beja, ka Nautrānu pogostā procentuali veirīšu ir vaira, nakai sīvīšu. Piec tam maņ vysys breivuos sīvītis vaicuoja – a, kur jī ir?”

Dorbs kulturā kai dzeivisveids

“Es nauztveru dorbu kai dorbu, tys vaira ir dzeivisveids, kuram tuoļuok ir pakuortuota vysa muna dzeive. Tok jau muni jaunuokī bārni, kod izaugs, maņ tū puormess, bet jī dzeivoj leidza ar mani. Vacuokuos meitas pagaidom napuormat. Maņ gribīs pamest pādus. Kod pīdzyma jaunuokuo meita Dārta, nazkas pasamaineja i maņ suocēs taida aktiva sovys izaugsmis vaicuošona. Prūtams, byutiski ir tī pādi, kurus mes īguldom i atstuojam sovūs bārnūs, tok maņ gribiejuos atstuot nazkū ari piec seve. Es poša narokstu ni dzeju, ni stuostus, nadzīžu i naspieleju nikaidu muzykys instrumentu, tok raugu motivēt dareit tū cytus, radeit koč kū jaunu. Taids kai palākais kardinals.”

“Kod pasuokums ir sataiseits kekša piec, skateituojs tū jiut. Kotram pasuokumam apaškā ir nanormali daudz naradzamuo dorba. Pi cīši daudzu pasuokumu teik struoduots pat godu. Na jau kasdīnā, tok tu regulari par tū pasuokumu dūmoj. Vīnlaiceigi ari juodūmoj par vairuokom lītom – kai par tom, kas svareigys niu, tai par tom, kas paliks svareigys piec mieneša, treju, piec pusgoda i goda. Pīmāram, “Rogovkys dzejis voga”. Tikū mes zynim uzvarātuoju, jau teik dūmuots par nuokušū pasuokumu. Kaidi mūziki varātu radeit dzīsmis ar uzvarātuoja pīraksteitajim vuordim, kaida byus kruosa, kai tū apspielēt. Niu paguoja “Moto Pīterdīna”, i mes jau plānojam cyta gods pasuokumu, jau pat ir sarunuoti muokslinīki, kas uzastuos. Tys vyss ir cīši lels process, tok cik vēļ apaškā ir vysaidu birokratisku lītu. Rudinī sastotom goda nūtikšonu plānu, i es dzeivoju piec tuo kalendara. Ruodīs, ka tev vyss ir saplānuots i tu zyni, ka itymā mienesī byus taids, cytā taids pasuokums, tok taipoš tys vyss apaug ar papyldu pasuokumim i teatra vīsizruodem, kam paraleli es ari Dekteru teatrī spieleju. Vēļ pīīt jauni dorbi ar vysaiduoku projektu aktivitatem caur bīdreibom. Ir taidi mieneši, kod tev nav breiva nivīna sastdīne voi svātdīne. Nu tod gon ir gryuši.”

Kab naizdegt kulturā, nadreikst sevi izškeidynuot iz mozom lītom

“Es laikam atrodu tū recepti, kai naizdegt. Ir bejs gryuši, ir bejs da spāku izseikumu. Bet tod es sataiseju revizeju sevī, sovuos attīksmēs. Niu es mozuok īmu iz konfliktim voi taisneibys mekliešonom. Tys nav kai strausam golvu ībuozt smiļktīs, tok ir svareigi izvierteit, kur tu īsasaisti, kam tu veļtej sovu energeju. Partū ka izškeidynuot energeju naproduktivi ir cīši vīnkuorši. Ir lītys, kur navajag īsasaisteit emocionali, kam ar emocejom mes navarim mīreigi atrysynuot konfliktsituacejis. Taipoš tev pošam juobyut ciļvieceigam, juobyut ar pozitivu īinteresātu attīksmi, na īt nazkū rysynuot, sperūt ar kuoju durovuos, partū ka preteimā tu sajimsi taišni tū pošu. Kod tai nūsadaleju, maņ pošai palyka cīši labi, es puorstuoju reagēt iz osom situacejom, niu uztveru tuos mīreiguok. Prūtams, ir ari dīnys, kod vyss sasakruoj i redzīs, ka vyss pasauļs ir pret mani, tok deļtam ir byutiski ļaut sev atsapyust. Tod es iz kaidu laiku aizbāgu paceli, golva atsapyuš i pādejuos atpyutys dīnuos tu jau pats suoc kužynuotīs i nazkū dūmuot.”

“Leluokuos bailis ir nu tuo, ka es cytreiz nūsakūžu leluoku kimūsu, nakai varu apēst. Tok maņ ir cīši atteisteita pīnuokuma sajiuta pret cytim, vys na pret sevi. Tū rūbežu atrast ir vysā gryuši.”

“Maņ ir bejuši breiži, kod jiutūs puorguruse, kai tu soki, izdaguse, mož ari nazkur veilusēs, tod dūmoju, ka mekliešu cytu dorbu, ka ir laiks piļneigi pamaineit sferu. Vys, kod vierūs dorba sludynuojumus, saprotu, ka nagrybu dareit nikuo cyta, maņ pateik muns dorbs. Vēļ lobs veids, kai es atsapyušu, ir attaisnuotuo prokrastinaceja voi produktivuo prokrastinaceja. Kod doru nazkū piļneigi cytu, bet kas nas jāgu. Par pīmāru, beja vajadzeiba īt tolkā pi gruomotys digitaliziešonys. I es tū dareju ar taidu baudu, iz tū šaļti varbyut nadūmuoju par tom lītom, par kurom maņ byutu juodūmoj, bet tymā pat laikā dareju nazkū vierteigu i pi reizis puorskaiteju gruomotu.”

Kulturys nomi puormeju prīškā

“Kotrā vītā ir cytys interesis. Par pīmāru, vīnā vītā cylvāki īs iz koncertim i naapmeklēs ballis, cytā vītā taišni ūtraižuok. Ir cīši svareigys tūs cylvāku, kuri struodoj kulturys nomūs, personeibys. Sabīdreiba ir juoizgleitoj, ar tū ir juostruodoj. Tok reizem vajag ari atsapyust, i balle ar gaļdenim nav ni labi, ni švaki, bet tys ir vīns nu formatu. Pi mums ari ir diveji taidi pasuokumi, pīmāram, ar deju kolektivu “Vasalinki” jau tradicionalais rudiņa sadaņcs “Piec loba dorba grāks nadoncuot”. Iz itū pasuokumu mes aicynojam deju kolektivus, sataisom kaidu īstudiejumu, storplaikā pārņ mums beja FK “Upīte” koncerts ar kolhoza laiku dzīsmem, deļtam tei nav vīnkuorši balle pi gaļdeņu, tys ir vasals pīdzeivuojums i vēļ vīna pīvīnuotuo vierteiba, kur tu vari daudz kū īgiut. Maņ cīši lela prīca, kod dzieržu nu gostu, ka jim pi myusu pateik, ka jī grib braukt vēļ i vēļ. Kod tū dzierd i vītejī, ari jī suoc puordūmuot – a, mož pi myusu eistyn nimoz nav tik švaki. Vysod jau redzīs, ka zuole ir zaļuoka cytvīt, tok es saceitu, ka izaugsme nūteik. Pa munam, Rēzeknis nūvodā ir plašs i dažaids kulturys pīduovuojums. Vys tuos pozitivuos puormainis nanūteik par reizi, tok pakuopeniski. Ka, pīmāram, es niu pasauktu kaidu klasiskuos muzykys puorstuovi iz koncertu, vysudreižuok maņ iz pasuokumu cylvāki nasaītu, tok, ka es tū muokslinīku īlyktu vaļsts svātku voi Leldīnis koncertā kai vīnu nu elementu, tys nūstruoduotu daudz lobuok, cylvāki atīs i jim byus vareiba īpazeit cytaižuoku pīduovuojumu.

Nautrānu kulturtelpys statuss

“Partū, ka mums vajag dabuot kulturtelpys statusu, pyrmuo runuoja Terēze Kūkuoja nu bīdreibys “Rogovkīši”. Es aizguoju vuiceitīs iz Alberta koledžu ar dūmu, ka mož tī dabuošu papyldu informaceju, kai tikt pi tuo statusa. Tū gon naizzynuoju, voi naīsadzilinuoju pīteikami, tok dūma, ka mums tū vajag, palyka. Bet es ari saprotu, ka vīna poša tū izdareit navariešu, ka tai ir juobyut kūpīnys īsaistei. Pyrmū godu mes nūčammuojom, nivīns eisti nauzajēme vadeibu, tod ūtrā godā paleigūs guoja ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Tei beja kolosala inventarizaceja pošim deļ seve, saprast, cik daudz mums ir. Nu suokuma es navarieju saprast, kas ir golvonais, iz kuo baļsteitīs. Tok nazkai ar laiku saprotu, ka vyss ir svareigi. Nav juoīt vīnā sadaļā, pīmāram, personeibys voi tradicejis. I tai eistyn ir, mums kotra sadaļa ir plota i boguota. Maņ beja patīsa prīca par munim bārnim. Mums saimē ir tradiceja novembra suokuos apbraukuot vysus sovus kopus i sadegt sveceitis, nūskaiteit lyugšonys. Taišni pyrma tuo braucīņa maņ dāls vaicuoja: “Mām, tu taisi pasuokumus Jūrdžam, Jurciņam, a, kur jī apglobuoti, tu jim sveceitis ari aiznes?” I tai mes ari nūbraucem da jim, aizdedzem sveceitis, bārnim pastuosteju par jim. Ir tik forši, ka bārnam rūnās tei interese, i es ceru, ka ar kotru pasuokumu i aktivitati ari cytim rassīs interese. Mums ir juosavuica nūviertēt tū, kas ir bejs, tok golvonais, nūvierteit tū, kas ir niu. Mes bīži uztveram lītys kai pošsaprūtamys i pīrostys, tok cytim nu molys tys redzīs kai nazkas eipašs. Pasasokūt itam statusam, mums ir vareiba startēt vairuokūs projektu konkursūs, par pīmāru, jau pārņ mums beja lekceju cykls, kuru turpynuosim ari šūgod i pieteisim gūdu saimineicys.”

“Kulturtelpys statuss veicynoj myusu pošapziņu. Prūtams, es arviņ stuostu i vēļ ilgi stuosteišu, kas tys ir i kam tys ir vajadzeigs, i pīļaunu, ka taipoš byus kaidi cylvāki, kas nazynuos i nasaprass. Tok munā izpratnē tys ir īroksts viesturē.”

Iz procesim pasavērt nu vairuoku pušu

“Es asmu pošvaļdeibys darbinīks i bīdreibu puorstuovs, ari amaterteatru dalinīks i, prūtams, parosts dzeivuotuojs. Deļtam maņ tei kūpaina iz daudzom lītom i procesim ir nu vysu pušu. Pasasokūt tam, es vaira saprūtu, kū i kurs dreikst dareit, kaidys ir pošvaļdeibys funkcejis, kū i cik daudz dreikst dareit bīdreiba. Pyrma puora godu beju pīredzis apmaiņā Zvīdrejā. Tī vaicuoju ļaudim, kur jums ir kulturys noms, jī nasaprota, kas tys ir. Izaruod, jim taidu nav. Ir bīdreibu nomi, kur iz breivpruoteibys principa poša kūpīna uztur nomu – ka grib doncuot, jī poši saīt kūpā, poši sasamat tārpim, cytom vajadzeibom, vyss teik dareits pošu spākim, pošvaļdeiba nadūd nikuo. Sovā ziņā mes asam izlapuši i pīroduši, ka mums īdūd vysu gotovu. Īspiejams, deļtam mes namuokam nūviertēt tuos lītys, kurys mums teik dūtys, tok ar kotru reizi gribim vys vaira. I taipat ir nu ūtrys pusis – kolektivu dalinīki īgulda daudzi sova laika, energejis, leidzekļu, kab kolektivs pastuovātu, nastu pogosta i nūvoda vuordu tuoļuok, kuplynuotu pasuokumus. Tys ari reizem palīk napamaneits. Cīši svareigi ir atrast balansu i izpratni nu vysu pušu – kas teik dūts i atbaļsteits i cik daudzi īsaguldom poši. Mierks tam vysam jau ir vīns – lai mums pateik tei vīta, kur dzeivojam.”

“Nivīns cyts tū vītu, kur tu dzeivoj, napadareis lobuoku, kai tikai tu pats.”

“Dorbs kulturā ir dzeivisveids i vysu laiku ari sevis izaicynuošona. Vīns nu taidu izaicynuojumu beja muna ideja, ka vysys kulturys nūtikšonu afišys byus latgaliski. Pyrma tuo beja tik atseviškim tematiskim pasuokumim. Pyrmuo goda laikā es tik bīži nūžāluoju itū lāmumu. Deļkam es tū izdūmuoju, latvyski pīraksteit tok byutu daudzi dreižuok i vīgļuok. Kotru reizi dūmoj, kai tū pareizi pīraksteit, tod roksti Laurai Melnei (portala lakuga.lv redaktore – L.S.), tod gaidi, cikom salobuos. Suokumā ari beja jiutama apleicejūs cylvāku pretesteiba –  deļkam tys, mes tok navarim izlaseit. Tok vysu jau var izlaseit, tikai vajag drusku dasaspīst, i piec goda jau vaira taidu vaicuojumu nav. Taipoš ari streidi, ka pi myusu itai runoj voi narunoj. Maņ ir lobs pīmārs, kuru likt pretī – maņ obejis babys ir nu Nautrānu pogosta. Vīna baba saceja luoseica, ūtrei baba saceja zebīkste, i kurs tod ir pareizais variants? Zebīksti par luoseicu sauc Nautrānu pogosta Rancānu, Dekteru pusē, kas lai zyna, Kristiņku golā varbyut ir vēļ cytaižuoks nūsaukums. Itī vuordi ir myusu boguoteiba, ka i pi myusu tai narunuoja, voi tev paliks švakuok, ka tu dazynuosi, ka var ari itai saceit. Vēļ nu bierneibys pīmiņu, kod atbraucem ite svieteit Juoņa dīnu, vacais tāvs saceja: “Aizej tī lejā ir špugats, atnes maņ.” Es navarieju saprast, kas tys ir, tok dūmuoju – nūkuopšu lejā nu kolna i saprasšu, kas tys varātu byut. Ilgi staiguoju apleik, tok nikuo, kas varātu byut špugats naredzieju. Tod atīt vacais tāvs i prosa: “Nu, kū tu nanes, vokur stuov!” A, izaruod, tei beja ruļļu vierve. Ari niu, kod latgalīšu volūdā dzierdi vacvuordus voi pasaruoda jaunvuordi, cyti steivejās pretim, ka mes tai vaira narunojam voi ari itai mes nikod naasam runuojuši, bet volūda atsateista. Ari, ka pasaver latvīšu volūdu, kai īprīšk raksteja i runuoja kaidā 1930. voi 1950. godā, tagad mes tok ari rokstom i runojam cytaižuok, tok tū mes uztveram normali. Volūda aug i atsateista i leidz ar tū ir dzeiva. Taipoš ir ar namaterialū kulturys montuojumu, tys ir dzeivs, i tū roda poša kūpīna.”

Nūbraukt iz Rogovku, kab puorsalīcynuot, ka pa īlom nastaigoj trokī

“Vysupyrma, puorsalīcynuot, ka Rogovkā nastaigoj trokī, atsasaucūt i slovonū teicīni “Troks voi nu Rogovkys”. Mes vys asam troki apjiemeibā, idejuos i aktivitatēs. Deļ mane Rogovka ir poša lobuokuo vīta iz pasauļa, ar kuru es lapnojūs, i grybu, lai cylvāki, kuri da myusu atbrauc, jiutās labi i gaideiti. I tai ari byus – kod jius atbrauksit, jius byusit gaideiti. Kotrys pasuokums ir sova veida jauns pīdzeivuojums, kur tev ruodīs, ka tu ej iz vīnu, tok gola beiguos daboj daudzi vaira.” “Tyvuokajā laikā gaidom 7. augustu, kod byus tradicionalī Dekteru cīma svātki, kur pīdzeivuosim Dekteru amaterteatra pyrmizruodi – Danskovītis komedeju “Sīvysmuotis seņču laiki”. Taipoš byus ari vēļ vīna, pat vysys Latgolys pyrmizruode – Laurys Meļnis i Viviannys Mariis Stanislavyskys komiksa “Sunāns breiveibā” Leļu teatra vīsizruode 11. augustā. Vēļ augustā aizasuoks lekceju cykls. Pyrmajā lekcejā Laura Melne stuosteis, kū jei ir atroduse par amaterteatrim Nautrānu kulturtelpā.”

Aicynojam ari vysus ļauds, kas ir pīsadalejuši ci guojuši iz amaterteatru izruodem – ka jums ir kaidi stuosti, fotografejis, atnesit, pasadolit, kab mes varātu tū vysu apkūpuot skaistā pietejumā.”