Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Turpynojam gasteit Latgolys regiona kulturys nomūs, kur raugom saprast, kai itūs kulturys īstuožu lūma myusu dīnuos ir transformiejusēs i kaidu byušonu iz prīšku saredz niulejī kulturys dzeivis organizatori. Itūreiz nūbraucem da Ludzys nūvoda Saļnovys pogosta, kur kulturys dzeivi jau vairuoku desmitgažu garumā kūrej Valentina Kirsanova.

Myusu dīnu realitatē Saļnovys pogostā ir na lels, na mozs dzeivuotuoju skaits, vaira nazkas pa vydu. Kai stuosta Valentina Kirsanova, pogostā ir ap pīci symti ļaužu, tok, jamūt vārā, ka Saļnova atsarūn praktiski pošā pīrūbežā, tys ir vysā īvārojams skaits. Vystik apleicīnē dzimsteiba ir cīši švaka. Beja laiks, kod Reitupis svātkūs Kuorsovā godā varēja sveicynuot 40 jaundzymušūs, itūgod ir septeņpadsmit. Leidz tyvuokajai piļsātai Kuorsovai pa lobu asfaļtu ar mašynu var tikt desmit minutuos. Ite vys juodarunoj, ka bez mašynys tikt iz piļsātu byus gondreiž naīspiejamuo miseja, kam autobuss da Saļnovys atbrauc tik reizi nedeļā. Nu molys redzīs, ka tik ap itū faktu mīreigi varātu īstudēt kaidu izruodi, kam apgolvuojums, ka autobuss ir reizi nedeļā, redzīs gona nareals, pat jūkpylns.

Saļnovā nav vajadzeiga atseviška saruna par latgalīšu volūdu, tuos lītuojumu i napīcīšameibu, kam ite tei ir parosta kasdīnys prakse. Koč ari Latgolys regionā ir gona daudz apdzeivuotu vītu, kur ļauds sovā vydā sasarunoj latgaliski, kotra nu tūs ir eipaša i sorgojama, kam iz vyspuorejuos globalizacejis fona latgaliskuma apjūms ir nīceigs. Valentina stuosta, ka ite ari jaunīši nasabeist runuot i raksteit latgaliski, ari eisajuos telefona ziņuos jī lītoj latgalīšu volūdu. Te vys jei poša pīzeist, ka pamatā puorzynoj tū latgalīšu volūdu, kas īt nu bazneicys gruomotu, tok naasūt svareigi kaidā raksteibā teik pīraksteits, golvonais, ka vysi varūt sovā vydā sasaprast.

Saļnova, īspiejams, ir ar amaterkolektivim boguotuokais kulturys noms, kam ite regulari mieginoj, tyvuokūs i tuoluokūs pasuokumūs uzastuoj desmit kolektivu: goreigais ansamblis “Pieskāriens”, vokalais ansamblis “Kamenes”, Saļnovys etnografiskais ansamblis, kapela “Sveicynojam, vielejam”, deju kolektivi “Vaļasprieki”, “Salnava” i “Saļnaveņa”, sīvu deju grupa “Zeiles”, grupa “Staiguli” i vokalinstrumentalais ansamblis “Sala”. 

Poša Valentina ir nu Saļnovys, vysu dzeivi ari struoduojuse kulturā. “Ite asu jau nu 1982. goda, maņ knapi palyka ostoņpadsmit godu i es pat poša organizieju sovu pylngadeibu. Suokumā beju kai muokslinīcyskuos dalis vadeituoja, tod aizguoja īprīškejuo direktore i es suoču struoduot kai kulturys noma vadeituoja, nu i leidz pat šam laikam,” stuosta Valentina, kura ari gūdeigi pīzeist, ka daudzys pādejuo laika nūtikšonys darejušys sovu i ir radejušys zynomu nūgurumu.

Kulturys nomi caur nabeidzamom puormejom

“Gūdeigi sokūt, tagad jau jiutu drusku izdegšonu. Tys ir sakarā ar vysom kulturpolitikys maiņom, taipoš ari geopolitiskū situaceju. Suokumā mes bejom kulturys nomu vadeituoji ci direktori, tod kaidu laiku es beju Kuorsovys nūvoda kulturys dorba koordinatore, itūšaļt asu kulturys pasuokumu organizatore. Niu Saļnovys kulturys noma kai strukturvīneibys nav, vyss tyka centralizāts zam vīna Ludzys nūvoda Kulturys centra. Vaira nav ari Saļnovys kulturys noma tautyskūs deju kolektiva, nu vysmoz vēļ soka “Saļnovys pogosta”. Cytreiz, kod cīši sasadusmoju, soku, ka es asu tikai pasuokumu organizators, tok reali tai jau nav. Es skaitu, ka cylvāks, kurs iz vītys struodoj kulturys nomā, ari atbiļd par muokslinīcyskū pošdarbeibu i vysim amaterkolektivim. Ir, prūtams, kolektivu vadeituoji, tok jī atbrauc, nūvoda sovu nūdarbeibu i nūbrauc paceli. Iz vītys ir juobyut cylvākam, kas īsaista, uzrunoj i struodoj ar vītejim. Tagad ir populari apvīnuot dorbus, ka, pīmāram, iz divejim kulturys nomim ir vīns vadeituojs, kurs atskrīn, saorganizej vīnu pasuokumu mienesī i aizbrauc. Tok, lai mes saglobuotu tautys muokslu, ir juostruodoj iz vītys ar cylvākim. Navar byut, ka tu vīnkuorši nūorganizej vīnu pasuokumu, iz tū atīt 4–5 taņtenis i principā gona. Prūtams, ka tys ir naizdeveigi – kū vaira amaterkolektivu, tū gryušuok pošvaļdeibai tūs uzturēt, tok leidz ar tū mes pagaisynojam daļu sovys identitatis.”

“Itymā globalizacejis laikmatā mums juosatur pi kotra cylvāka. Kod īt dzīšmu svātki, mes asam ar Reigys kolektivim nūlykti vīnā leiminī, komiseja vysus viertej vīnaiži. Nu, saleidzynojit Reigys apmārus, kur var atlaseit kolektiva dalinīkus, ci Saļnovu, kur kombainers nūkuop nu kombaina i vēļ atīt nūdoncuot.”

“Es ari Kuorsovā struodoju ar školānu kolektivim. Te ir problema, ka interese ir palykuse cīši moza, tautys muokslu izkonkurej vysa veida sporta aktivitatis – futbols, hokejs i vysaidys cytys interešu grupys, leidz ar tū, kab pīsaisteit puišus, ir cīši juopīstruodoj. Es poša vodu vairuokus amaterkolektivus, tī dalinīku vydā nav tikai vītejī cylvāki, tok brauc ari nu Rēzeknis. Jim saknis ir nu itīnis, tok sovulaik ir nūbraukuši dzeivuot iz cytom vītom, vys jim ir sasaglobuojuse tei sātys sajiuta, jī ir gotovi tierēt sovu laiku i dagvīlu i braukt iz mieginuojumim Saļnovā. Deļtam ir cīši byutyski, ka ituos tradicejis īt nu saimis. Ka tei izpratne par sovom vierteibom nav īaudzynuota, tod jaunītī radeit interesi ir gondreiž naīspiejami. Dīvamžāļ, tok juosoka – ka mes tai turpynuosim, tod varim pagaisynuot dzīšmu svātku tradiceju kai taidu.”

Vajadzeigs vītejais, kurs satur i pazeist cylvākus

“Pīmāram, es poša Bolvu nūvoda Kryšānūs vodu sīvīšu deju kolektivu. Tok es napazeistu vītejūs cylvākus. Ka iz vītys nav vadeituoja, maņ atbraucūt nav variantu uzrunuot jaunus cylvākus īsasaisteit kolektivā. Prūtams, ka mums piec tam ir kolektiva kūpejuo WhatsApp grupa, bet tys namaina faktu, ka vajag tū vītejū, kurs satur i pazeist kūpīnu. Kolektiva vadeituoja aizdavums ir sagataveit repertuaru, struoduot ar asūšim cylvākim. Nav reali praseit, kab tys pats vadeituojs vēļ nūsadorbuotu ar jaunu cylvāku aicynuošonu. Varu saceit, ka Ludzys nūvoda pošvaļdeiba gona īt preteimā, puļceni teik saglobuoti, teik atbaļsteiti, sistema ir vysā sakuortuota. Tok taipoš skaitu, ka iz vītys kulturys dorba organizatoram ir juobyut koč kaidom pylnvarom. Ka jis tikai organizēs pasuokumus i nadūmuos par vysu kūpainu, tys nastruoduos ilgtermiņā. Taipoš ir juostruodoj ar puļceņu vadeituojim, tik mozūs kulturys nomūs navar kotrys dzeivuot sovu dzeivi, mums juosasadorboj.”

Gryuši saprast, kū cylvāki grib

“Cytreiz ruodīs, ka sataiseji foršu pasuokumu, a cylvāki nasaīt tik daudz, kai grybātūs. Cytu reizi otkon naceri, ka byus cylvāki, tok jī saīt. Niu eipaši ir juodūmoj par jaunū videjū paaudzi, kurim jau ir bārni, vajag pīdūmuot, kai jūs vaira īsaisteit. Myusu pusē popularys ir večerinkys, mes organizejom vīnu pavasarī i vīnu rudinī. Tok ite pamatā ir vīni i tī poši apmaklātuoji, brauc iz kuru večerinku gribi, byus tī poši cylvāki. Tys vys namaina pasuokuma nūzeimeibu. Večerinka nu vīnkuoršis ballis atsaškir ar tū, ka tī pīsadola vairuoki muzykanti. Pošu muzykantu vydā nivīns nagrib byut pyrmais i nivīns nagrib byut pādejais. Kod saīt daudzi muzykanti, tod ir pagryuši salikt jim seceibu.”

Tradicejis, kas aizīt

“Tys ir drupeit suopeigs vaicuojums, kam jaunīšim vaira nainteresej daudzi pasuokumi, kaidi bejuši da šam. Jim niu ir cytys interesis. Tok, ka mes nasaglobuosim sovys tradicejis, tys aizīs miļzeigā globalizacejā. Izveidojūt lelū Ludzys nūvodu, mes it kai asam palykuši leluoki i varonuoki, tok tamā pošā šaļtī kotrā pusē ir sasaglobuojušys sovys tradicejis. Tū vysu navar i navajag nūleidzynuot vīnaidu. Deļtam mes raugom nūturēt sovys tradicejis, tok ir ari taidys, kas dabeigi izabeidz, par pīmāru – karnevals. Agruok beja lels karnevals ar cīši daudzom maskom, tagad jaunīši vaira nataisa maskys. Deļtuo raugom meklēt cytys formys. Niu mums ir smolkais styls ar sorkonū pakluoju i vokorkleitom. Tys vys vaira paradzāts videjai paaudzei, kam ir 18+.”

Radeit pošim sovu naatkareibu

“Pasasokūt bīdreibai “Kūzuls”, mes asam drupeit naatkareiguoki nu pošvaļdeibys budžeta. Pīmāram, apskaņuošonys ziņā. Projektu atbolstūs mums ir īguoduota spieceiga, loba apratura. Ir bejs, ka atbrauc Reigys buņdzinīks i breinojās par tū, kas mums ite, iz vītys, pīejams.”

“Niu mums ir vēļ vīns projekts, tys ir veļteits drūseibai. Mums byus divejis leluos teļts, salīkamī sūli i goldi, byus infrasorkonais siļdeituojs, kopeja automats i lelais generators iz pīkabis. Tys mums otkon dūs leluoku breiveibu, pīmāram, ļaus nūbraukt iz Nūmiernis vaļni (Latvejis vaļsts mežu atpyutys vīta ar skotu tūrni – L.S.) i sareikuot tī pasuokumu. Otkon, ka koč kas nūteik geopolitiskajā situacejā, generatoru varēs daslēgt iudiņa tūrņam.”

“Mums ir loba sadarbeibu ar biblioteku, ar kuru kūpā pa laikam sataisom kaidus pasuokumus. Ar draudzis paleidzeibu i eistynojūt LEADER projektu, asam atjaunuojuši Kūkovys bazneicu – nūkruosuojom i savedem kuorteibā. Taipoš ir ari loba sadarbeiba ar Saļnovys muižys saiminīkim. Muižā ir lela saime, jūs pošu ir daudz, ka jim vēļ atbrauc gosti, tod saīt krītnys apmaklātuoju puļceņš ari iz myusu pasuokumim. Prīca, ka muižai ir itī saiminīki, kam poša muiža i apleicejais parks ir sakūpts. Taipoš lels atbolsts ir jaunīšu centrys – Reitupis jaunīši “Pūga”. Es raugu ļaut jaunajim izapaust, taipoš regulari vaicoju jim padūma, partū ka navar baļsteit vysys nūtikšonys i pasuokumus tik iz vīna cylvāka gaumis, vajag, lai ir dažaids redziejums. Tai pārņ sajiemu drupeit puormatumus, ka Reitupis svātkūs nauzastuoja nivīns rokmuzykys puorstuovs, jiemu tū vārā i itūgod beja grupa “Opus Pro”.”

Autobuss vīnu reizi nedeļā

“It kai jau da Kuorsovai ir desmit minutu braukšona ar mašynu, tok na vysim vacim cylvākim ir mašynys, i autobuss reali ir vīnu reizi nedeļā. Maņ ir mozais sapyns, ka nazkod vajadzātu paaicynuot kaidus Satiksmis ministrejis puorstuovus, kab jī ar 30 kilogramu čemodanu atbrauc ar sabīdryskū transportu iz Saļnovu. It kai jau ir pilotprojekts par “transportu piec pīprasejuma”, nu, cerams, ka kod naviņ byus. Navajag jau mums tū transportu pavysam regulari, tok tamā pošā šaļtī, drusku pīstruodojūt pi transporta logistikys, jau byutu lobys i byutyskys puormainis. Pīmāram, atbrauc autobuss iz Kuorsovu, jis stuov autoūstā kaidys desmit minutys, tok pa itū laiku mīreigi varātu nūbraukt da Saļnovai i atbraukt atpakaļ.”

“Vys ir tei biedeiguo statistika, ka nazkur 90. godūs mums Saļnovā beja seši veikali. Niu iz vīnu šaļti vyspuor nabeja nivīna, tod brauce autoveikals. Niu, paļdis Dīvam, cīmā ir vīns veikals.”

Mieginuojumi uorpus standarta laiku

“Lelajūs kulturys centrūs pīprosa konkretu grafiku, kod amatermuokslys kolektivi īt iz mieginuojumim. Laukūs tys tai nasadorboj. Laukūs cylvāki ir vaira atkareigi nu cyta veida dorbu. Par pīmāru, niu ir aktivs gryudu kuļšonys laiks, kur vyss atkareigs nu laikapstuokļu. Deļtam mums ir WhatsApp grupys, kuruos raugom individuali sarunuot mieginuojumu laikus. Kod vairums kolektiva teik, tod i mieginojam. Asam sasatykuši i deveņūs, i desmitūs vokorā. Laukūs eistyn ir juobyut pateiceigam, ka tys cylvāks nūkuop nu kombaina i vēļ atīt iz mieginuojumu.”

Rekviziti ar stažu

“Itim krāslim (ruoda iz standrta padūmu laika kulturys noma krāslim tymsi bryunā kruosā – L.S.) ir četrdesmit godu. Nui, jī ir smagneji i nav tuo lobuokuo skota, tok arviņ ir lītojami. Asam īsaguoduojuši divsymt jaunu krāslu, tok, kai jau rūceiba ļuove, jēmem tūs, kas lātuoki, i jī reali izpleist puora godu laikā. Taipoš mums ir īguoduoti jauni, bolti salīkami goldi i krāsli, tok ari tī ir sova bāda. Materials, nu kaida goldi ir sataiseiti, ir tik švakys kvalitatis, ka tūs nav īspiejams atmozguot. Iztestiejom vysus īspiejamūs teireišonys leidzekļus, nivīns napaleidzēja. Prūtams, i goldi, i krāsli mums byus i mes tūs turpynuosim izmontuot, tok varbyut kaidus pīcus godus, ilguoku laiku jī vīnkuorši nabyus lītojami.”

Saļnovys kulturys noms gaida gostūs 5. septembrī, kod plānuots Ludzys Bārnu i jaunīšu centra, bīdreibys “Starojums” i grupys “Cardio” kūpprojekts – teatra izruode “Viss paralēli”. Sovpus 24. oktobrī tiks svieteita kulturys noma 55 godu jubileja.

Foto galerejis autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv